Enerģijas nodokļu jautājumā EESK atbalsta pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu

This page is also available in

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas priekšlikumu — enerģētikas un klimata jomā ES lēmumu pieņemšanu padarīt demokrātiskāku, proti, enerģijas nodokļu jautājumos pāriet no vienprātības prasības uz kvalificēta vairākuma balsojumu.

Klimata pārmaiņas prasa tūlītēju rīcību, un Eiropas lēmumus ir ārkārtīgi svarīgi pieņemt bez kavēšanās: lai šos jautājumus varētu risināt, Savienībai ir jāspēj lemt ātri un pasākumus apstiprināt laikus. Enerģijas nodokļi ir joma, kurā jo īpaši ir vajadzīga ātra un demokrātiskāka ES līmeņa balsošanas sistēma — tāda, kurā Eiropas Parlaments lēmumu pieņem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Eiropas Savienības Padome.

EESK atzinumā, ko sagatavoja Baiba Miltoviča un Dumitru Fornea un ko pieņēma septembra plenārsesijā, Komiteja atbalsta nostāju, ko savā paziņojumā par turpmāko enerģētikas un klimata politikas tiesisko regulējumu paudusi Eiropas Komisija. Komisija ierosina enerģētikas nodokļu jautājumos lēmumus pieņemt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, izmantojot t.s. pārejas klauzulu, kas ES Padomei ļautu pāriet no vienprātīga balsojuma uz kvalificētu vairākumu un ieviest koplēmuma kārtību, lemjot kopā ar Eiropas Parlamentu.

Raitāka balsošanas sistēma, lai efektīvāk risinātu mūsdienu enerģētikas un klimata problēmas

Šīs pārmaiņas ir nepieciešamas, lai varētu grozīt 2003. gadā pieņemto Enerģijas nodokļu pamatdirektīvu un tādējādi gan pabeigt enerģētikas pārkārtošanu, gan sasniegt 2030. gadam izvirzītos mērķus enerģētikas un klimata jomā. Ir jāpārskata arī pašreizējie nodokļi un nodevas, un EESK uzskata, ka Komisijai būtu jānovērtē enerģijas cenu varbūtējā ietekme un īpaša uzmanība jāpievērš sekām, kādas nodokļu saskaņošana radīs visnabadzīgākajām mājsaimniecībām. Enerģijas tirgus liberalizācija patērētājiem nav devusi tikpat kā nekādu labumu; viņi nesaņem savu taisnīgi pienākošos daļu no ieguvuma, ko dod ES centieni enerģētikas jomā, norādīja B. Miltoviča. Turklāt ES enerģijas lietotājiem izmaksas jau tāpat ir ļoti augstas. Apmēram 40 procentus no elektrības galīgās cenas, ko maksā Eiropas patērētājs, veido nodokļi un nodevas, piebilda ziņotāja.

Pāreja no vienprātīga balsojuma uz kvalificēta vairākuma balsojumu šajā gadījumā ir sarežģīta, jo nozīmē suverenitātes nodošanu sensitīvajā nodokļu jomā. Tāpēc D. Furnea uzsvēra: Suverenitātes nodošanai ir jāiet roku rokā ar patiesas enerģētikas savienības izveidi. Mūsu prioritāte ir sociālā vienlīdzība. Nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Mums jāapzinās, ka jebkurš nodoklis, ko uzliek vairāk piesārņojošiem kurināmā veidiem, var kaitēt tieši vājākajām sabiedrības daļām un ir uzskatāms par papildu slogu, norādīja Dumitru Fornea.

Jauns institucionālais līdzsvars, kura centrā — pilsoniskā sabiedrība

Lai klimata un enerģētikas stratēģiju varētu efektīvāk pārvaldīt un lai ES tiesību akti par enerģijas nodokļiem būtu saskaņotāki, ir jāieklausās Eiropas uzņēmumu, darbinieku un patērētāju bažās. Nozīmīga loma ir organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, un ierosinātajā institucionālajā struktūrā ir būtiski panākt līdzsvaru, nodrošinot, ka jaunie noteikumi ietver pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.

EESK, būdama pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudēja, atbalsta trialogu (Parlaments, Padome un Komisija) un vēlas būt iesaistīta iestāžu sarunās par ES tiesību aktu pieņemšanu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Kodolenerģijas jautājumos ir jāuzklausa pilsoniskā sabiedrība

Arī kodolenerģijas jomā, veidojot politiku, daudz vairāk jāapspriežas ar pilsonisko sabiedrību. Šajā saistībā Komiteja atbalsta stingrāku demokrātisko pārskatatbildību lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, par kuriem lemj saskaņā ar Euratom līgumu, un uzskata, ka Eiropas Parlamentam un Padomei jābūt vienlīdz iesaistītiem, turklāt vārds jādod arī valstu parlamentiem, kuri patlaban procesā nepiedalās.

EESK arī atbalsta Euratom līguma pārskatīšanu tā, lai tiktu paplašinātas pilsoniskās sabiedrības tiesības uz informāciju, nodrošināta pārrobežu apspriešanās starp dalībvalstīm gadījumos, kad ietekme var sniegties pāri robežām, un palielināta reaģēšanas spēja kodolavāriju gadījumos.

See also