You are here

Eiropas pilsoniskā sabiedrība prasa politisku apņemšanos — panākt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm

Neraugoties uz dzimumu līdztiesības jomā kopumā panākto progresu, līdzšinējā tempā paies vairāk nekā gadsimts, līdz sievietes Eiropā būs kļuvušas līdztiesīgas vīriešiem, uzskata EESK.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis izvirzīt dzimumu līdztiesības jautājumu par vienu no galvenajām savas politikas prioritātēm, bažīdamās, ka nesenie uzbrukumi sieviešu tiesībām Eiropā varētu nopietni apdraudēt progresu ceļā uz vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Šī desmitgade izceļas ar acīmredzamu un organizētu regresu dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību jautājumos. Daudzās jomās, tostarp attiecībā uz darba samaksu, pensijām un nodarbinātības iespējām, virzība uz vienlīdzību ir vai nu apstājusies, vai pavērsusies pretēji, sacīja Indre Vareikīte (Indre Vareikytė), ziņotāja EESK atzinumam par dzimumu līdztiesības jautājumiem, ko ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma Komitejas maija plenārsesijā.

Dzimumu stereotipi pastāv visās dzīves jomās. Ja attieksme nemainīsies, mūsu meitām būs mazāk tiesību nekā mums, mūsdienu sievietēm, brīdināja I. Vareikīte.

I. Vareikītes izstrādātajā pašiniciatīvas atzinumā EESK aicina Eiropas Savienību darīt daudz vairāk un noteikt līdztiesību par atsevišķu mērķi nākamajās finanšu shēmās. Komiteja arī ierosina izstrādāt vērienīgu un saistošu piecu gadu stratēģiju, kas valstu valdībām, ES iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram uzliktu pienākumu darīt visu iespējamo, lai efektīvi pievērstos visiem dzimumu līdztiesības aspektiem.

Lai uzlabotu neiepriecinošo statistiku, kas liecina, ka mājas ir visnedrošākā vieta katrai trešajai ES sievietei, EESK aicina visas dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju — starptautisku līgumu, kura mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm, — pārskatīt savu nostāju.

Paužot dziļu nožēlu par virkni visā Eiropā pieņemtu regresīvu likumu un rīcībpolitiku, kas cenšas ierobežot sieviešu seksuālās un reproduktīvās tiesības, EESK pieprasa veikt stingrus pasākumus pret šādiem tiesību aktiem un ierosina ES līmenī izveidot ārkārtas juridisko fondu, no kura sniegt atbalstu tām NVO, kuras šādus tiesību aktus apstrīd tiesās.

EESK arī aicina Komisiju nelikumīgu naidīgu izteikumu definīcijai pievienot uzmākšanos tiešsaistē un sieviešu aizskaršanu. Globāli dati liecina, ka katra piektā gados jaunā sieviete ir piedzīvojusi kiberuzmākšanos. Par mērķi bieži kļūst politiķes — 85 % saskaras ar vajāšanu tiešsaistē vai pat saņem nāves draudus.

Par vienu no piecgadu stratēģijas galvenajām prioritātēm būtu jāizvirza efektīvi pasākumi, ar kuriem novērst pastāvošo dzimumu nevienlīdzību darba tirgū, kur Eiropas sievietes joprojām saskaras ar segregāciju un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, kas līdz 2030. gadam Eiropas Savienībai IKP izteiksmē izmaksās aptuveni 240 miljardus EUR.

Eiropai būtu jāpievēršas neelastīgam darba režīmam un neatbilstīgai aprūpes infrastruktūrai, kuru dēļ sievietes ir spiestas strādāt nepilnu slodzi un pelnīt mazāk. Vēl viena problēma ir dzimumu stereotipi izglītības jomā, piemēram, STEM (dabaszinātnes, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) un IKT studiju novirzienos vīriešu skaits visās dalībvalstīs ir ievērojami lielāks nekā sieviešu. Rezultātā tikai divas no katrām 10 IKT sektora darbvietām tiek sievietēm.

Šāds ekonomisko iespēju trūkums apvienojumā ar joprojām dominējošām dzimumu normām, stereotipiem un attieksmi joprojām ir šķērslis sieviešu vienlīdzīgai pārstāvībai politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas struktūrās.

EESK uzskata, ka ES iestādēm būtu jārāda piemērs un jānodrošina vienlīdzīga pārstāvība pašām savās rindās. Tāpēc Komiteja aicina Padomi pārskatīt pamatnostādnes par EESK locekļu iecelšanu un iesaka dalībvalstīm atlasīt locekļus pēc dzimumu paritātes principa.

Lai arī kopš EESK jaunā Biroja iecelšanas 2018. gada aprīlī sievietes ieņem daudzus vadošus amatus, šobrīd sievietes ir tikai 30 % no EESK locekļiem, un atzinumā Komiteja norāda, ka tā centīsies nodrošināt dzimumu līdztiesību viscaur savā darbībā.

EESK uzsver arī būtisko, tomēr bieži vien nepietiekami novērtēto lomu, kāda dzimumu līdztiesības veicināšanā ir plašsaziņas līdzekļiem, un norāda, ka ir ļoti svarīgi sākt atzīt plašsaziņas līdzekļu satura un bērniem paredzētu preču tirgvedības radīto dzimumu stereotipu ietekmi.

Visiem šiem centieniem būtu jānodrošina iespēja līdz 2030. gadam sasniegt ar dzimumu līdztiesību saistīto ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi. EESK uzskata, ka šīs pūles ir ne tikai labākā kopīgā atbilde cīņā pret diskriminējošām un mizogīniskām populistu kustībām, kas izveidojušās visā Eiropā, bet arī līdzeklis pārejā uz taisnīgu un vienlīdzīgu sabiedrību.

Saskaņā ar aptaujām aptuveni 90 % eiropiešu uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir ārkārtīgi svarīga gan demokrātiskai sabiedrībai, gan ekonomikai un viņiem personīgi.

Vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem ir ekonomiska un sociāla nepieciešamība. Mūsu pastāvīgā nespēja nodrošināt līdztiesību ietekmē reālu sieviešu izredzes un izvēles iespējas un sarežģī viņu ikdienu. Piemēram, mērķis likvidēt darba samaksas atšķirības tika izvirzīts jau Romas līgumā pirms 60 gadiem, un mēs joprojām spriežam, kā šo problēmu atrisināt, atgādināja I. Vareikīte.

Ja neko nedarīsim, dzimumu līdztiesības trūkums turpinās bremzēt ekonomikas izaugsmi, inovāciju un sociālo progresu. Es patiesi ceru, ka mums nebūs jāgaida 100 gadi, lai sievietes Eiropā kļūtu līdztiesīgas vīriešiem, viņa noslēgumā piebilda.

See also