EESK: Eiropas Savienībai ir jāapkaro un jāaizliedz jebkāda ar dzimumu un invaliditāti saistīta diskriminācija, kas skar aptuveni 40 miljonus sieviešu Eiropā
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), kas ir Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības iestāde, 11. jūlijā aicināja ES iestādes un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai aizsargātu sievietes un meitenes ar invaliditāti, kuras gan dzimuma, gan invaliditātes dēļ Eiropas sabiedrībā joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, kas bieži izraisa viņu sociālo atstumtību.
Jūlija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK norādīja, ka ES un tās dalībvalstīm trūkst stingra tiesiskā regulējuma, lai aizsargātu un nodrošinātu visu sieviešu un meiteņu ar invaliditāti cilvēktiesību ievērošanu. Dalībvalstīm nav arī izdevies iekļaut invaliditātes aspektu savā dzimumu līdztiesības politikā. Arī dalībvalstu stratēģijās invaliditātes jomā nav dzimumperspektīvas, un tas ir pretrunā spēkā esošajiem tiesību aktiem saistībā ar invaliditāti.
Sievietēm ar invaliditāti ir vajadzīgs īpašs atbalsts, tomēr nevienā ES stratēģijā — ne stratēģijā par sieviešu un vīriešu līdztiesību, ne arī stratēģijā invaliditātes jomā — viņām vēl nav pievērsta pienācīga uzmanība. It kā šie cilvēki ar invaliditāti būtu pazuduši, it kā viņi būtu mazāk vērtīgi nekā pārējie iedzīvotāji
, atzinuma sagatavotāja Gunta Anča paziņoja plenārsēdē.
Komiteja arī mudināja Eiropas Savienību un tās dalībvalstis īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un tās 6. pantu, kas attiecas uz sievietēm ar invaliditāti.
EESK aicināja izmantot ES finansējumu, lai atbalstītu dalībvalstu centienus veicināt piekļūstamību un nediskrimināciju attiecībā uz sievietēm un meitenēm ar invaliditāti.
EESK uzsvēra, cik svarīgi ir ES un dalībvalstīm pievienoties Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, jo varbūtība, ka sievietes ar invaliditāti kļūt par minēto izpausmju upuri, ir trīs līdz piecas reizes lielāka nekā viņu līdziniecēm bez invaliditātes.
Komiteja aicināja uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību minētajām sievietēm, attiecinot to gan uz cilvēkiem ar invaliditāti vajadzīgiem un paredzētiem veselības aprūpes pakalpojumiem, gan uz pamatpakalpojumiem. Sievietes ar invaliditāti bieži nespēj fiziski piekļūt veselības aprūpes iekārtām un aprīkojumam, tostarp mamogrāfiem un ginekoloģiskās izmeklēšanas krēsliem, un tas nozīmē, ka viņām ir liegtas iespējas izmantot profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus, piemēram, krūšu skrīningu.
Neraugoties uz to, ka sievietes ar invaliditāti veido 16 % no kopējā sieviešu skaita Eiropā, proti, 40 miljonus, šī grupa Eiropas sabiedrībā ir viena no neaizsargātākajām un sociāli atstumtākajām.
Daudzi lēmumu pieņēmēji ignorē šo grupu, un nav pietiekami daudz statistikas datu vai pētījumu par to. Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis ir sliktāks ne tikai salīdzinājumā ar sievietēm bez invaliditātes, bet arī sliktāks nekā vīriešiem ar invaliditāti
, uzsvēra Gunta Anča.
Viņas bieži ir izslēgtas no iekļaujošas izglītības un apmācības, tādēļ nodarbinātības līmenis šajā grupā ir zems, proti, 18,8 % salīdzinājumā ar 28,1 % vīriešu ar invaliditāti, kuriem ir darbs. Minētās sievietes neieņem vadošus amatus un nepietiekami piedalās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Tas viss kopā pakļauj viņas lielākam sociālās atstumtības un nabadzības riskam.
Iepriekš minētajā atzinumā EESK īpaši uzsver seksuālās un reproduktīvās tiesības, kuru izmantošana sievietēm ar invaliditāti bieži vien ir liegta aplamu stereotipu un aizspriedumu dēļ gan kopienā, gan ģimenes lokā.
Sievietēm ar invaliditāti bieži tiek ieteikts veikt sterilizāciju, tāpat bieži tiek sacīts, ka viņām nevajadzētu laist pasaulē bērnus. Sievietēm ar invaliditāti, kuras vēlas bērnu, pieejams ir ļoti niecīgs atbalsts
, sacīja Gunta Anča. EESK aicināja izbeigt piespiedu sterilizāciju un piešķirt visām sievietēm tiesības pašām pieņemt lēmumus par fertilitātes saglabāšanu vai ģimenes veidošanu.
Ir virkne leģislatīvu aktu, kas sievietēm ar invaliditāti liedz pieņemt lēmumus par savu dzīvi. Viņas sastopas ar šķēršļiem, kas neļauj viņām izmantot savas kā ES pilsoņu tiesības
, uzsvēra Ančas kundze.
Tāpat kā attiecībā uz vēsturi, attieksmi un aizspriedumiem, pret ko jācīnās sievietēm ar invaliditāti, viņas pilnībā tiek ignorētas plašsaziņas līdzekļos, kuru skatījums uz sievietēm ar invaliditāti labākajā gadījumā ir aseksuāls un medicīnisks, ignorējot viņu spējas un ieguldījumu sabiedrībā, kurā viņas dzīvo.
EESK ierosināja ES un dalībvalstīm uzsākt izpratnes veidošanas kampaņu par tiesību aktiem saistībā ar invaliditāti, kas dotu sievietēm ar invaliditāti atpazīstamību un palīdzētu apkarot aizspriedumus pret tām.
Apspriežot minēto atzinumu EESK plenārsesijā, tika norādīts, ka sievietēm ar invaliditāti vajadzētu aktīvi piedalīties Eiropas vēlēšanās ne tikai kā vēlētājām, bet arī kā kandidātēm.
Atzinums tika izstrādāts pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ar mērķi izmantot to rudenī gaidāmajā Parlamenta ziņojumā par šo pašu tematu.