Lai arī protekcionismu Eiropa neuzskata par risinājumu, tomēr ES nedrīkst pieļaut, ka tās iekšējais tirgus tiek pārpildīts ar produktiem, kuru ražošanā nav ievēroti ES sociālie un vides aizsardzības standarti, un tiek apdraudēta tās rūpniecība. Šāds brīdinājums ir izskanējis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) janvāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par visaptverošu ES rūpniecības politiku.

Eiropa vēlas rādīt piemēru ar tādu apstrādes rūpniecību, kas aizsargā darba ņēmēju tiesības, saglabā vidi un iegulda inovācijā. Tas viss tomēr rada ievērojamas izmaksas, kas atspoguļojas produktu cenā. Lai rūpniecībai garantētu godīgus tirdzniecības nosacījumus, Eiropas Savienībai ir jānodrošina tās tirgū nonākošo produktu atbilstība vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Tā ir galvenā atziņa, kas izriet no EESK atzinuma “Visaptveroša pieeja ES rūpniecības politikai”.

“Eiropa nedrīkst atļauties būt naiva. Tādi jautājumi kā jaudas pārpalikums, nelikumīgs valsts atbalsts un cita veida negodīga konkurence ir jārisina ar Eiropas regulējumu, vienlaikus ievērojot PTO noteikumus,” teica ziņotājs Gonçalo Lobo Xavier (Darba devēju grupa, PT).

ES prioritātēs jāiekļauj instrumenti, kas ļautu apkarot šādu praksi. ES antidempinga pasākumi jāīsteno ātrāk, labāk jāuzrauga un tiem jābūt elastīgākiem.

EESK atzinumā uzsvērts, ka salīdzinājumā ar pasaulē nozīmīgiem dalībniekiem, kā Ķīna, Indija un Koreja, kas ļoti intensīvi ir pievērsušās savas rūpniecības politikas izstrādei, Eiropai nav visaptverošas ilgtermiņa stratēģijas rūpniecībai.

Ir vajadzīgs konsekvents rūpniecības politikas rīcības plāns ar saistošiem mērķiem, termiņiem un instrumentiem, kas ļautu risināt nākamajā desmitgadē sagaidāmās četras galvenās problēmas, proti, digitalizāciju, klimata pārmaiņas, globalizāciju un demogrāfiskās pārmaiņas.

Svarīgs ir arī jautājums par vismaz dažu ES rūpniecības nozaru repatriāciju.

Atzinums tika izstrādāts pēc ES prezidentvalsts Bulgārijas pieprasījuma. (dm)