EESK info

Ņemot vērā klimata pārmaiņu satraucošo ietekmi, EESK ir aicinājusi ES iestādes pieņemt turpmākus kopīgus pasākumus un rīcībpolitiku kā daļu no tās priekšlikuma par rescEU, lai efektīvāk un rezultatīvāk reaģētu uz katastrofām.

EESK 18. oktobrī Eiropas humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāru Christos Stylianides iepazīstināja ar rescEU jeb ar saviem priekšlikumiem, ar ko paredz uzlabot ES reaģēšanas spēju civilās aizsardzības jomā.

C. Stylianides uzsvēra, cik liela nozīme ir EESK atzinumam, kurā atspoguļoti Eiropas iedzīvotāju viedokļi. Viņš norādīja, ka “jaunais rescEU priekšlikums ir pirmais instruments, ar ko uzlabo ES reaģēšanas spēju civilās aizsardzības jomā un kura uzdevums būtu novērst trūkumus pašreizējā ārkārtas reaģēšanas mehānismā un koncentrēties uz preventīviem pasākumiem. Tas papildinās valstīs pastāvošās sistēmas, nevis aizstās tās”.

Komisārs piekrita, ka priekšlikums nav jāskata vienīgi saistībā ar katastrofu novēršanu un gatavošanos to likvidēšanai.

Viņš uzskata, ka rescEU ir vērtīgs instruments, kas varētu saliedēt eiropiešus, jo tas iemieso Eiropas solidaritāti.

“Pēdējos gados gūtā pieredze liecina, ka pašreizējais ES civilās aizsardzības mehānisms — sistēma, kas balstās uz brīvprātīgām dalībvalstu iemaksām,— nav piemērots reaģēšanai uz nopietnām ārkārtas situācijām,” teica ziņotājs Dimitris Dimitriadis. “Mums jāapmāca un jāsagatavo visas paaudzes jau no bērnu dienām, kā rīkoties nopietnās ārkārtas situācijās. Mums ir vajadzīgs kopīgs mehānisms visai Eiropai.”

EESK uzskata, ka jāizstrādā vispārēji principi un pamatnostādnes, lai izveidotu vispārēju un mūsdienīgu tiesisko regulējumu attiecībā uz agrīnās brīdināšanas sistēmām, brīvprātīgo darbu un institucionalizētu iesaistīšanu visos civilās aizsardzības iestāžu līmeņos. Būtu jāizlemj arī par to, cik lielam jābūt preventīviem pasākumiem paredzēto saistību īpatsvaram dalībvalstu budžetos. (sma)

Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini piedalījās EESK plenārsesijā 2018. gada 17. oktobrī, lai apspriestu galvenos ārējos apdraudējumus un problēmas, ar kurām saskaras ES. EESK priekšsēdētājs Luca Jahier uzsvēra, cik svarīga nozīme ir Eiropas Savienībai kā lielākajai humānās palīdzības sniedzējai, un norādīja, ka “pilsoniskās sabiedrības organizācijas vēlas piedalīties šajā darbā”.

Plenārsesijas sākumā notika debates ar Federica Mogherini kundzi par ārējiem apdraudējumiem un problēmām, ar kurām saskaras ES. L. Jahier pauda bažas, ka, neraugoties uz ES centieniem, pēdējos gados situācija vairākumā Vidusjūras reģiona valstu nav uzlabojusies: “Eiropas Savienībai bija svarīga nozīme kā lielākajai humānās palīdzības sniedzējai, taču tā bija arī nostādīta dilemmas priekšā, proti, starp nepieciešamību pēc pragmatiskas politiskās pieejas migrantu plūsmu pārvaldībā un nepieciešamību aizstāvēt ES pamatvērtības, tādas kā cilvēktiesības.”

L. Jahier tomēr norādīja, ka “EESK atrodas izdevīgā situācijā, lai šajā drūmajā ainā ieraudzītu pozitīvus aspektus”, un aicināja ES ārējā darbībā vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību: “Ir skaidrs, ka sabiedrības atbalsts idejai “vairāk Eiropas” vēl aizvien ir augsts un ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas vēlas piedalīties šajā darbā. Tas, Mogherini kundze, ir spēcīgs politiskais līdzeklis Jūsu rokās.”

Federica Mogherini norādīja uz dažām prioritātēm, kas ir kopīgas Eiropas Ārējās darbības dienestam un EESK. Tās ir, piemēram, ilgtspējīga attīstība un noturīgs miers — jomas, kurās “arodbiedrības un pilsoniskā sabiedrības organizācijas ir svarīgi partneri”,— kultūras aspekts Eiropas maigās varas izmantošanai ārējā darbībā un koncentrēšanās uz jauniešiem, kas, pēc F. Mogherini domām, ir galvenais ES ārējās darbības faktors. (dgf)

Atzinumā “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu” EESK pauž atbalstu tam, ka jānodrošina finansējums nepieciešamajai pārejai uz videi nekaitīgu ekonomiku. Komiteja apgalvo, ka 40 % no ES budžeta būtu jāatvēl cīņai pret klimata pārmaiņām un to sekām.

“Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem apdraudējumiem cilvēcei un mūsu planētai. Taču mēs saskatām arī iespējas, ko rada nepieciešamība Eiropas ekonomiku pārveidot par ilgtspējīgu ekonomiku. Un mēs varam to panākt, ja Eiropā darbojamies kopīgi,” apgalvo Rudy de Leeuw.

Katru gadu klimata pārmaiņu un to seku mazināšanai Eiropā ir jāpiešķir 1115 mljrd. EUR. Paktam par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu ir vajadzīgs skaidrs un paredzams Eiropas politiskais satvars. Ar daudzgadu finanšu shēmu (2021–2027) jāveicina ilgtspējīgas ekonomikas attīstība un kvalitatīvu darbvietu radīšana. ES budžets, kas paredzēts klimata pārmaiņu un to seku mazināšanai, būtu jāpalielina līdz 40 %.

Būtu arī jāapsver iespēja Eiropas Investīciju banku pārveidot par ilgtspējīgas attīstības banku, kas galvenokārt finansē enerģētikas pārkārtošanu, videi nekaitīgu mobilitāti un inovāciju. EESK atbalsta vienotas ES klasifikācijas sistēmas (taksonomijas) izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus projektus un ieguldījumus, kam ir vispozitīvākā ietekme uz vidi un ekonomiku.

Ieguldījumiem, kas atbilst ES taksonomijai un visstingrākajiem ilgtspējas standartiem, būtu jāpiešķir ekomarķējumi. Ir jāveicina aprites ekonomika un ieguldījumi energoefektīvās ēkās. Turklāt katrā brīvās tirdzniecības nolīgumā sociālās un vides klauzulas būtu jāpamato ar saistošu apņemšanos pildīt Parīzes nolīgumu.

“Mēs esam pārliecināti, ka ilgtermiņā tikai tie, kas izveidos videi draudzīgu ekonomiku, paliks pasaules tirgus augšgalā. Mēs, eiropieši, šajā jomā varam izvirzīties vadībā.” (sma)

EESK uzskata, ka spēcīga, pilnībā finansēta kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir būtiska, un iebilst pret KLP budžeta samazināšanu. Komiteja atzinīgi vērtē tiesību aktu priekšlikumus, kuri attiecas uz KLP un kuros pirmo reizi uzsvars likts uz vērienīgākiem mērķiem gan vides un klimata pārmaiņu, gan subsidiaritātes un vienkāršošanas jomā, bet ļoti vēlētos nodrošināt, ka KLP arī turpmāk ir kopēja politika un ka tiek saglabāts stiprs lauksaimniecības vienotais tirgus.

Neatbalstām KLP budžeta samazināšanu

“ES budžeta daļa, kas tiek atvēlēta KLP un kas pašlaik ir 38 %, nebūtu jāsamazina. ES budžets būtu jāpalielina līdz 1,3 % no nacionālā kopienākuma (NKI). KLP budžeta samazināšana nav pieņemama, jo tā negatīvi ietekmētu KLP mērķus un vērienīgās ieceres,” uzsvēra EESK loceklis John Bryan. KLP budžets būtiski ietekmē nodarbinātības un ienākumu stabilitāti lauksaimniecības sektorā un vides preču, kas sniedz labumu mums visiem, ražošanu.

Būtiski ir saglabāt pašreizējo KLP divu pīlāru struktūru, kur I pīlārs nodrošina saimniecību ienākumu atbalstu, bet II pīlārs veicina lauku rajonu attīstību. Tomēr tiešie maksājumi būtu jāpiešķir tikai reāliem lauksaimniekiem.

Atbalstām nevainojamu, ilgtspējīgu, vienkāršotu KLP

Būtiski ir panākt, ka KLP laikposmā no 2021. līdz 2027.gadam apmierina dažādu lauksaimniecības struktūru, piemēram, ģimenes saimniecību, kooperatīvu, ražotāju grupu un citu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas veidu, vajadzības. Kopējā lauksaimniecības politikā ir arī jāņem vērā Eiropas lauksaimniecības daudzveidība, kulinārijas daudzveidība un tirgus perspektīvas un jāparedz dažādi kvalitātes veicināšanas veidi. Saistībā ar ieceri 40 % no lauksaimniecības izdevumiem atvēlēt klimata pārmaiņu jomā izvirzīto ES mērķu sasniegšanai jānorāda, ka būtu jādod lauksaimniekiem iespēja īstenot virkni pasākumu, no kuriem viņi varētu izvēlēties viņu konkrētajiem apstākļiem piemērotākos. Būtiski ir samazināt lauksaimniekiem uzvelto birokrātijas slogu, vienlaikus saglabājot pienācīgas, pilnīgas pārbaudes.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) oktobrī pieņēma vairākus atzinumus par ES ekonomikas pārvaldību, kuros Eiropas lēmumu pieņēmējiem tiek piedāvātas jaunas idejas saistībā ar pašreizējām debatēm par ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanu un nākamā Eiropas pusgada īstenošanu.

Minētajos atzinumos EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus, ar ko jaunajā ES budžetā (2021–2027) paredzēts izveidot Reformu atbalsta programmu un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju. Tā ir atzinīgi vērtējama iecere ES ekonomikas integrācijas un pārvaldības uzlabošanas virzienā.

Tomēr būtu labi novērot sociālās sekas, ko rada ar Reformu atbalsta programmas palīdzību īstenotās strukturālās reformas, un programmā iekļaut arī Eiropas mērogā nozīmīgus projektus. Jaunā instrumenta panākumi būs atkarīgi no tā, cik precīzi būs regulēti vairāki jautājumi: strukturālo reformu definīcija, to novērtēšanas procedūras un finanšu līdzekļu izmaksāšanas nosacījumi.

EESK pauž bažas arī par EISF apjomu. Ar to varētu nepietikt, ja satricinājumi skartu divas vai vairākas dalībvalstis. EESK uzskata, ka bezdarbs kā vienīgais atbalsta piešķiršanas kritērijs varētu mazināt instrumenta savlaicīgumu un efektivitāti.

Citi papildu kritēriji varētu jau agrāk sniegt norādes uz gaidāmiem lieliem satricinājumiem. Tādējādi atbalstu varētu izmantot pirms satricinājumiem. Turklāt EESK iesaka vēl vairāk izvērst EISF un apsvērt, kā varētu darboties ES apdrošināšanas mehānisms.

Runājot par 2018. gada ekonomikas politiku eurozonā, EESK aicina eurozonā izstrādāt pozitīvu kopējo fiskālo nostāju. Ekonomikas politikas aspektā būtu nepieciešami lielāki izdevumi ieguldījumiem valstīs ar budžeta pārpalikumu. Par ekonomikas politikas prioritāti ir jāizvirza arī ieguldījumiem un inovācijai labvēlīgas vides izveide uzņēmumos, kā arī nodarbinātības nestabilitātes, nabadzības un nevienlīdzības mazināšana. (jk)

EESK ir stingri pārliecināta, ka kohēzijas politika ir svarīgs Eiropas nākotnes elements, tāpēc tai ir vajadzīgi pietiekami resursi un tā ir attiecīgi jāreformē. Budžeta samazinājums 2021.–2027. gada plānošanas periodā būtu nepareizs signāls sabiedrībai un varētu negatīvi ietekmēt kohēzijas politiku. Budžets ir jāsaglabā pašreizējā līmenī, un teritoriālās sadarbības budžets jāpalielina.

Lai gan EESK nesen pieņemtajos atzinumos kritizē Komisijas priekšlikumos attiecībā uz turpmāko reģionālās attīstības un kohēzijas politiku ietvertos finanšu noteikumus, tā atzinīgi vērtē centienus ieviest reformas un atzīst ievērojamos uzlabojumus vienkāršošanas, elastības un efektivitātes ziņā. Tomēr tā ir vīlusies, ka jaunais noteikumu kopums nav vienots noteikumu kopums, kas attiecas uz visiem fondiem.

Komiteja uzskata, ka jaunie noteikumi par kohēzijas politiku būtu jāsaskaņo ar jauno stratēģiju “Eiropa 2020”. Noteikumiem jābūt virzītiem uz to, lai varētu īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un tajos pilnībā jāņem vērā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.

EESK noraida priekšlikumus par makroekonomiskajiem nosacījumiem, n+2 saistību atcelšanas noteikumu un līdzfinansējuma likmju samazināšanu. Šādi priekšlikumi radītu pārāk neelastīgu ekonomikas vidi un varētu kaitēt investīcijām. Lai ņemtu vērā reģionu īpašos apstākļus, vajadzīga lielāka elastība.

Tā kā kohēzijas politikas uzdevums ir dot iespēju reģioniem ar strukturālām un pastāvīgām grūtībām efektīvi risināt to problēmas, EESK atzinīgi vērtē ierosināto mehānismu, kas pārrobežu jautājumu kontekstā paredzēts juridisko un administratīvo šķēršļu novēršanai. Mehānisma mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību potenciālajiem lietotājiem un kompensēt iespējamo nelīdzsvarotību starp partneriem.

EESK ierosina Eiropas teritoriālās sadarbības īstenošanā vairāk iesaistīt jauniešus. Visās Eiropas teritoriālās sadarbības programmās prioritāra nozīme būtu jāpiešķir digitālās plaisas mazināšanai, un būtu jāapsver, vai kā prioritāte jāiekļauj civilā aizsardzība un būtiskāko risku mazināšana.

Plašāka informācija par EESK atzinumiem pieejama šeit. (jk)

ES ir apņēmusies papildus sociālajiem mērķiem virzīties uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Ņemot vērā vidiskos, sociālos un pārvaldības kritērijus, minēto saistību finansēšana ir milzīgs izaicinājums nodrošināt ieguldījumus.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm jāveido kopīga Eiropas ilgtspējas sistēma, lai nodrošinātu finanšu sistēmas atbalstu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku. Tādēļ Komiteja stingri atbalsta Komisijas rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un iesaka to īstenot ātri, taču pakāpeniski. Ierosinātā sistēma būtu svarīgs faktors, kas ļautu atjaunot uzticēšanos finanšu tirgiem un sasaistīt uzkrājumus ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem reālajā ekonomikā.

Lai arī EESK atzīst, ka svarīgākā loma pārejā ir finanšu tirgus dalībniekiem, tā uzsver: lai sistēma būtu īstenojama, jābūt iesaistītai visai sabiedrībai.

Pāreju būtu prātīgi sākt ar ES ilgtspējas taksonomijas un mazoglekļa kritēriju ieviešanu. Taksonomijai vajadzētu būt dinamiskai, un tajā būtu jāņem vērā reālie uzņēmējdarbības apstākļi. Galīgajam mērķim vajadzētu būt taksonomijas veicināšanai visā pasaulē un tās vienotai un vienlaicīgai iekļaušanai ES tiesībās visās dalībvalstīs. Jāievieš pasākumi, kas nodrošinātu tās regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

Lai arī EESK piekrīt, ka ir jāsāk ar nedaudzu jomu un juridisko saistību, pirmām kārtām vidisko faktoru, konfigurēšanu un ieviešanu, tā atzinīgi vērtētu obligātu sociālo un pārvaldes garantiju ieviešanu no paša sākuma. Pēc tam nākotnē būtu svarīgi sākotnējo taksonomiju un juridiskās saistības attiecināt arī uz sociālo ilgtspēju un pārvaldības mērķiem.

EESK atzinīgi vērtē arī ierosinātos kapitāla tirgus dalībnieku fiduciālos pienākumus. Tas ļaus individuālajiem ieguldītājiem savas prioritātes attiecībā uz ilgtspēju saskaņot ar ieguldījumu lēmumiem.

Plašāka informācija: ECO/456 ECO/466 ECO/467 (jk)

Ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri (SBBS) var veicināt banku un citu finanšu operatoru turētu valsts obligāciju portfeļu dažādošanu un riska samazināšanu. Tas varētu labvēlīgi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un noturību un uzlabot finanšu tirgu integrāciju.

Tāpēc EESK atbalsta Komisijas leģislatīvo priekšlikumu izveidot veicinošu satvaru, kas ļautu tirgum attīstīt SBBS. Komiteja atbalsta SBBS ieviešanu un to izmēģināšanu tirgus apstākļos, taču vienlaikus aicina pievērsties vairākiem priekšlikumā neatbildētiem jautājumiem. 

“Vienīgais veids, kā noskaidrot, vai bankām un investoriem patiešām ir interese par SBBS, ir tos izmēģināt,” teica Daniel Mareels, ziņotājs atzinumam par šo tematu. SBBS varētu palīdzēt vēl vairāk vājināt ciešo saikni starp bankām un to izcelsmes valstīm. Kopš pēdējās finanšu krīzes EESK šajā saistībā aicina veikt papildu pasākumus.

Tomēr būs svarīgi nodrošināt ierosinātā satvara skaidrību, iedarbību un efektivitāti, un, lai arī EESK atzinīgi vērtē daudzus priekšlikuma aspektus, daži aspekti ir jāpastiprina: piemēram, EVTI īstenotai uzraudzībai jābūt stingrākai un jāsākas agrāk, ja īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām būs atļauts veikt SBBS pamatā esošo portfeļu sastāva pašsertifikāciju.

Jāpievēršas arī vairākiem neatbildētiem jautājumiem, tai skaitā, vai SBBS efektīvi darbotos jebkādos apstākļos, un jāpārbauda arī, vai SBBS būtu jāpiedāvā privātiem noguldītājiem un patērētājiem.

Ierosināto satvaru vajadzētu turpināt izstrādāt ciešā dialogā ar visām ieinteresētajām personām. (jk)

EESK atbalsta jauno patvēruma un migrācijas fondu un robežu un vīzu pārvaldības fondu. Atzinumā, ko Komiteja pieņēma oktobra plenārsesijā un ko izstrādāja Giuseppe Iuliano, Komiteja piekrīt Komisijas lēmumam palielināt abām politikas jomām paredzēto budžetu, taču norāda, ka fonda nosaukumā attiecībā uz migrāciju būtu jāpaliek vārdam “integrācija” un ka būtu jāparedz noteikumi par regulāru piekļuvi ES.

“Vārda “integrācija” svītrošana Patvēruma un migrācijas fonda nosaukumā ir visai satraucoša,” norādīja . “To var uztvert kā rūpju mazināšanos attiecībā uz šo aspektu. Neaizmirsīsim, ka vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija ir Eiropas politikas pīlāri, tostarp attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju,” viņš turpināja. “Vārdam “integrācija” ir jāatgriežas nosaukumā, jo iekļaušana dalībvalstīm ir izaicinājums.”

Turklāt Komisijas priekšlikums ir īpaši vērsts uz neatbilstīgiem ieceļotājiem robežkontroles punktos, neminot nekādus standarta kanālus ieceļošanai ES. Tāpat nav konkrētas atsauces uz pamattiesību aizsardzību robežkontroles punktos. Komiteja atbalsta tiesības uz patvērumu un aicina uz kopīgu migrācijas politiku ar instrumentiem, kas atvieglo likumīgu un sakārtotu migrāciju. Mums ir vajadzīgs progress un inovācija integrētā Eiropas migrācijas sistēmā. Tādēļ mums ir jāreformē Dublinas sistēma. (mp)

EESK ļoti kritiski vērtē priekšlikumu par 6 % samazināt finansējumu jaunajam Eiropas Sociālajam fondam Plus, kurā jaunajā ES ilgtermiņa plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam tiks apvienoti vairāki pašreizējie fondi un programmas, kuru mērķis ir Savienības sociālās dimensijas stiprināšana.

EESK iebilst pret to, ka nākamajā kohēzijas politikas budžetā vairs netiks iezīmēts minimālais līdzekļu apmērs, kas obligāti jāatvēl ESF+ un kas pašlaik ir 23,1 %, un neatbalsta priekšlikumu samazināt no fonda piešķirtā ES līdzfinansējuma likmi.

EESK aicina piešķirt ESF+ 30 % no finanšu līdzekļiem, kas paredzēti ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas īstenošanai, un iesaka 30 % no ESF+ finanšu līdzekļiem novirzīt sociālās iekļautības pasākumiem.

 “ESF+ finansējuma samazināšana par 6 % nav pieņemama, jo Eiropas Savienībā joprojām ir augsts nabadzības līmenis, kas pašlaik ir augstāks nekā 23 %,” sacīja Krzysztof Balon, ziņotājs EESK atzinumam par Komisijas priekšlikumu, kurš attiecas uz ESF+.

EESK, iebilstot pret finansējuma samazināšanu, priekšlikumu tomēr vērtē atzinīgi arī tāpēc, ka tas saskaņots ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un tajā apvienoti pašreizējie fondi, lai uzlabotu centienus mazināt nabadzību, sociālo atstumtību un bezdarbu.

EESK uzskata, ka noteikts ESF+ līdzekļu apmērs būtu jāpiešķir jaunatnes bezdarba mazināšanai un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai. Pilsoniskā sabiedrība būtu visaptveroši jāiesaista ESF+ projektu plānošanā un īstenošanā. (ll)

Jaunajam Komisijas priekšlikumam jābūt tālejošākam, un tajā jāņem vērā visi pieejamie transporta veidi. Tajā vajadzētu pievērsties kravas un pasažieru pārvadājumu intermodalitātei. Atzinumā, ko izstrādājusi Giulia Barbucci un kas pieņemts oktobra plenārsesijā, EESK atbalsta Komisijas iesniegtu trešo mobilitātes tiesību aktu kopumu, taču iestājas par tālejošāku projektu.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, uzskatot to par vēl vienu soli virzībā uz ilgtspējīgu transportu Eiropā. G. Barbucci tomēr teica: “Mēs mudinām Komisiju aplūkot ne tikai autotransporta jomu. Lai efektīvi veidotu ilgtspējīgu un drošu transportu, ir jāņem vērā visi pieejamie transporta veidi. Mums vajadzīgs tālejošāks redzējums, kas aptvertu sabiedriskā un privātā transporta intermodalitāti kā efektivitātes, dzīves kvalitātes un drošības garantu.”