Eiropas Savienībai ir jārisina klimata krīze, izmantojot trejādu pieeju: mobilizēt finansējumu, iesaistīt iedzīvotājus un privāto sektoru un uzņemties spēcīgu politisko vadību. Tāds ir vēstījums, kas pausts septembra plenārsesijā pieņemtajā EESK pašiniciatīvas atzinumā.

Šajā atzinumā, ko izstrādājuši Thomas Kattnig un Lutz Ribbe, norādīts, ka, nodrošinātu augošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas un sasniegtu klimata mērķrādītājus, Eiropas Savienībai ir vairāk jāiegulda viedās un atjaunojamās energosistēmās un uzglabāšanas infrastruktūrā un ka ikvienam ir jāuzņemas sava loma.

Kā norādījusi Elektroenerģijas nozares apvienība Eurelectric, Eiropas Savienībai ir divkārši jāpalielina ieguldījumi elektrotīklā līdz 55 miljardiem EUR gadā un līdzekļi tīras enerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai ir jāpalielina līdz 75 miljardiem EUR gadā.

“Lai sasniegtu enerģētikas pārkārtošanas un klimata mērķus, mums ir vajadzīgi apjomīgi publiskie ieguldījumi. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu piegādes drošību, risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu, saglabātu pieņemamas cenas un radītu darbvietas,” sacīja Thomas Kattnig.

Attiecībā uz energosistēmu un infrastruktūras turpmāko organizāciju EESK atbalsta Komisijas nodomu uzlabot elektroenerģijas tirgus struktūru un stingri atbalsta tirgus novērtējumus, lai analizētu visu potenciālo dalībnieku rīcību. “Labi funkcionējoša enerģijas tirgus izveidē ir svarīgi, lai Komisija novērtētu enerģētikas infrastruktūras publiskā un privātā īpašuma un/vai privātā finansējuma priekšrocības un trūkumus,” sacīja Lutz Ribbe.

Lai finansētu ieguldījumus infrastruktūrā, EESK iesaka izmantot enerģētikas uzņēmumu virspeļņu un piemērot “zelta likumu” visiem projektiem, kas saistīti ar enerģētisko neatkarību. (mp)