Eiropas Savienībai jānodrošina, ka mākslīgā intelekta revolūcija neapdraud darba kvalitāti Eiropā. Darba ņēmēju un mašīnu mijiedarbība ir jāregulē tā, lai cilvēki nekad nekļūtu par mašīnu padotajiem, septembra plenārsesijā pieņemtajā ziņojumā norāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.
EESK uzskata, ka ir būtiski noteikt attiecības starp cilvēkiem un mašīnām, to, cik lielā mērā mašīnas drīkst būt autonomas, un kā tās papildinās cilvēku darbu. Komiteja aicina Komisiju šiem jautājumiem pievērsties ētikas vadlīnijās, ko tā gatavo.
“Raugoties no ētikas viedokļa, nav pieņemami, ka cilvēku kontrolē mākslīgais intelekts vai ka cilvēku uzskata par padoto mašīnai, kura izdod pavēles par to, kā, kad un kādi uzdevumi būtu jāveic. Tomēr dažkārt liekas, ka mēs jau esam pārsnieguši šo īpašo ētikas robežu, kas var radīt neatgriezeniskas sekas,” teica ziņotāja Franca Salis Madinier.
Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta stratēģija, kurā īpaša uzmanība ir veltīta izglītībai, apmācībai un digitālo prasmju veidošanai, ir lietderīga, jo dod iespēju ierobežot sociālo polarizāciju, taču tā ir tikai viens no pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu attiecīgās sarežģītās problēmas. EESK norāda uz trim sociālā dialoga instrumentiem, kas var palīdzēt nodrošināt sociāli pieņemamu pāreju:
- iekļaujošs mākslīgais intelekts, proti, iesaistīt darba ņēmējus mākslīgā intelekta praktiskā ieviešanā darba vietā, lai veicinātu tā pieņemšanu;
- pārmaiņu paredzēšana ar sociālā dialoga palīdzību, analizējot, kā ražošanas procesi izmainīs uzņēmumus un nozares;
- sociāli atbildīga pārstrukturēšana, izpētot visas iespējamās alternatīvas atlaišanai no darba, ja no štatu samazināšanas plāniem izvairīties nevar.
EESK arī brīdina par riskiem, kas saistīti ar algoritmu izmantošanu darbinieku pieņemšanā, un iesaka Komisijai ētikas vadlīnijās iekļaut pārredzamības principus.
Tā kā jau ir ziņots par negadījumiem, kurus izraisījusi cilvēku un mašīnu mijiedarbība darba vietā, EESK aicina skaidri noteikt jaunos veselības un drošības riskus un ES tiesību aktos iekļaut noteikumu par darba ņēmējiem, kas šiem riskiem ir pakļauti.
Visbeidzot, EESK aicina Komisiju uzsākt debates par to, kā nākotnē finansēt sociālā nodrošinājuma sistēmas, jo pašreizējās sistēmas, kuru pamatā ir galvenokārt ieņēmumi no darba nodokļiem, vairs nebūs ilgtspējīgas. (dm)