Digitālo dzimumšķirtni rada sieviešu diskriminācija, kas sākas jau pirmsskolas vecumā. Lai novērstu dažādus nevienlīdzības rašanās iemeslus, EESK ierosina izmantot daudzlīmeņu pieeju un īstenot visaptverošu politiku.
“Galvenā politikas joma, kam jāpievēršas, ir izglītības sistēma. Mums ir jācīnās pret kultūras un lingvistiskiem stereotipiem, un, it sevišķi no lingvistiskā aspekta raugoties, mēs visi varam sniegt savu ieguldījumu,” teica Giulia Barbucci. “Ir jāpiedāvā meiteņu (un zēnu) lomu modeļi, kas atšķiras no tradicionālajiem. 21. gadsimts ir īstais laiks, kad mums jācīnās pret dzimumu stereotipiem un tie jāapkaro pašos pirmsākumos, kas sakņojas sociālajā un kultūras jomā.”
Ir būtiski nodrošināt digitālo pratību un izglītību visiem, un tāpēc skolotājiem un pasniedzējiem jābūt zināšanām par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu.
Jāveicina meiteņu un sieviešu interese par zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM), un šim nolūkam, piemēram, jāiepazīstina ar digitālajā nozarē darbojošos sieviešu piemēriem un veiksmīgām uzņēmējām, kā arī jānorāda uz iespējām un izredzēm, kas paveras veiksmīgas profesionālās nākotnes ziņā, ja ir labākas zināšanas STEM priekšmetos. Tas ir vēl vairāk nepieciešams tādēļ, ka aizvien lielāka nozīme ir ar IKT saistītai izglītībai, kā arī transversālām, uzņēmējdarbības, digitālajām un vispārīgajām prasmēm, piemēram, empātijai, radošumam un sarežģītu problēmu risināšanas spējām — tās ir galvenokārt sievietēm piemītošas prasmes.
Mūžizglītība ir būtiska, lai novērstu atstumtību no darba tirgus, jo īpaši sieviešu atstumtību. Šajā jomā izšķiroša nozīme ir sociālajiem partneriem. “Sociālajiem partneriem vispār jāuzņemas svarīga loma, kas ļautu garantēt taisnīgus darba apstākļus un piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Tas ir nepieciešams arī saistībā ar t. s. reižudarba ekonomiku,” norādīja G. Barbucci. (sma)