EESK info

EESK ir saņēmusi 148 pieteikumus balvai, ko šogad piešķirs par novatoriskām iniciatīvām, kuras popularizē Eiropas identitātes, vērtības un kultūras mantojumu

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), kas ir organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudēja ES līmenī, jūnijā izsludināja pieteikšanos uz 50 000 EUR balvu. Noteiktajā termiņā — līdz 7. septembrim — pieteikumus iesniedza kandidāti no 27 ES dalībvalstīm, kas liecina, ka, salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad bija pārstāvētas tikai 20 valstis, pilsoniskās sabiedrības interese par balvu ir augusi.

Ar vislielāko dalībnieku skaitu 2018. gadā var lepoties Itālija ar 24 iesniegtiem projektiem. Pa 13 kandidātiem ir no Vācijas un Beļģijas, un 11 — no Grieķijas.

Pieteikumus vērtēs 10 ekspertu grupa, un uzvarētājus plānots paziņot novembra beigās. Apbalvošanas ceremonija notiks 2018. gada 13. decembrī EESK plenārsesijas laikā Briselē.

Balvu sadalīs ne vairāk kā pieciem uzvarētājiem.

EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai var iegūt jebkura pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas ir oficiāli reģistrēta Eiropas Savienībā un darbojas vietējā, valsts, reģionālā vai Eiropas līmenī. Balvu var piešķirt arī privātpersonām.

Balvu pilsoniskajai sabiedrībai piešķir jau desmito gadu. To izveidoja EESK, lai atzītu un atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un/vai atsevišķu personu īstenotas konkrētas iniciatīvas un sasniegumus, kas ievērojami palīdzējuši popularizēt kopīgās vērtības, kuras balsta Eiropas kohēziju un integrāciju.

Vairāk informācijas par balvu skatīt mūsu tīmekļa vietnē  — EESK 2018. gada balva pilsoniskajai sabiedrībai. (ll)

Septembra plenārsesijas debatēs ar budžeta un cilvēkresursu komisāru Günther Oettinger par ES daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam EESK, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta nostāju, aicināja nodrošināt vērienīgu budžetu vismaz 1,3 % apmērā no NKI. Šāds apjoms varētu nodrošināt Eiropas Savienības rīcībā instrumentus, kas tai ļautu risināt pašreizējās un gaidāmās problēmas. Vienošanās par stabilu budžetu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā būtu svarīgs politiskais signāls un nodrošinātu to, ka nozīmīgas izdevumu programmas varētu uzsākt nekavējoties.

Ziņotājs Javier Doz Orrit, kas šajā sakarā izstrādāja EESK atzinumu, par Komisijas ierosināto budžetu teica: “Mēs atbalstām priekšlikuma struktūru, prioritātes un vienkāršošanas pasākumus, kā arī elastīguma un sinerģijas panākšanai ierosinātos pasākumus, taču, ņemot vērā ES ekonomisko situāciju, vēl lielāks resursu apjoma samazinājums nav pieņemams.”

G. Oettinger aizstāvēja paredzēto budžeta samazinājumu no 1,16 % līdz 1,11 % no NKI. Komisijas lēmuma pamatā esot tādi apsvērumi kā Apvienotās Karalistes izstāšanās, kas izraisītu ieņēmumu iztrūkumu, un dažu dalībvalstu nevēlēšanās ieguldīt vairāk. Komisijas priekšlikumam vajagot būt tālejošam, taču arī reālistiskam, lai galu galā varētu panākt vienprātīgu vienošanos.

EESK locekļi norādīja, ka viņi nekādā gadījumā nepiekrīt ievērojamam kohēzijas politikas vai kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta samazinājumam. Abu politikas jomu vajadzībām būtu vismaz jāsaglabā pašreizējā budžeta piešķīruma apjoms.

Komisārs pauda nožēlu par šo programmu budžeta samazinājumu, taču uzskatīja to par atbilstošu soli. Samazinājums tika veikts tāpēc, ka ir samazinājies budžets un ir ieviestas jaunas politiskās prioritātes.

Tāpēc EESK atbalsta jaunu pašu resursu ieviešanu, kas ļautu paaugstināt budžeta ienākumus. Komiteja pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā ir iekļauta tikai daļa no priekšlikumiem, ar kuriem bija nākusi klajā Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos (HLGOR).

Saistītie paziņojumi:

Priekšsēdētājs Luca Jahier

Ziņotājs Javier Doz Orrit

Eiropas Komisijas priekšlikumos attiecībā uz kohēzijas politiku pēc 2020. gada ir ietverti daudzi pozitīvi aspekti, taču šie priekšlikumi nav pietiekami tālejoši. Kohēzijas budžets, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo ir samazināts par 10 %, nebūs pietiekams, lai apmierinātu pašreizējās politiskās darba kārtības un vides prasības. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība, galīgā vienošanās par ES budžetu 2021.–2027. gadam ir jāpanāk pirms Eiroparlamenta vēlēšanām 2019. gadā.

Tie ir daži galvenie secinājumi konferencē, ko nesen rīkoja EESK, jo tā gatavo vairākus atzinumus par Komisijas kohēzijas paketi, kura iesniegta kā daļa no Komisijas priekšlikumiem par daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Konferences laikā tika uzsvērts, ka vajadzīga patiesa apņemšanās veicināt reģionālo attīstību un īstenot kohēzijas politiku. ES nākotnei izšķirīgā brīdī vērienīga politika varētu palīdzēt novērst augošo eiroskepticismu un citas politiskas un sociālekonomiskas problēmas, nodrošināt reālu labumu cilvēku dzīvē un ietekmēt to, kā tiek uztverta ES politika. Patiesa apņemšanās pirmkārt un galvenokārt būtu jāatspoguļo skaidrā stratēģijā un attiecīgā budžeta nodrošinājumā. Abi minētie aspekti būtu jāsaskaņo ar politisko vidi, lai tie būtu efektīvi un atbilstu iedzīvotāju gaidītajam. Vairums dalībnieku pauda uzskatu, ka budžets būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā. Uz spēles ir likta uzticēšanās Eiropas Savienībai.

Referenti norādīja arī, ka jāsaglabā līdzfinansējuma likme, lai nodrošinātu, ka fondi ir pieejami visiem saņēmējiem.

Balsojums par EESK atzinumiem par Komisijas kohēzijas paketi notiks 2018. gada septembra un oktobra plenārsesijās. (jk)

Digitālo dzimumšķirtni rada sieviešu diskriminācija, kas sākas jau pirmsskolas vecumā. Lai novērstu dažādus nevienlīdzības rašanās iemeslus, EESK ierosina izmantot daudzlīmeņu pieeju un īstenot visaptverošu politiku.

“Galvenā politikas joma, kam jāpievēršas, ir izglītības sistēma. Mums ir jācīnās pret kultūras un lingvistiskiem stereotipiem, un, it sevišķi no lingvistiskā aspekta raugoties, mēs visi varam sniegt savu ieguldījumu,” teica Giulia Barbucci. “Ir jāpiedāvā meiteņu (un zēnu) lomu modeļi, kas atšķiras no tradicionālajiem. 21. gadsimts ir īstais laiks, kad mums jācīnās pret dzimumu stereotipiem un tie jāapkaro pašos pirmsākumos, kas sakņojas sociālajā un kultūras jomā.”

Ir būtiski nodrošināt digitālo pratību un izglītību visiem, un tāpēc skolotājiem un pasniedzējiem jābūt zināšanām par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu.

Jāveicina meiteņu un sieviešu interese par zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM), un šim nolūkam, piemēram, jāiepazīstina ar digitālajā nozarē darbojošos sieviešu piemēriem un veiksmīgām uzņēmējām, kā arī jānorāda uz iespējām un izredzēm, kas paveras veiksmīgas profesionālās nākotnes ziņā, ja ir labākas zināšanas STEM priekšmetos. Tas ir vēl vairāk nepieciešams tādēļ, ka aizvien lielāka nozīme ir ar IKT saistītai izglītībai, kā arī transversālām, uzņēmējdarbības, digitālajām un vispārīgajām prasmēm, piemēram, empātijai, radošumam un sarežģītu problēmu risināšanas spējām — tās ir galvenokārt sievietēm piemītošas prasmes.

Mūžizglītība ir būtiska, lai novērstu atstumtību no darba tirgus, jo īpaši sieviešu atstumtību. Šajā jomā izšķiroša nozīme ir sociālajiem partneriem. “Sociālajiem partneriem vispār jāuzņemas svarīga loma, kas ļautu garantēt taisnīgus darba apstākļus un piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Tas ir nepieciešams arī saistībā ar t. s. reižudarba ekonomiku,” norādīja G. Barbucci. (sma)

Atzinumā par Eiropas Komisijas priekšlikumu ieteikumam par piekļuvi sociālajai aizsardzībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) brīdina, ka piekļuve sociālajai aizsardzībai, kas ir svarīgs taisnīgākas sabiedrības elements, daudziem cilvēkiem Eiropas darba tirgū un it īpaši tiem, kas iesaistījušies jaunos darba veidos, un pašnodarbinātām personām, kļūst aizvien neatbilstīgāka.

EESK mudina visu līmeņu iestādes, pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus Eiropas Savienībā strādāt kopā, lai atjaunotu sociālo ilgtspēju “ar plašāku mērķi — izveidot vienādus konkurences apstākļus sociālajā jomā, kur saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un salīdzināmos apstākļos ikviens var piekļūt sociālajai aizsardzībai”.

“Eiropas Savienībai jāveicina visu Eiropas iedzīvotāju līdztiesība, un mums jārunā par mūsu sabiedrības sociālo ilgtspēju,” pilnsapulcē norādīja minētā atzinuma ziņotāja Giulia Barbucci. “Mūsu uzdevums ir aizstāvēt Eiropas sociālo modeli un atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienībai, lai tādējādi apkarotu eiroskepticisma izplatīšanos un pozitīvi ietekmētu ES nākotni.”

EESK aicina dalībvalstis apzināt veidus, kā finansēt sociālās aizsardzības sistēmas tā, lai ne tikai nodrošinātu šo sistēmu ilgtspēju, bet arī padarītu tās iekļaujošākas un garantētu, ka tās ir pieejamas gan cilvēkiem, kas iesaistījušies jaunos darba attiecību veidos, un pašnodarbinātām personām, gan arī visām neaizsargātajām grupām. (ll)

Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) Minority SafePack iniciatori EESK 20. septembra plenārsesijas dalībniekus iepazīstināja ar savu pieprasījumu — iniciatīvas mērķis ir uzlabot nacionālo un lingvistisko minoritāšu aizsardzību Eiropā.

Piektās sekmīgās EPI ierosinātāji, kurus pārstāvēja Loránt Vincze, pateicās EESK, jo tā ir pirmā ES institūcija, kas devusi iespēju vērst uzmanību uz šo sekmīgo iniciatīvu. 

Šīs sekmīgās iniciatīvas ierosinātāji uzskata, ka nacionālo un lingvistisko minoritāšu tiesības ne vienmēr ir ievērotas un daudzos gadījumos minoritāšu valoda un kultūra pat ir apdraudēta.

Savā paziņojumā Vincze kgs arī kritizēja EPI kā instrumentu, norādot, ka tas ir pārlieku sarežģīts un dārgs vienkāršajiem iedzīvotājiem. Uz šo nozīmīgu trūkumu daudzus gadus ir norādījusi arī EESK, kas beidzot ir pārliecinājusi Komisiju, ka ir nepieciešams pārskatīt šo svarīgo instrumentu, kas paver iespējas pilsoņu līdzdalībai ES līmenī. Šis pārskatīšanas process jau ir uzsākts, un Komisija, Parlaments un Padome jau ir sākuši oficiālas apspriešanās.

Organizatori vēl nav izlēmuši, kad savu iniciatīvu oficiāli iesniegs Komisijai. Vincze kgs paskaidroja: tā kā iniciatoriem nav jāievēro noteikts termiņš, viņi vispirms, tiekoties ar augsta līmeņa ES lēmumu pieņēmējiem, vēlas izpētīt, kāda varētu būt iniciatīvas maksimālā ietekme.

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier, kas Eiropas kultūras mantojumu ir noteicis par vienu no sava pilnvaru termiņa prioritātēm, atzina iniciatīvas lielos panākumus, uzsverot, ka šis sasniegums pierāda Eiropas iedzīvotāju spēju veidot Eiropas nākotni, ja viņi kopīgi strādās un paudīs saskaņotu viedokli.

Eiropas uzņēmumu un patērētāju pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas plenārsesijā 20. septembrī vienoti pauda ļoti atzinīgu viedokli par Komisijas ierosināto tiesību aktu kopumu “Uz patērētajiem orientēts jaunais kurss”. Paužot nostāju par šo tiesību aktu kopumu, Komiteja apsprieda, vai tas pildīs savu solījumu tiesību aktus patērētāju tiesību jomā Eiropā pielāgot digitālajam laikmetam. EESK uzskata, ka par prioritāti būtu bijis jānosaka pasākumi, kuru mērķis ir koncentrēties uz esošo patērētāju aizsardzības noteikumu faktisko izpildi.

Lai arī EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija beidzot ir pārvarējusi savu nenoteiktību kolektīvās tiesiskās aizsardzības jautājumā, tā vēlētos, lai kolektīvās prasības būtu vieglāk īstenojamas un pieejamākas.

Viens no priekšlikuma trūkumiem ir tas, ka nav noteikumu, kas patērētajiem dod iespēju brīvi izlemt — piedalīties vai nepiedalīties kolektīvajā prasībā.

EESK uzskata, ka Komisijai būtu jārisina jautājums arī par to, kā finansēt patērētāju un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru uzdevums ir aizstāvēt patērētāju kolektīvās intereses, un Komisijai būtu jāaicina dalībvalstis atbalstīt tiesvedības fondu izveidi.

Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu bijis jākoncentrējas uz to, lai tiktu īstenoti esošie noteikumi par produktu drošumu, tirgus uzraudzību, negodīgu komercpraksi un Komisijas sadarbību ar patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm dalībvalstīs.

Komiteja atzinīgi vērtē dažus Komisijas priekšlikuma elementus. Patērētāju tiesību attiecināšana uz visiem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp “šķietami bezmaksas” digitālajiem pakalpojumiem, ir ļoti atzinīgi vērtējams jauninājums, un tikpat atzinīgi vērtējams ir arī nodoms ieviest īpašus kritērijus atturošiem sodiem, kas sasniedz vismaz 4% no tirgotāja apgrozījuma un ko piemēro uzņēmumiem, kuri pārkāpj noteikumus.

Pasākumi patērētāju aizsardzībai pret “divējādas kvalitātes” produktiem, jo īpaši pārtikas produktu nozarē, ir ļoti vajadzīgi, lai patērētāji — ņemot vērā, ka daži no tiem izjūt attieksmi kā pret “otrās kategorijas” pilsoņiem — Eiropā justos vienādi.

EESK tirgotāju un patērētāju pārstāvji tomēr atzīst, ka viņu viedokļi konkrētos jautājumos ir dažādi un vienprātība nav bijusi iespējama.

Tirgotāji atbalsta pirmslīguma informācijas atjaunināšanu, vienkāršošanu un pielāgošanu, savukārt patērētāji uzskata, ka tādējādi tiks pazemināts aizsardzības līmenis.

Jautājumā par patērētāju tiesībām atteikties no tiešsaistes līguma uzņēmumi — jo īpaši MVU — atbalsta nodomu likvidēt pienākumu akceptēt preces, kas nopirktas tiešsaistē un atgrieztas pēc izmantošanas, nevis tikai pēc izmēģināšanas, un atmaksāt naudu, pirms tie var pārbaudīt atgrieztās preces bojājumus. Patērētāji uzskata, ka Komisijas priekšlikums varētu ierobežot patērētāju tiesības, nepastāvot pierādījumiem par plaši izplatītiem šādu tiesību pārkāpumiem.

Jautājumā par agresīvu komercpraksi tirgotāji uzskata, ka, pilnvarojot dalībvalstis ierobežot tiešo tirdzniecību mājās, rodas risks, ka tiks stigmatizēta vesela ekonomikas nozare, un uzskata, ka noteikumi jāattiecina uz jebkāda veida agresīvu praksi. Patērētāji atbalsta šo pasākumu, ja to piemēro precīzi definētām preču kategorijām (farmaceitiskās preces, ieroči) veselības un drošības apsvērumu dēļ. (dm)

Eiropas Savienībai jānodrošina, ka mākslīgā intelekta revolūcija neapdraud darba kvalitāti Eiropā. Darba ņēmēju un mašīnu mijiedarbība ir jāregulē tā, lai cilvēki nekad nekļūtu par mašīnu padotajiem, septembra plenārsesijā pieņemtajā ziņojumā norāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

EESK uzskata, ka ir būtiski noteikt attiecības starp cilvēkiem un mašīnām, to, cik lielā mērā mašīnas drīkst būt autonomas, un kā tās papildinās cilvēku darbu. Komiteja aicina Komisiju šiem jautājumiem pievērsties ētikas vadlīnijās, ko tā gatavo.

“Raugoties no ētikas viedokļa, nav pieņemami, ka cilvēku kontrolē mākslīgais intelekts vai ka cilvēku uzskata par padoto mašīnai, kura izdod pavēles par to, kā, kad un kādi uzdevumi būtu jāveic. Tomēr dažkārt liekas, ka mēs jau esam pārsnieguši šo īpašo ētikas robežu, kas var radīt neatgriezeniskas sekas,” teica ziņotāja Franca Salis Madinier.

Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta stratēģija, kurā īpaša uzmanība ir veltīta izglītībai, apmācībai un digitālo prasmju veidošanai, ir lietderīga, jo dod iespēju ierobežot sociālo polarizāciju, taču tā ir tikai viens no pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu attiecīgās sarežģītās problēmas. EESK norāda uz trim sociālā dialoga instrumentiem, kas var palīdzēt nodrošināt sociāli pieņemamu pāreju:

• iekļaujošs mākslīgais intelekts, proti, iesaistīt darba ņēmējus mākslīgā intelekta praktiskā ieviešanā darba vietā, lai veicinātu tā pieņemšanu;
• pārmaiņu paredzēšana ar sociālā dialoga palīdzību, analizējot, kā ražošanas procesi izmainīs uzņēmumus un nozares;
• sociāli atbildīga pārstrukturēšana, izpētot visas iespējamās alternatīvas atlaišanai no darba, ja no štatu samazināšanas plāniem izvairīties nevar.

EESK arī brīdina par riskiem, kas saistīti ar algoritmu izmantošanu darbinieku pieņemšanā, un iesaka Komisijai ētikas vadlīnijās iekļaut pārredzamības principus.

Tā kā jau ir ziņots par negadījumiem, kurus izraisījusi cilvēku un mašīnu mijiedarbība darba vietā, EESK aicina skaidri noteikt jaunos veselības un drošības riskus un ES tiesību aktos iekļaut noteikumu par darba ņēmējiem, kas šiem riskiem ir pakļauti.

Visbeidzot, EESK aicina Komisiju uzsākt debates par to, kā nākotnē finansēt sociālā nodrošinājuma sistēmas, jo pašreizējās sistēmas, kuru pamatā ir galvenokārt ieņēmumi no darba nodokļiem, vairs nebūs ilgtspējīgas. (dm)

Negodīga tirdzniecības prakse (NTP) negatīvi ietekmē ekonomikas, sociālo un vides jomu. Komisija ir atzinusi, ka pārtikas piegādes ķēde ir īpaši neaizsargāta pret negodīgu tirdzniecības praksi. Tomēr Komisijas priekšlikums direktīvai par negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē nav pietiekami tālejošs.

“Pārtikas piegādes ķēdē varas koncentrācija palielinās, un visvairāk no tā cieš lauksaimnieki, darba ņēmēji, MVU un patērētāji. Nav pietiekami pieņemt minimālas saskaņošanas pieeju. Ir vajadzīgs ES tiesiskais regulējums, kas aizliedz jebkāda veida ļaunprātīgu praksi”, uzsver Peter Schmidt. Turklāt tiesiskais regulējums jāattiecina arī uz lauksaimniecības nepārtikas produktiem un lopbarību.

Cits EESK priekšlikums attiecas uz izpildes mehānismiem, kuriem jābūt daudz stingrākiem un jānodrošina sūdzības anonimitātes aizsardzība. Izpildi var īstenot kā īpašu ombuda procedūru, kā kolektīvo prasību un tiesībaizsardzības iestāžu pārziņā. Lai atvieglotu sūdzību izskatīšanas procesu, visos gadījumos būtu obligāti jāslēdz rakstveida līgumi, kas nodrošinātu godīgākas sarunas.

Jautājumā par aizsardzības tvērumu EESK uzskata, ka ir nepieciešams to attiecināt uz visiem operatoriem Eiropas Savienībā un ārpus tās, jo — pat ja negodīgas tirdzniecības prakses upuri ir lieli operatori — spiediens nenovēršami tiks novirzīts uz vājākajiem ķēdes dalībniekiem.

Turklāt tas, ka pārtikas produktus pārdod par cenām, kas ir zemākas par pašizmaksu, nav pieņemami. Mēs vēlamies, lai pārtikas tirdzniecības nozarē reāli aizliegtu pārdot preces par cenām, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām”, uzsver Schmidt kgs. “Ražotājiem, piemēram, lauksaimniekiem, jāsaņem taisnīga un godīga samaksa. Viņiem jāsaņem ienākumi, kas ir pietiekami, lai veiktu ieguldījumus, nāktu klajā ar inovāciju un nodrošinātu ilgtspējīgu ražošanu.”(sma)

Sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām jākļūst atbildīgākām un jāievēro stingri noteikumi. Komiteja piekrīt Eiropas Komisijai, ka tas būtu liels solis uz priekšu cīņā pret dezinformāciju. Tomēr Komisijas priekšlikumā trūkst praktisku pasākumu, lai sasniegtu šos mērķus. Atzinumā, kas pieņemts EESK 2018. gada 19. septembra plenārsesijā un ko izstrādājis Martin Siecker, Komiteja aicina Komisiju apstiprināt obligātus pasākumus.

Dažādi valstiskie un nevalstiskie dalībnieki aizvien plašāk un organizēti izplata dezinformāciju, un tas rada patiesus draudus demokrātijai, jo pienācīga demokrātijas sistēmas darbība ir balstīta uz labi informētiem iedzīvotājiem, kas veic izvēli, pamatojoties uz uzticamiem faktiem un uzticamiem viedokļiem.

Viena no galvenajām ar dezinformāciju saistītajām problēmām ir tāda, ka virtuāli nav iespējams pārbaudīt interneta tīklā sastopamo avotu identitāti. Turklāt cilvēki un organizācijas, kas kibertelpā darbojas ļaunprātīgi, izmanto viltus identitāti. "Tehnoloģija nav laba vai slikta, bet to var izmantot labā vai sliktā veidā. Tas ir atkarīgs no tā, kas to izmanto,” norāda Siecker kgs. "Šā iemesla dēļ, izmantojot kopīgus principus, mums ir jācīnās pret dezinformāciju un jāizmanto jauno tehnoloģiju potenciāls, lai cilvēkus informētu droši un pareizi,” secina M. Siecker. (mp)

Eiropas Komisijas ierosinātā jaunā regula par digitālo vienoto tirgu aizsargās ne tikai e-komercijas patērētājus, bet arī — pirmo reizi — MVU. Uzņēmumiem, kas darbojas tiešsaistes platformās un meklētājprogrammās, būs iespēja risināt iespējamos strīdus ārpus tiesas. Šī pozitīvā attīstība ir uzsvērta EESK 2018. gada 19. septembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā, ko izstrādājis Marco Vezzani.

Komisijas pētījums liecina, ka gandrīz 50% Eiropas uzņēmumu, kas darbojas tiešsaistes platformās, sastopas ar problēmām. 38 % gadījumu problēmas, kas saistītas ar līgumattiecībām, netiek atrisinātas, savukārt 26 % gadījumu tās tiek atrisinātas, bet tikai ar zināmām grūtībām. Eiropas tiesību akti līdz šim ir bijuši koncentrēti uz to, lai noteiktu attiecības starp tiešsaistes tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un patērētājiem (B2C), bet nekad nav sperti izšķirīgi soļi, lai risinātu jautājumus, kas saistīti uzņēmumu un tiešsaistes platformu (B2B) attiecībām.

Tāpēc, lai palielinātu taisnīgumu un uzlabotu pārredzamību, Komisija, pārskatot digitālā vienotā tirgus stratēģiju, nolēma pievērsties uzņēmējdarbības attiecībām starp MVU un tiešsaistes platformām. “Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas priekšlikumu, kas ir pirmais mēģinājums reglamentēt B2B attiecības e-komercijas jomā un aizsargāt tiešsaistes starpniecības pakalpojumu komerciālos lietotājus,” sacīja Vezzani kgs. “Tomēr šī regula vien nevar atrisināt visas digitālā vienotā tirgus problēmas,” viņš piebilda. “Globālajiem dalībniekiem un komerciālajiem lietotājiem, jo īpaši MVU, ir atšķirīgas pozīcijas šajā ļoti dinamiskajā un sarežģītajā tirgū. Komisijai būtu jānosaka skaidras robežas un attiecības starp iesaistītajām personām un jācīnās pret dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.” (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir brīdinājusi Eiropas Komisiju, ka vides rīcības plāns, kura mērķis ir viscaur Eiropas Savienībā uzlabot nepilnīgo un nevienmērīgo ES vides tiesību aktu īstenošanu un pārvaldību, liecina par nopietnu vēriena un resursu trūkumu, jo ierosinātie pasākumi ir par vāju, lai varētu pienācīgi un vienādi uzlikt sankcijas tām dalībvalstīm, kas šos tiesību aktus neievēro.

“Šeit ir atspoguļota tikai niecīga daļa no tā, kas vajadzīgs, lai garantētu vides tiesību aktu īstenošanu,” saka atzinuma autors Arno Švarcs (Arnaud Schwartz). “Mēs uzskatām, ka jautājums par neatbilstību ES tiesību aktiem ir jārisina pietiekami augstā līmenī un nekavējoties, taču izskatāmajā paziņojumā tas nav ierosināts.”

Pēc EESK domām, kuras Komiteja paudusi nesen izstrādātā atzinumā, Komisijai kā līgumu uzraudzītājai ir jāgādā, ka vides noteikumi tiek ievēroti, un, būdama šo kopīgo ES interešu sargātāja — it sevišķi patlaban, kad vides degradācijas līmenis ir bīstami augsts —,tā ir tiesīga uzsākt piespiedu izpildes procedūru.

Tomēr plānā runa ir tikai par spēju veidošanu dalībvalstu līmenī. Iebildumi ir arī pret faktu, ka ierosinātie pasākumi paredzēti vienīgi tam, lai vērstos pret tādu noteikumu neievērošanu, kuras pamatā ir pārpratums vai nezināšana, taču nav pievērsta uzmanība citiem nopietniem iemesliem, piemēram, politiskās gribas trūkumam.

EESK secina: lai vides tiesību aktu ievērošanu varētu pienācīgi uzraudzīt, dalībvalstīm un Komisijai ir jāparedz atbilstīgs finansējums, jo vajadzēs papildu darbiniekus. (ll)

EESK 2018. gada 20. septembra plenārsēdē EESK priekšsēdētājs Luca Jahier un Eiropas transporta komisāre Violeta Bulc iesaistījās spraigās debatēs par mobilitāti. Galvenie temati EESK locekļu debatēs bija šādi: atbilstīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz labi funkcionējošu Eiropas vienoto transporta telpu, sauszemes transporta tehnoloģiju digitalizācija, labāka sadarbspēja starp pašreizējām dažādajām ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmām un investīcijas “tīrā” elektroenerģijā.

2018. gada maijā tika publicēta trešā mobilitātes pakete, tādējādi noslēdzot Komisijas tālejošo mobilitātes modernizēšanas programmu. Oktobra plenārsesijā EESK locekļi apspriedīs atzinumu par šo tematu un nobalsos par to.

“EESK rūpīgi analizēja visas mobilitātes tiesību aktu paketes un aktīvi piedalījās jaunās politikas veidošanā,” norādīja L. Jahier. “Mēs priecājamies par to, ka Komisija, ierosinot iniciatīvas “Eiropa kustībā”, ir veikusi pasākumus, lai Eiropā modernizētu mobilitāti un transportu. Mēs atbalstām trešo mobilitātes paketi. Kopīgiem spēkiem ieguldīsim ilgtspējīgā, drošā un pārdomātā mobilitātē.”

V. Bulc uzsvēra, ka trijās mobilitātes paketēs atspoguļojas Eiropas Komisijas redzējums, kurā galvenais uzsvars ir likts uz dekarbonizāciju, digitalizāciju, investīcijām un inovāciju. Viņa teica: “Mūsu mērķis ir Eiropā nodrošināt drošu, “tīru”, iekļaujošu un efektīvu mobilitāti.” V. Bulc secināja, ka “jo īpaši trešajā mobilitātes paketē mūsu mērķis bija panākt gan drošu mobilitāti un to, ka ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits tuvojas nullei, gan arī “tīru” mobilitāti un to, ka satiksmes radītā piesārņojuma apjoms tuvojas nullei, tāpat arī autonomu mobilitāti un to, ka vajadzīgo dokumentu skaits tuvojas nullei”. (mp)

Spēcīgāks budžets, lielāka sinerģija starp tīkliem, pastāvīgs tehnisks atbalsts, atkārtota apņemšanās ieguldīt līdzekļus elektroenerģijas projektos un civilās-militārās infrastruktūras divējāds lietojums. Atzinumā, kuru sagatavoja Aurel Laurențiu Plosceanu un Graham Watson un kas tika pieņemts EESK 2018. gada 19. septembra plenārsesijā, Komiteja plaši atbalsta jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) regulu 2021.-2027. gadam un norāda uz jomām, kurās iespējami uzlabojumi.

Pateicoties reformētajai EISI programmai, Eiropas Savienība veiks ieguldījumus Eiropas transporta, digitālajos un enerģētikas tīklos. Modernai un augstas veiktspējas infrastruktūrai ir svarīga nozīme, jo tā palīdz savienot un integrēt Eiropas reģionus, veicina darba vietu radīšanu un palīdz sasniegt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

“EISI ir viena no veiksmīgākajām ES programmām, un tai ir stratēģiska nozīme virzībā uz iekšējā tirgus integrāciju, Enerģētikas savienības izveides pabeigšanu, viedu mobilitāti; tā Eiropas Savienībai paver iespējas sniegt reālu pievienoto vērtību iedzīvotājiem, sociālajai kohēzijai un uzņēmumiem”, uzsvēra Plosceanu kgs. “Mēs nedrīkstam ļaut pārvaldes iestādēm dalībvalstīs vai ES līmenī radīt traucējumus elektroenerģijas starpsavienojumos, piemēram, likvidējot shēmas, kas tiek finansētas privāti. Ja vēlamies sasniegt savus mērķus klimata jomā, Eiropas transporta tīkliem ir vajadzīgs gan publiskā, gan privātā sektora finansējums”, secināja Sir Graham. (mp)

EESK Darba devēju grupa

Lai saglabātu sociālos sasniegumus, mums ir vajadzīgi ekonomiski panākumi. Lai nodrošinātu Eiropas sociālā modeļa turpmāku ilgtspēju, mums jāuzlabo tā efektivitāte un jāpalielina Eiropas produktivitāte. Tādi bija galvenie secinājumi diskusijā par tematu “Eiropas sociālais modelis — vai globalizētā pasaulē mēs vēl varam to atļauties?”, kas notika Sopotā, Polijā, 2018. gada 27. septembrī.

Eiropas Savienībā dzīvo 7 % pasaules iedzīvotāju, tās daļa no pasaules IKP ir 20 % un no globālajiem publiskajiem izdevumiem par sociālo aizsardzību — vismaz 40 %, informēja EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs Jacek Krawczyk. Tomēr viņš norādīja, ka Eiropas iedzīvotāju vidū turpina pieaugt atstumtības izjūta un populisms.

Diskusijas dalībnieki piekrita, ka vajadzīgs samērīgs līdzsvars starp ekonomikas un sociālo politiku, taču nebija vienisprātis par to, kā šo līdzsvaru sadalīt. BusinessEurope pārstāvis Markus Beyrer uzskata, ka prioritāte arī turpmāk ir stiprināt konkurētspēju. Pēc viņa domām, Eiropas sociālā modeļa spēks ir valstu risinājumu dažādībā, un šī pieeja būtu jāturpina.

Ekonomiskajām, sociālajām un vides tiesībām jābūt līdzsvarā. EDSO pārstāve Katarzyna Gardaphadze uzsvēra, ka sociālās tiesības ir arī cilvēktiesības.

Polijas uzņēmuma Work Service valdes priekšsēdētājs Maciej Witucki klātesošajiem atgādināja: lai finansētu sociālās sistēmas, jāuzliek nodokļi uzņēmumiem un darba ņēmējiem, un, lai nodrošinātu darbvietas, iedzīvotāji ir pienācīgi jāizglīto.

Eiropas sociālo modeli vajadzētu uzskatīt nevis par izmaksu faktoru, bet gan par ieguldījumu. Dorota Gardias no Polijas Arodbiedrību foruma norādīja, ka vajadzīgs īsts sociālais dialogs, lai kliedētu neuzticēšanos darba ņēmēju, darba devēju un valsts starpā.

Hans-Peter Klös no Vācijas Ekonomikas institūta Ķelnē uzsvēra ka, nepaaugstinot Eiropas produktivitāti, būtu grūti saglabāt Eiropas sociālo modeli.

Diskusija norisinājās Eiropas Jauno ideju forumā, un to rīkoja Polijas darba devēju konfederācija Lewiatan. (jl)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Darba ņēmēju grupa šomēnes tikās Vīnē, lai apspriestu ar Austrijas prezidentūru saistītos jautājumus, kā arī draudus, ar ko saskaras darba ņēmēji un iedzīvotāji Eiropā, un arodbiedrību stratēģijas to novēršanai.

Rasisma, ksenofobijas, nacionālisma un labējā populisma pieaugumu ir veicinājuši neoliberālās politikas gadi, kuru laikā ir palielinājusies sabiedrības neapmierinātība, pieaugot nevienlīdzībai un nabadzībai. Valstiskās solidaritātes trūkums ir atspoguļojies Eiropas līmenī, kur dalībvalstis ir izmantojušas jebkuru iespēju, lai vājinātu sociālo programmu Eiropai. Sociālais pīlārs, ar ko tika solīts risināt situāciju, līdz šim ir bijis neefektīvs, un tam pietrūkst resursu un mehānismu. Tajā pašā laikā dažu valstu valdības atklāti apstrīd demokrātijas un tiesiskuma pamatus, kā arī uzbrūk pilsoniskajai sabiedrībai un arodbiedrībām.

Šajā izšķirošajā laikā, kad darba ņēmēju tiesības un dzīves apstākļi ir apdraudēti, Darba ņēmēju grupa pulcējās ES prezidentūras mītnē, lai apspriestu, ko arodbiedrības var un ko tām vajadzētu darīt, lai novērstu šo situāciju, pirms vēl nav par vēlu. Tikšanās dalībnieku vidū bija Austrijas Arodbiedrību federācijas ÖGB priekšsēdētājs Wolfgang Katzian, pazīstamais žurnālists un vēsturnieks Raimund Löw un bijušais Eiropas Parlamenta S&D grupas priekšsēdētājs Hannes Swoboda. (ppr)

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

Ekonomikas progress un sociālā stabilitāte ir divi spēcīgi ieroči, ar ko vērsties pret eiroskepticismu, taču ar tiem vien nepietiek. Konferencē, kas 2018. gada 11. oktobrī Feldkirhā, Austrijā, tika rīkota sadarbībā ar Forarlbergas Darba kameru, EESK grupa “Daudzveidība Eiropā” sniedza ieskatu, kā un kāpēc Eiropas Savienībā ir parādījies populisms, un norādīja uz pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu tā apkarošanā.

Pasākumā pulcējās EESK locekļi un Austrijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, lai apspriestu pētījuma “Sabiedrība ārpus metropolēm: pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma saskarē ar populismu” galvenos rezultātus. Grupas “Daudzveidība Eiropā” uzdevumā minēto pētījumu izstrādāja Eiropas Pilsoņu rīcības dienests (ECAS). Diskusijas norisinājās par populisma pieaugumu četrās valstīs, un katrā valstī tika salīdzināti divi reģioni ar atšķirīgu ekonomiskās attīstības līmeni:

• Austrija: Klāgenfurte-Fillaha un Dienvidu Lejasaustrija
• Francija: Droma un Ēna (Aisne)
• Itālija: Udīne un Redžo di Kalabrija
• Polija: Plocka un Novosadecka.

“Eiropas Savienībai ir ne tikai jārunā ar cilvēkiem, bet arī aktīvi jāklausās un jāiesaistās dialogā,” teica grupas “Daudzveidība Eiropā” priekšsēdētājs Arno Metzler. “Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai vajadzētu Savienībai palīdzēt panākt kontaktu ar šiem cilvēkiem. Mums kā EESK locekļiem jāuzņemas divkārša atbildība: mums jādara vairāk, lai savienotu Eiropas un valstu līmeni, un mums ir ciešāk jāsadarbojas savā starpā. Tikai šādi mums izdosies mazināt nepamatotās bailes, ar kurām populisti tik veiksmīgi manipulē,” viņš noslēgumā sacīja. (cl)

Pilsoniskās sabiedrības loma mūsu vērtību mantojuma aizsardzībā, popularizēšanā un nostiprināšanā, gaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Pilsoniskās sabiedrības 12. seminārā par plašsaziņas līdzekļiem, kas notiks Atēnās 22. un 23. novembrī, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aplūkos Eiropas vērtības kā Eiropas mantojuma daļu. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā notiks trīs paneļdiskusijas, kurās apspriedīs mūsdienu Eiropas izaicinājumus un aktuālās problēmas, tādas kā multikulturālisms, solidaritātes un liberālisma mazināšanās un nacionālisma pieaugums, kā arī jautājumu, ko pilsoniskā sabiedrība var darīt, lai aizstāvētu Eiropu, kas sargā savu vērtību mantojumu, — respektēt cilvēka cieņu un cilvēktiesības, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu.

Šim semināram nebija iespējams izvēlēties labāku vietu par Atēnām Grieķijā, kur filozofiju, politiku, ētiku, estētiku un citas mācības pasnieguši tādi filozofi kā Sokrāts, Platons un Aristotelis.

Saistībā ar oktobra plenārsesiju Komitejas 6. stāva foajē varēs aplūkot gleznu izstādi “Edvard Stepančič un konstruktīvisms pāri robežām”. Izstādē būs apskatāma privāta kolekcija, kurā iekļauts 21 mākslas darbu oriģināls, un trešdien, 17. oktobrī, plkst. 13.00 to atklās EESK priekšsēdētājs Luca Jahier.

Šī mēneša kultūras pasākums tiek organizēts sadarbībā ar kultūras asociāciju Giuliani nel Mondo un Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona koordinācijas biroju Briselē. Izstādē tiks sniegts ieskats Edvard Stepančič mākslinieciskajā karjerā — viņš ir viens no konstruktīvisma mākslas kustības ievērojamākajiem pārstāvjiem. (ck)

Novembrī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā notiks izstāde “Food for Thought”. Tajā varēs aplūkot 25 eļļas gleznojumus, kuru autors ir labi pazīstams mākslinieks Bruce Thurman. Tie veido ilustrētu pavārgrāmatu — šajā mākslas ceļojumā varēs iepazīties ar dažādām receptēm Eiropā, un tas popularizē dažādas pārtikas kultūras.

Izstāde tiks atklāta saistībā ar pastāvīgās izpētes grupas “Pārtikas sistēmu ilgtspēja” sanāksmi 28. novembrī, un to varēs aplūkot līdz 7. decembrim. (ck)