Enerģētikas pārkārtošana var dot labumu Eiropas reģionālajai ekonomikai

Enerģētikas pārkārtošana var dot labumu Eiropas reģionālajai ekonomikai. Pāreja uz decentralizētiem, atjaunojamiem un digitalizētiem energoapgādes veidiem dotu saimniecisku ieguvumu Eiropas Savienības reģioniem un turklāt ļautu saudzēt vidi. Ziņojumā, kuru sagatavojis Lutz Ribbe, EESK norāda, ka ir vismaz četri iemesli, kāpēc vieda enerģijas ražošana var palīdzēt reģionu ekonomikai, un aicina Eiropas Komisiju visu turpmāko reģionālās un sociālās kohēzijas politiku sistemātiski saistīt ar enerģētikas savienības iniciatīvu.

Eiropas līmeņa publiskās un politiskās debates patlaban vairāk ir orientētas uz to, kādu labumu videi radīs un kādus riskus sagādās pāreja uz decentralizētu sistēmu, tomēr Komiteja vērš uzmanību uz citu aspektu, norādīdama, ka atjaunojamo energoresursu lietojuma paplašināšana ES reģioniem var dot saimniecisku ieguvumu. Enerģētikas pārkārtošana ir lieliska iespēja vietējai ekonomikai, it sevišķi mazāk attīstītajiem Eiropas reģioniem un lauku apvidiem. EESK atzinumā, kas pieņemts 2018. gada 11. jūlija plenārsesijā, uzsvērts, ka bezoglekļa enerģijas ražošana būtu ieguvums reģioniem, jo

  • samazinātos vajadzība pēc degvielas importa;
  • attiecīgajā reģionā tiktu radīta ekonomiskā vērtība, it īpaši tad, ja īpašumtiesības saglabā vietējie dalībnieki;
  • atjaunojamās enerģijas ražošana radītu ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas gan iekārtu uzstādīšanā, gan ekspluatācijā, gan apkopē;
  • pieaugtu reģiona nodokļu ieņēmumi.

EESK jūlija plenārsesijā diskutējot par enerģētikas pārkārtošanu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Maroš Šefčovič, kurš atbild par enerģētikas savienību, uzsvēra, cik svarīgi ir ES enerģētikas iniciatīvas saistīt ar reģionālo politiku un attīstību un stiprināt ES iestāžu un pilsoniskās sabiedrības sadarbību.

“Plāni un politiskās apņemšanās tiek pārvērstas konkrētos projektos vietējā līmenī. Enerģētikas savienību nav iespējams uzbūvēt šeit, Briselē, tā jābūvē mūsu pilsētās un ciematos. Tam jābūt kopīgam darbam, kura gaitā mēs ierosinām radošus risinājumus,” norādīja M. Šefčovič.

Viņš apstiprināja, ka Komisija ir apņēmusies turpmāk veikt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pašreizējos šķēršļus, kas iedzīvotājiem kā ražojošiem patērētājiem liedz aktīvi un pilnībā piedalīties enerģētikas pārkārtošanā, un viest paļāvību to investoru vidū, kuri iegulda “zaļā” enerģijā.

Noslēgumā EESK priekšsēdētājs Luca Jahier norādīja uz EESK redzējumu un lomu — gādāt, ka ikviena iedzīvotāja viedoklis tiek uzklausīts: “EESK mēģina panākt, ka, apkopojot organizētas pilsoniskās sabiedrības zinātību no visas Eiropas, neviens netiek atstāts novārtā Eiropas ekonomikas modernizācijas procesā — nedz vides aizsardzības pasākumu, darbvietu un ekonomikas vērtības radīšanas iespēju ziņā, nedz kā patērētājs.” (mp)