Prasmju neatbilstība. Mēs zaudējam miljonus, un zaudēsim vēl vairāk!

Sagatavojusi EESK Darba devēju grupa

Nesen veiktā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pasūtītā pētījumā secināts, ka prasmju neatbilstības dēļ Eiropas ekonomika ik gadus zaudē vairāk nekā 2 % ražīguma. Tas nozīmē 80 zaudētus centus par katru darba stundu. Ja netiks veiktas reformas, situācija kļūs vēl sliktāka.

Pētījumā redzams, ka gandrīz visur Eiropas Savienībā uzņēmumiem arvien vairāk trūkst pienācīgi kvalificētu darbinieku. Dažās profesijās sekas jau ir ļoti jūtamas; tas attiecas, piemēram, uz IKT speciālistiem, ārstiem un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) speciālistiem, kā arī skolotājiem, medmāsām un vecmātēm. Darbinieku trūkst arī vidēji kvalificētās profesijās, piemēram, nepietiek kravas automobiļu vadītāju, pavāru un metinātāju.

Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi papildu līdzekļi darbinieku apmācībai, zūd konkurētspēja un palēninās darbā pieņemšanas process. Vairāk nekā 70 % tādu uzņēmumu, kas sniedz profesionālus, zinātniskus vai tehniskus pakalpojumus, un 67 % no IKT uzņēmumiem atzīst, ka prasmju neatbilstība nopietni ietekmē šo uzņēmumu personāla politiku.

Aptaujātie uzņēmumi norāda, ka galvenais prasmju neatbilstības faktors ir tas, ka mūžizglītības un pārkvalificēšanās jomā nav stabilu tradīciju. Neatbilstība visvairāk attiecas uz cilvēkiem, kas ir jaunāki par 24 vai vecāki par 65 gadiem. Vismazāk tā skar vecuma grupu no 40 līdz 54 gadiem.

Neatbilstības mazināšanā vislielākā nozīme ir produktīvai profesionālajai izglītībai un apmācībai, aktīvākai mūžizglītībai un efektīvai darbā iekārtošanas pakalpojumu sistēmai, savukārt labāka prasmju novērtēšana var palīdzēt saprast, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē.

Prasmju neatbilstībai ir vairāki ar politiku saistīti cēloņi: izglītības reformu gausums, pārāk plaši darba tirgus noteikumi, pārmērīgi darbaspēka nodokļi un patvaļīgi algu noteikšanas mehānismi. Pārmaiņas ir jāīsteno gan valstu iestādēm un pašvaldībām, gan ieinteresētajām personām: izglītības iestādēm, darba devējiem un pašiem darbiniekiem.

Pētījumu pēc EESK Darba devēju grupas pieprasījuma sagatavoja Tirgus ekonomikas institūts, un dokumentu var lejupielādēt no šejienes: http://europa.eu/!dM96Ft (jl)