EESK info

Organizācijām un privātpersonām, kas piedalās Eiropas kultūras un tās mantojuma popularizēšanā, vēl ir laiks pieteikties 2018. gada balvai, ko EESK piešķir pilsoniskajai sabiedrībai, un tādējādi gan palielināt savu atpazīstamību, gan saņemt naudas prēmiju, ar ko finansēt savus nākamos projektus.

Potenciālie kandidāti var pieteikties līdz 7. septembrim. Balva ir paredzēta pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privātpersonām, kas aktīvi darbojušās ar šādiem mērķiem:

• veicināt informētību par Eiropas identitāšu daudzslāņainību un bagātību;
• izmantot visas iespējas, ko rada Eiropas kultūras bagātības;
• atvieglot piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam;
• popularizēt Eiropas vērtības, piemēram, cilvēka cieņas un cilvēktiesību respektēšanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu.

Kopumā ne vairāk kā pieciem uzvarētājiem piešķirs 50 000 EUR.

Balvu var iegūt jebkura privātpersona vai pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas ir oficiāli reģistrēta Eiropas Savienībā un darbojas vietējā, valsts, reģionālā vai Eiropas līmenī.

Balvu pilsoniskajai sabiedrībai piešķir jau desmito gadu. To izveidoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, lai atzītu un atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un/vai atsevišķu personu īstenotas konkrētas iniciatīvas un sasniegumus, kas ievērojami palīdzējuši popularizēt kopīgās vērtības, kuras balsta Eiropas kohēziju un integrāciju. 2017. gadā balva bija vērsta uz augstvērtīgu nodarbinātību un uzņēmējdarbību.

Pilns prasību saraksts un tiešsaistes pieteikuma veidlapa ir pieejami šeit. (dm)

Enerģētikas pārkārtošana var dot labumu Eiropas reģionālajai ekonomikai. Pāreja uz decentralizētiem, atjaunojamiem un digitalizētiem energoapgādes veidiem dotu saimniecisku ieguvumu Eiropas Savienības reģioniem un turklāt ļautu saudzēt vidi. Ziņojumā, kuru sagatavojis Lutz Ribbe, EESK norāda, ka ir vismaz četri iemesli, kāpēc vieda enerģijas ražošana var palīdzēt reģionu ekonomikai, un aicina Eiropas Komisiju visu turpmāko reģionālās un sociālās kohēzijas politiku sistemātiski saistīt ar enerģētikas savienības iniciatīvu.

Eiropas līmeņa publiskās un politiskās debates patlaban vairāk ir orientētas uz to, kādu labumu videi radīs un kādus riskus sagādās pāreja uz decentralizētu sistēmu, tomēr Komiteja vērš uzmanību uz citu aspektu, norādīdama, ka atjaunojamo energoresursu lietojuma paplašināšana ES reģioniem var dot saimniecisku ieguvumu. Enerģētikas pārkārtošana ir lieliska iespēja vietējai ekonomikai, it sevišķi mazāk attīstītajiem Eiropas reģioniem un lauku apvidiem. EESK atzinumā, kas pieņemts 2018. gada 11. jūlija plenārsesijā, uzsvērts, ka bezoglekļa enerģijas ražošana būtu ieguvums reģioniem, jo

• samazinātos vajadzība pēc degvielas importa;
• attiecīgajā reģionā tiktu radīta ekonomiskā vērtība, it īpaši tad, ja īpašumtiesības saglabā vietējie dalībnieki;
• atjaunojamās enerģijas ražošana radītu ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas gan iekārtu uzstādīšanā, gan ekspluatācijā, gan apkopē;
• pieaugtu reģiona nodokļu ieņēmumi.

EESK jūlija plenārsesijā diskutējot par enerģētikas pārkārtošanu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Maroš Šefčovič, kurš atbild par enerģētikas savienību, uzsvēra, cik svarīgi ir ES enerģētikas iniciatīvas saistīt ar reģionālo politiku un attīstību un stiprināt ES iestāžu un pilsoniskās sabiedrības sadarbību.

“Plāni un politiskās apņemšanās tiek pārvērstas konkrētos projektos vietējā līmenī. Enerģētikas savienību nav iespējams uzbūvēt šeit, Briselē, tā jābūvē mūsu pilsētās un ciematos. Tam jābūt kopīgam darbam, kura gaitā mēs ierosinām radošus risinājumus,” norādīja M. Šefčovič.

Viņš apstiprināja, ka Komisija ir apņēmusies turpmāk veikt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pašreizējos šķēršļus, kas iedzīvotājiem kā ražojošiem patērētājiem liedz aktīvi un pilnībā piedalīties enerģētikas pārkārtošanā, un viest paļāvību to investoru vidū, kuri iegulda “zaļā” enerģijā.

Noslēgumā EESK priekšsēdētājs Luca Jahier norādīja uz EESK redzējumu un lomu — gādāt, ka ikviena iedzīvotāja viedoklis tiek uzklausīts: “EESK mēģina panākt, ka, apkopojot organizētas pilsoniskās sabiedrības zinātību no visas Eiropas, neviens netiek atstāts novārtā Eiropas ekonomikas modernizācijas procesā — nedz vides aizsardzības pasākumu, darbvietu un ekonomikas vērtības radīšanas iespēju ziņā, nedz kā patērētājs.” (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicināja ES iestādes un dalībvalstis veltīt vairāk pūļu, lai aizsargātu sievietes un meitenes ar invaliditāti, kuras gan dzimuma, gan invaliditātes dēļ Eiropas sabiedrībā joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, kas bieži izraisa viņu sociālo atstumtību.

Neraugoties uz to, ka sievietes ar invaliditāti veido 16 % no kopējā sieviešu skaita Eiropā, šī 40 miljonu sieviešu grupa Eiropas sabiedrībā ir viena no neaizsargātākajām un sociāli atstumtākajām.

Jūlijā pieņemtajā atzinumā EESK norādīja, ka ES un tās dalībvalstīm trūkst stingra tiesiskā regulējuma, lai aizsargātu visu sieviešu un meiteņu ar invaliditāti cilvēktiesības un nodrošinātu to ievērošanu.

“Sievietēm ar invaliditāti ir vajadzīgs īpašs atbalsts, tomēr nevienā ES stratēģijā — ne stratēģijā par sieviešu un vīriešu līdztiesību, ne arī stratēģijā invaliditātes jomā — viņām nav pievērsta pienācīga uzmanība. It kā viņas būtu pazudušas, it kā viņas būtu mazāk vērtīgas nekā pārējie iedzīvotāji,” sacīja ziņotāja Gunta Anča, kas izstrādāja atzinumu.

EESK arī mudināja Eiropas Savienību un tās dalībvalstis īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, it īpaši tās 6. pantu, kas attiecas uz sievietēm ar invaliditāti.

EESK uzsvēra, ka ES dalībvalstīm ir jāpievienojas Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, jo varbūtība, ka sievietes ar invaliditāti kļūt par minēto izpausmju upuri, ir trīs līdz piecas reizes lielāka nekā viņu līdziniecēm bez invaliditātes.

Atzinums tiks ņemts vērā rudenī gaidāmajā Parlamenta ziņojumā par šo pašu tematu. (ll)

Nesen pieņemtā ziņojumā EESK norāda, ka jebkurš ES līmenī ierosināts risinājums attiecībā uz nodokļu uzlikšanu digitālajiem uzņēmējdarbības modeļiem ir jāsaskaņo ar uzņēmumu ienākuma nodokļa jomas vispārējo starptautisko praksi un nolīgumiem. Tomēr Eiropas Komisijas sagatavotajā tiesību aktu paketē plānots aplikt ar nodokļiem nevis uzņēmuma peļņu, bet gan apgrozījumu, un nodokļus piemērot tur, kur notiek pārdošana, nevis tur, kur tiek radīta vērtība.

Pēc EESK domām, šāda pieeja var apdraudēt ES vienotā tirgus integritāti un novest pie dubultas nodokļu uzlikšanas. Var pieaugt starptautisko nodokļu sistēmu sarežģītība un līdz ar to arī nenoteiktība ieguldītājiem. Ņemot vērā šīs bažas, EESK aicina Komisiju veikt ierosināto pasākumu ietekmes papildu novērtējumu.

Savā ziņojumā EESK uzsver, ka ļoti svarīgi ir izstrādāt jaunus principus, pēc kuriem noteikt, kurā ES valstī uzņēmums gūst peļņu no konkrētas digitālās darbības, un attiecīgi piemērot nodokļus. Digitālajiem uzņēmumiem, tieši tāpat kā tradicionālajiem, ir jādod savs ieguldījums publiskajās finansēs un jāmaksā nodokļi, kas vajadzīgi sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai, taču, lai kāds būtu izvēlētais risinājums, tam jābūt taisnīgam, balstītam uz konsensu un jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi visām ES ekonomikām.

Neraugoties uz savām bažām, EESK tomēr uzskata, ka Komisijas iniciatīvas par digitālās jomas nodokļiem ir vērstas pareizā virzienā, un atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību rast globālu risinājumu. Komisija ir uzsākusi starptautiskas debates, un tagad dalībvalstīm ir ārkārtīgi svarīgi vienoties par kopīgu nostāju un turpināt iesāktās diskusijas, lai ESAO līmenī panāktu vajadzīgo globālo risinājumu. (jk)

Eiropas Komisijas ierosinātie pasākumi, kuru mērķis ir izstrādāt tehnoloģiju Eiropas finanšu sektoram (FinTech), ir jāpielāgo tā, lai līdzsvarotu tirgus stimulēšanu un finanšu un ekonomikas sistēmas drošību un stabilitāti. EESK uzskata, ka ierosinātais rīcības plāns ir labs, bet ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai varētu izmantot visu FinTech potenciālu un nodrošināt noteiktību, aizsardzību un vienlīdzīgus tirgus apstākļus visiem tirgus dalībniekiem.

EESK uzskata, ka uz FinTech dalībniekiem būtu jāattiecina tādi paši noteikumi kā uz finanšu nozari, it īpaši noteikumi par izturētspēju, kiberdrošību un uzraudzību, un ka vajadzīgi noteikumi, kas nodrošinātu vienādu FinTech izstrādi Eiropas Savienībā. Komisijai būtu jāprecizē, kādi ar personas datu aizsardzību saistīti pienākumi ir tiem uzņēmumiem, kas piedāvā mākoņpakalpojumus, un jāapsver iespējamie noteikumi.

EESK tomēr atbalsta Komisijas ierosināto rīcības plānu, jo tas varētu sekmēt kapitāla tirgu savienības, ekonomiskās un monetārās savienības un digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu. EESK arī atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir radīt kolektīvajai finansēšanai labvēlīgu regulējumu un kuri paver jaunas iespējas un nodrošina lielāku noteiktību un aizsardzību visiem tirgus dalībniekiem. Taču vismaz sākotnējos posmos vairāk būtu jāpievēršas ar kolektīvās finansēšanas darbībām un tirgiem saistītajiem riska aspektiem, lai tos apzinātu labāk un, ja iespējams, mazinātu un lai nodrošinātu noteiktību un aizsardzību visām ieinteresētajām personām.

Labāk arī jārisina tādas problēmas kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, terorisma finansēšana un kolektīvās finansēšanas aplikšana ar nodokļiem, un būtu jāievieš noteikumi, kas paredz ierosinātā ES režīma regulāru uzraudzību un novērtēšanu. (jk)

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus par ienākumus nenesošiem aizdevumiem (INA). Lai gan Komiteja ierosina veikt ierosinātā regulējuma ietekmes novērtējumu, tā uzskata, ka priekšlikumi veicinās EMS stiprināšanu un virzību uz banku savienības izveides pabeigšanu.

ES līmenī ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas ļautu samazināt INA apjomu un novērstu šādu aizdevumu uzkrāšanos. Būtiski ir finanšu iestāžu bilancēs arī likvidēt samazinātas vērtības parādus, lai izvairītos no pārmērīgu parādsaistību sekām nākotnē un ļautu bankām koncentrēties uz aizdevumu izsniegšanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Turpmāk kredītiestādēm vajadzētu nodrošināt atbildīgu aizdošanas praksi.

EESK atzinumā par Komisijas priekšlikumiem ir apšaubīta “visiem piemērotā” pieeja un grafiks, saskaņā ar kuru paredzēts veidot jaunus INA uzkrājumus, pamatojoties uz ierosinātajiem normatīvajiem prudenciālās uzraudzības atbalsta mehānismiem. Piemērojot atbalsta mehānismus, būtu jāņem vērā atšķirības valstu civiltiesībās un atšķirīgais civillietu procedūru ilgums. Ierosinātais grafiks varētu likt bankām ātri pārdot jaunos INA – tas būtu apgrūtinājums ieinteresētajiem uzņēmumiem.

Tāpēc, lai redzētu, vai ierosinātais regulējums ir piemērots un efektīvs, ir ļoti ieteicams izvērtēt ierosinātā regulējuma iespējamo ietekmi uz bankām, kredītu piešķiršanu mājsaimniecībam, kā arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un IKP pieaugumu.

Komisijas priekšlikumi veicina INA sekundāro tirgu attīstību. EESK uzskata, ka regulatīvajām iestādēm nevajadzētu veicināt INA pārdošanu, jo pastāv risks, ka ienākumus nenesošus aizdevumus sekundārajos tirgos pārdod par zemāku cenu nekā vērtība, ko varētu sasniegt, tos atgūstot bankā. (jk)

EESK uzskata, ka, ņemot vērā pilsoņu iniciatīvu “Right2Water”, atjauninātās Dzeramā ūdens direktīvas pamatā vajadzētu būt PVO pamatnostādnēm. Tajā jānostiprina cilvēka tiesības uz piekļuvi ūdenim. Atzinumā “Dzeramā ūdens direktīva” EESK aicina pārtraukt ūdens resursu privatizāciju un īstenot pasākumus, kas mudinātu cilvēkus apdomīgi izmantot šo ierobežoto resursu. Komiteja arī aicina prognozēt iespējamās problēmas minerālūdens ražošanas nozarē.

EESK pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā nav skaidri atzītas vispārējas tiesības uz piekļuvi dzeramajam ūdenim un sanitārijai, kā prasīts Eiropas pilsoņu iniciatīvā un ilgtspējīgas attīstības mērķos. PVO modelis, kura pamatā ir minimālais ūdens daudzums dienā vienam cilvēkam, varētu būt labs risinājums.

“Dzeramais ūdens ir pirmās nepieciešamības produkts, kas ir būtisks katra cilvēka veselībai, labklājībai un cieņai. Tas ir arī ļoti nozīmīgs saimnieciskajai darbībai un ražošanai, un to vairs nedrīkstētu privatizēt,” teica ziņotājs Gerardo Larghi, kas izstrādāja minēto atzinumu.

Lai ierobežotu nesamērīgu ūdens patēriņu, būtu jāīsteno atbilstoši pasākumi, kas vērsti gan uz privātpersonām, gan uz uzņēmumiem un lauksaimniekiem.

Ar prognozēšanas pasākumiem, tostarp ražošanas pārstrukturēšanu un darba ņēmēju prasmju uzlabošanu, varētu mazināt prognozēto ietekmi uz minerālūdens ražotājiem. (sma)

Migrācija bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, kad Austrijas ministrs Gernot Blümel, kura pārziņā ir ES, mākslas, kultūras un plašsaziņas līdzekļu jautājumi, 11. jūlijā EESK plenārsesijā informēja par ES Padomes prezidentvalsts Austrijas programmu.

“Eiropas Savienībai migrācijas, Šengenas un pamatvērtību respektēšanas jautājums var būt liktenīgs. Mums nebūtu jāiestājas par Eiropu, kas aizsargā, bet par Eiropu, kas aizsargā, atbalsta un dalās,” sacīja EESK priekšsēdētājs Luca Jahier.

Darba ņēmēju grupas priekšsēdētāja Gabriele Bischoff norādīja, ka darba ņēmējiem ir citāda izpratne par Eiropu, kas atbalsta. “It īpaši laikā, kad ticība Eiropai mazinās, iedzīvotājiem ir jāzina, ka Eiropa var nodrošināt viņu tiesības un brīvības,” viņa sacīja.

Grupas “Daudzveidība Eiropā” priekšsēdētājs Arno Metzler teica: “Es ceru, ka prezidentvalsts Austrija darbosies humānisma garā un nodrošinās, ka mēs tiecamies uz vienu mērķi. Migrācija ir tikai viens aspekts, bet mums ir jāsadarbojas, lai risinātu arī citus jautājumus, piemēram, tādās jomās kā digitālā tirdzniecība, brīvā tirdzniecība, iedzīvotāju līdzdalība un daudzgadu finanšu shēma.”

Darba devēju grupas priekšsēdētājs Jacek Krawczyk uzsvēra, ka Eiropu veido arī tās vērtības, kas nav apspriežamas. Viņš sacīja: “Eiropa joprojām atrodas krustcelēs. Mums jāsaprot, kurā virzienā vēlamies doties. Šengenas zonas sagraušana katastrofāli ietekmētu uzņēmumus un iedzīvotājus.”

Ministrs Blümel aizstāvēja ieceri migrācijas centrus veidot trešās valstīs. “Kamēr būs iespējams iekāpt laivā, kas varētu būt biļete uz Eiropu, cilvēki ies bojā Vidusjūrā,” viņš sacīja. (sma)

Transports ir izšķirošs faktors, kas ilgtspējīgai attīstībai ļauj kļūt par realitāti. Tas veicina ekonomiku, tirdzniecību un nodarbinātību, taču arī rada ar vidi, satiksmi un drošību saistītas problēmas. EESK atzinumā, ko sagatavojusi Tellervo Kylä-Harakka-Ruonala, ir aplūkoti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Tajā ir izmantota transversāla pieeja, kurā vienkopus analizēti ekonomikas, sociālie un vides aspekti, un Komisija ir aicināta izstrādāt jaunu, integrētu sistēmu turpmākajai ES transporta politikai.

“Transports ir viena no svarīgākajām Eiropas Savienības politikas jomām, taču politikas veidošanu šajā jomā vēl aizvien raksturo viensētnieciska domāšana, kuras dēļ koncepcijas un iniciatīvas ir samērā sadrumstalotas. Piemēram, tirgus problēmas tiek risinātas transporta politikā, savukārt klimata un enerģētikas jautājumi ir enerģētikas savienības pārziņā,” teica T. Kylä-Harakka-Ruonala.

Pienācīgi jāpievēršas arī iespējām un problēmām, ko rada digitalizācija un robotizācija. “Lai transports spētu nodrošināt cilvēku un preču mobilitāti, tam ir jābūt gan fiziski, gan cenas ziņā pieejamam, raitam un efektīvam, kā arī drošam un uzticamam. Minētā iemesla dēļ un saskaņā ar IAM mums vajadzīgi būtiski ieguldījumi pienācīgā infrastruktūrā, inovācijā un efektīvās transporta sistēmās, tostarp sabiedriskajā transportā,” secināja T. Kylä-Harakka-Ruonala.

Atzinumā ir arī uzsvērts tas, ka transporta politikas izstrādē un īstenošanā ir svarīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību. Galveno lomu vajadzētu uzņemties publiskajam sektoram, tomēr ir jāveicina arī augšupējas iniciatīvas un partnerības. (mp)

Digitālajai pārveidei Eiropas Savienībā būtu jābalstās uz Eiropas vērtībām, un tā jāatbalsta ar efektīvākiem sociālās politikas pasākumiem, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) jūlijā notikušajā plenārsesijā norādīja uz nepieciešamību nodrošināt, ka visa Eiropas sabiedrība — darba ņēmēji, uzņēmumi un iedzīvotāji kopumā — var gūt labumu no milzīgā potenciāla, ko rada jaunās tehnoloģijas.

Atzinumā “ES koncepcijas saistībā ar pārejas perioda pārvaldību digitalizētā darba vidē”, kas izstrādāts pēc ES prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma, Komiteja min vairākas ES prioritātes, kam jānodrošina iespēja gūt labumu no digitalizācijas. Šīs prioritātes ir Eiropas darba ņēmēju prasmju uzlabošana, sociālā nodrošinājuma sistēmu stiprināšana un daudzveidības nodrošināšana darba vietā, lai panāktu, ka, piemēram, digitālajās nozarēs pārsvarā nestrādātu tikai vīrieši.

EESK tomēr ar bažām secina, ka Eiropas Savienībā ieguldījumiem sociālās politikas pasākumos tiek atvēlēti tikai 0,3 % no visiem publiskajiem izdevumiem, un aicina piešķirt vairāk līdzekļu šiem ieguldījumiem.

Vēlreiz atbalstot viedokli, ka digitalizācijai ir jābūt “cilvēka vadītai”, EESK mudina izstrādāt sociāli atbildīgu mākslīgo intelektu, kas kalpo visas sabiedrības interesēm.

“Algoritmu darbības neparedzamība un to izdarītā izvēle, kas nav pakļauta cilvēka kontrolei, rada Eiropas Savienībai milzīgus izaicinājumus, kā arī izvirza būtiskus jautājumus par sabiedrību, kādā mēs vēlamies dzīvot,” secina EESK. (ll)

Lai apspriestu pašreizējo stāvokli un darbu, kas jāveic saistībā gan ar sarunām par Melnkalnes pievienošanos Eiropas Savienībai, gan pieņemto kopīgo deklarāciju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) locekļi 17. jūlijā Podgoricā tikās ar Melnkalnes pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

ES un Melnkalnes apvienotā konsultatīvā komiteja (AKK) aicināja Melnkalnes valdību pielikt lielākas pūles, lai izpildītu kritērijus, kas vajadzīgi sarunu sadaļu slēgšanai, it sevišķi starpposma kritērijus tiesiskuma jomā.

Attiecībā uz sociālo politiku un nodarbinātību AKK uzsvēra, ka darba tiesības ir pamats darba tirgus strukturālajai reformai, kas labvēlīgi ietekmētu valsts vispārējo ekonomikas un sociālo stāvokli. Lai sagatavotos darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, AKK aicināja Melnkalnes iestādes jau laikus sākt gatavoties dalībai sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanā un Nodarbinātības dienestu tīklā EURES, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izmantošanai. Kas attiecas uz plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju stāvokli valstī, AKK pauda bažas par preses brīvību, īpaši par valsts sabiedrisko raidorganizāciju RTCG.

Nākamā, jau divpadsmitā, AKK sanāksme notiks Briselē 2018. gada otrajā pusē. Pārstāvot EESK un Melnkalnes pilsonisko sabiedrību, apvienotajā konsultatīvajā komitejā darbojas divpadsmit locekļi — seši no katras puses. (ks)

ES un Āfrikas ekonomikas un sociālās jomas ieinteresēto personu tīkls uzskata, ka galvenais Āfrikas ekonomiskās un sociālās attīstības faktors ir Āfrikas jaunieši. Gadskārtējā tīkla sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta Āfrikas jauniešiem — ekonomikas attīstības virzītājiem un tai vecuma grupai, ko visvairāk skar migrācija.

Noslēguma deklarācijā dalībnieki norādīja, ka Āfrikas un ES attiecībās pilsoniskās sabiedrības uzdevums ir dot strukturētu un sistemātisku ieguldījumu ES un Āfrikas stratēģijā, savukārt ieinteresētās personas uzsvēra, ka tām jāpiedalās attiecīgajās platformās un jāadresē politiskajām struktūrām ieteikumi, kā uzlabot pārvaldību un iedzīvotāju līdzdalību.

Pārstāvēdami Āfrikas ģeogrāfisko daudzveidību, par sasniegto stāstīja jaunie Āfrikas uzņēmēji no Burkinafaso, Kenijas, Svazilendas un Madagaskaras. Viņu stāstījums bija apliecinājums tam, cik enerģiski un ar uzņēmēja domāšanu apveltīti ir Āfrikas jaunieši, un viņu paveiktais var kalpot par impulsu un iedvesmu cilvēkiem viscaur Āfrikā un Eiropā.  “Ekonomikas attīstība jau notiek. Mums vajag instrumentus, nevis Eiropas fondus. Sekmes mums ir jāgūst Āfrikā, vai arī mēs visi dosimies uz Eiropu,” norādīja jaunais Burkinafaso uzņēmējs Fahiz Diallo, kura uzņēmums nodarbojas ar saliekamām būvkonstrukcijām.

Sanāksmes secinājumus nosūtīs ES un Āfrikas iestādēm un politikas veidotājiem kā nevalstisko dalībnieku ieguldījumu ES un Āfrikas attiecībās.

Sagatavojusi EESK Darba devēju grupa

Nesen veiktā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pasūtītā pētījumā secināts, ka prasmju neatbilstības dēļ Eiropas ekonomika ik gadus zaudē vairāk nekā 2 % ražīguma. Tas nozīmē 80 zaudētus centus par katru darba stundu. Ja netiks veiktas reformas, situācija kļūs vēl sliktāka.

Pētījumā redzams, ka gandrīz visur Eiropas Savienībā uzņēmumiem arvien vairāk trūkst pienācīgi kvalificētu darbinieku. Dažās profesijās sekas jau ir ļoti jūtamas; tas attiecas, piemēram, uz IKT speciālistiem, ārstiem un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) speciālistiem, kā arī skolotājiem, medmāsām un vecmātēm. Darbinieku trūkst arī vidēji kvalificētās profesijās, piemēram, nepietiek kravas automobiļu vadītāju, pavāru un metinātāju.

Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi papildu līdzekļi darbinieku apmācībai, zūd konkurētspēja un palēninās darbā pieņemšanas process. Vairāk nekā 70 % tādu uzņēmumu, kas sniedz profesionālus, zinātniskus vai tehniskus pakalpojumus, un 67 % no IKT uzņēmumiem atzīst, ka prasmju neatbilstība nopietni ietekmē šo uzņēmumu personāla politiku.

Aptaujātie uzņēmumi norāda, ka galvenais prasmju neatbilstības faktors ir tas, ka mūžizglītības un pārkvalificēšanās jomā nav stabilu tradīciju. Neatbilstība visvairāk attiecas uz cilvēkiem, kas ir jaunāki par 24 vai vecāki par 65 gadiem. Vismazāk tā skar vecuma grupu no 40 līdz 54 gadiem.

Neatbilstības mazināšanā vislielākā nozīme ir produktīvai profesionālajai izglītībai un apmācībai, aktīvākai mūžizglītībai un efektīvai darbā iekārtošanas pakalpojumu sistēmai, savukārt labāka prasmju novērtēšana var palīdzēt saprast, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē.

Prasmju neatbilstībai ir vairāki ar politiku saistīti cēloņi: izglītības reformu gausums, pārāk plaši darba tirgus noteikumi, pārmērīgi darbaspēka nodokļi un patvaļīgi algu noteikšanas mehānismi. Pārmaiņas ir jāīsteno gan valstu iestādēm un pašvaldībām, gan ieinteresētajām personām: izglītības iestādēm, darba devējiem un pašiem darbiniekiem.

Pētījumu pēc EESK Darba devēju grupas pieprasījuma sagatavoja Tirgus ekonomikas institūts, un dokumentu var lejupielādēt no šejienes: http://europa.eu/!dM96Ft (jl)

EESK Darba ņēmēju grupa

EESK Darba ņēmēju grupas pētījums par valstu stratēģijām attiecībā uz ceturto revolūciju nodarbinātības jomā (“Darbs 4.0”) liecina, ka sociālo partneru līdzdalībai ir izšķiroša nozīme un ka darba ņēmējiem vissliktāk klājas tajās nozarēs, kur darba koplīguma slēgšanas sarunas ir kļuvušas mazāk izplatītas.

Digitālās pārveides temps, kā arī ar regulējumu saistītās problēmas un nodarbinātības kvalitāte liek meklēt visaptverošus politikas risinājumus. ESAO aplēses liecina, ka automatizācija spēcīgi apdraud 14 % darbvietu un nākamajos 15–20 gados būtiskas izmaiņas skars 31 % darbvietu.

Pētījuma secinājumos uzsvērts, ka nākotnē palielināsies pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem un būs mazāk vidēju ienākumu darbvietu, kur vajadzīgi vidēji kvalificēti darbinieki, — tas nozīmē nevienlīdzības palielināšanos.

Pētījumā ir atsauce uz SDO konstatējumiem attiecībā uz platformu ekonomiku, proti, tajos teikts, ka tiesību aktu nepilnības un “pelēkās zonas” ir nodrošinājušas augsni nestandarta un zemas kvalitātes darba apstākļiem, kuru iemesls ir koplīguma slēgšanas sarunu izplatības samazināšanās dažās valstīs.

Pētījumā, kura nosaukums ir Overview of the national strategies on work 4.0 - a coherent analysis of the role of the social partners (“Pārskats par valstu stratēģijām attiecībā uz ceturto revolūciju nodarbinātības jomā (“Darbs 4.0”): saskaņota analīze par sociālo partneru lomu”), pausts aicinājums veikt šādus pasākumus:

• lai nodrošinātu kvalitatīvas darbvietas un pienācīgu atalgojumu, nostiprināt sociālo dialogu, taisnīgas digitālās pārveides veidošanā tieši iesaistot sociālos partnerus,
• pievērsties universālām sociālās aizsardzības shēmām,
• atbilstīgi jauno tehnoloģiju prasībām modernizēt arodveselības un drošības standartus,
• laikus prognozēt darbvietu radīšanu,
• izstrādāt mācību programmas.

Pētījums tiks prezentēts un apspriests 2018. gada 18. oktobrī Darba ņēmēju grupas pasākumā. (prp)

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā” 20. jūlijā rīkoja strukturētu “prātavētras” sanāksmi, kurā dalībnieki bija aicināti izmantot netradicionālas pieejas un nākt klajā ar idejām, kuras iekļaut priekšlikumos Sibiu pilsētā plānotajā samitā par Eiropas nākotni.

Sanāksmes nosaukums bija “Atgūt iedzīvotāju ticību un uzticēšanos Eiropas Savienībai”, un tajā tika aplūkoti šādi galvenie jautājumi:

• Kādām vajadzētu būt vispārējām/horizontālajām ES prioritātēm?
• Kā mēs varam atgūt iedzīvotāju ticību un uzticēšanos: veicinot efektīvu Eiropas sociālo politiku, apkarojot nabadzību un sociālo atstumtību vai arī iestājoties par taisnīgu migrācijas sistēmu?
• Kā mēs varam veicināt līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi un aizsargāt tiesības?
• Kā mēs, darbojoties partnerībā, varam nodrošināt ilgtspējīgu vidi?
• Kā mēs varam efektīvi popularizēt Eiropu un par to informēt, vienlaikus mazinot bailes par drošību un populistu bažas?
• Kādas vēl ir ES iedzīvotāju vēlmes, un kā ES varētu tās apmierināt?

Minētā sanāksme bija pirmais solis, grupai iesaistoties EESK ceļveža “No Krakovas līdz Sibiu un tālāk” veidošanā. Ceļveža izstrādes projektu uzsāka paplašinātais prezidijs 11. jūnijā Krakovā, aicinādams visas EESK struktūrvienības — visas trīs grupas, specializētās nodaļas, novērošanas centrus un pagaidu grupas — izvirzīt savas prioritātes Eiropas nākotnes veidošanai, gaidot Sibiu pilsētā paredzēto samitu, kas norisināsies 2019. gada martā.

Diskusijas laikā tika izvirzītas dažādas idejas saistībā ar jauniešiem, ilgtspējīgu attīstību, MVU, mieru, pamattiesībām, brīvajām profesijām, jauniem sadarbības veidiem, likumdošanu, pārredzamību, sociālo inovāciju un komunikāciju par Eiropu.

No konkrētajiem ieteikumiem tuvākajā laikā tiks izveidots pilnīgs prioritāšu saraksts. (ih)