Līdz šim aprites ekonomikas attīstības veicināšanas pasākumi Eiropā ir bijuši vērsti uz ražošanu — uz to, lai uzņēmumi ieviestu aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus un aprites ekonomikas produkti nonāktu tirgū. Pašlaik ir izveidojušies patērētāju iesaistei piemēroti apstākļi un ir jāpanāk, lai, ikdienā iepērkoties, viņi izdarītu ilgtspējīgu izvēli, — tā teikts jūlijā pieņemtajā EESK atzinumā.

Atzinumā “Patērētāju nozīme aprites ekonomikā” Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina mainīt stratēģiju un panākt, lai visos pārvaldības līmeņos Eiropā patērētājiem tiktu pievērsta galvenā uzmanība publiskajos pasākumos saistībā ar aprites ekonomiku.

Aprites ekonomikas pirmajā posmā vienīgā patērētāju iespēja bija kļūt par “aktīviem pilsētniekiem”, kas šķiro mājsaimniecības atkritumus, bet uzmanības centrā bija uzņēmumi. EESK norāda, ka Eiropas Komisijas iniciatīvas ir bijušas vērstas uz regulējumu un ražošanu, pārstrādes līmeņa paaugstināšanu un ekodizaina koncepcijas ieviešanu.

“Ir pienācis laiks aprites ekonomikai 2.0, un ir jādomā par patērētājiem,” norāda EESK ziņotājs Carlos Trias Pintó un mudina Eiropas Komisiju nākamajās iniciatīvās šo perspektīvu mainīt.

Viņš norāda, ka nākamajā posmā galvenais ietekmes faktors būs patērētāju informēšana. Informācijai un izglītošanai ir izšķiroša nozīme, lai patērētāji mainītu uzvedību, to pieskaņojot aprites ekonomikas principiem. Ir jānodrošina atbilstoša izglītība un mūžizglītība, un patērētājiem ir jāsaņem pēc iespējas objektīvāka informācija.

EESK atbalsta brīvprātīgu marķēšanu, jo tas ir solis ceļā uz obligātu marķēšanu, kas sniegtu informāciju par sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi: emisiju samazināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, resursu efektivitāti vai izvairīšanos no sastāvdaļām ar spēcīgu ietekmi uz vidi, kā arī par paredzamo kalpošanas laiku, rezerves daļu pieejamību un labošanas iespējām.

Lai arī informācijai un izglītošanai ir lielas iespējas palīdzēt patērētājiem pāriet uz videi draudzīgiem, labojamiem produktiem, kuri kalpos ilgi, tomēr daudzi cilvēki tos nevarēs atļauties. EESK uzskata, ka veicināšanas nolūkā dalībvalstis varētu ieviest uz bonusiem balstītu pieeju, savukārt vietējās pārvaldes iestādes varētu publisko iepirkumu izmantot ilgtspējīgu piegādātāju atbalstīšanai. (dm)