EESK info

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 18. jūlija plenārsesijā piedalījās Somijas sociālo lietu un veselības aizsardzības ministre Aino-Kaisa Pekonen, kas iepazīstināja ar Somijas prezidentūras programmu. Tajā ir īpaši uzsvērti tādi aspekti kā ilgtspēja un iedzīvotāju labklājība. A. K. Pekonen arī uzsvēra, ka viena no prezidentvalsts prioritātēm ir tiesiskuma un ES vērtību stiprināšana. 

Ievadot Aino-Kaisa Pekonen uzstāšanos, EESK priekšsēdētājs Luca Jahier pievērsās galvenajām problēmām, kas ES prezidentvalstij Somijai būs jārisina. L. Jahier teica: “Lai īstenotu programmu 2030. gadam, mums būs vajadzīga visaptveroša pieeja, kas nodrošina to, ka ekonomikas un sociālās problēmas tiek risinātas kopīgi.” Turpinot šo domu, A. K. Pekonen norādīja: “Somija vēlas ietekmēt ES nākotni, un šai nākotnei vajadzētu būt sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgai.”

Tāpēc ES globālā vadība klimata pasākumu jomā ir prezidentvalsts Somijas svarīga prioritāte. Tādēļ tā cer līdz 2019. gada beigām — kā pieprasījusi Eiropadome — panākt vienošanos par galvenajiem elementiem ilgtermiņa plānā, ar kuru ES apņemas sasniegt klimatneitralitāti.

Prezidentvalsts Somija arī stiprinās dialogu ne tikai pasaulē ar citiem globālajiem dalībniekiem, bet arī Eiropas Savienībā ar citām institūcijām un partneriem. “Dialogs ar sociālajiem partneriem ir viena no Somijas prezidentūras prioritātēm,” noslēgumā teica A. K. Pekonen. “Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir svarīga loma, un mēs esam gandarīti, ka tā izstrādā nozīmīgus atzinumus, kas atbilst mūsu priekšlikumiem.” (dgf)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 18. jūlija plenārsēdē notika debates, kurās piedalījās Conny Reuter, līdzpriekšsēdētājs EESK Sadarbības grupā ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem.

C. Reuter iepazīstināja ar pasākuma “Pilsoniskās sabiedrības dienas 2019” secinājumiem un ieteikumiem. Pasākums norisinājās jūnija vidū Briselē, un tas bija veltīts ilgtspējīgas demokrātijas tematam. C. Reuter runāja arī par to, kāda loma ir 2004. gadā dibinātajai Sadarbības grupai – Eiropas Savienībā unikālai struktūrai, kuras mērķis ir ES līmenī nodrošināt pastāvīgu dialogu starp ES iestādēm un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklu.

“Mēs esam šeit, lai veicinātu pilsonisko dialogu progresīvā un iekļaujošā Eiropā,” teica C. Reuter un uzsvēra to, cik liela nozīme ir Sadarbības grupai, jo ārkārtīgi svarīgus tematus un politikas pasākumus tā aplūko no ES perspektīvas, nevis aprobežojas ar nacionālajām interesēm.

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier atzinīgi vērtēja EESK Sadarbības grupas labo darbu: “Mēs mēģinām veidot tiltus, nevis aizcirst durvis. Mēs esam šeit, lai kopīgi darbotos labākas Eiropas interesēs.”

Demonstrējot savu ciešo sadarbību, katru gadu EESK un Sadarbības grupa rīko Pilsoniskās sabiedrības dienas, lai izceltu pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumu tādas Eiropas Savienības veidošanā, kas labāk attaisno uz to liktās iedzīvotāju cerības. Tikko nosvinēta Pilsoniskās sabiedrības dienu 10. gadadiena. L. Jahier norādīja, ka Pilsoniskās sabiedrības dienas ir kļuvušas par vienu no svarīgākajiem Komitejas pasākumiem. Jūnijā rīkotajā pasākumā piedalījās vairāk nekā 250 dalībnieku. (ll)

EESK atbalsta Eiropas Komisijas izstrādāto ES rīcības plānu akumulatoru jomā, taču norāda, kas tas ir jāpilnveido un ātri jāīsteno.

Pastāv reāls risks, ka ārkārtīgi liela daļa Eiropas autobūves nozares pārcels ražošanu uz reģioniem, kas atrodas tuvu akumulatoru elementu ražošanas vienībām, galvenokārt Āzijā. Atzinumā, ko izstrādājis Colin Lustenhouwer un kas pieņemts jūlija plenārsesijā, EESK pauž atbalstu Eiropas Komisijas stratēģiskajam rīcības plānam akumulatoru jomā, taču brīdina, ka tas vēl jāuzlabo un ātri jāīsteno, lai nepieļautu Eiropas automobiļu ražošanas iespējamo pārcelšanu ārpus ES.

“Likmes ir ļoti augstas. Runa ir par aptuveni 13 miljonu Eiropas darba ņēmēju darbvietām nozarē,” teica C. Lustenhouwer. “Politikas veidotāji, zinātnieki un uzņēmēji nepārprotami apzinās jautājuma steidzamību. Viņi saprot, ka ir par vēlu, pat krietni par vēlu. Mums vajag efektīvus, drošus un videi draudzīgus akumulatorus.”

Akumulatori ir kļuvuši par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Pašlaik ES atpaliek gan izstrādes, gan ražošanas ziņā un ir atkarīga no valstīm ārpus ES, jo īpaši no Āzijas valstīm. 2019. gada aprīlī publicētais Komisijas pirmais progresa ziņojums par to, kā tiek īstenots stratēģiskais rīcības plāns akumulatoru jomā, atklāj, ka ir uzsākti dažādi pasākumi ar mērķi Eiropas Savienībā veidot spēcīgu akumulatoru ražošanas nozari. Tomēr turpmākajos gados Eiropas Savienībā būs daudz vairāk jādara, lai, galveno uzmanību pievēršot investīcijām un inovācijai, attīstītu nozari. (mp)

Līdz šim aprites ekonomikas attīstības veicināšanas pasākumi Eiropā ir bijuši vērsti uz ražošanu — uz to, lai uzņēmumi ieviestu aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus un aprites ekonomikas produkti nonāktu tirgū. Pašlaik ir izveidojušies patērētāju iesaistei piemēroti apstākļi un ir jāpanāk, lai, ikdienā iepērkoties, viņi izdarītu ilgtspējīgu izvēli, — tā teikts jūlijā pieņemtajā EESK atzinumā.

Atzinumā “Patērētāju nozīme aprites ekonomikā” Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina mainīt stratēģiju un panākt, lai visos pārvaldības līmeņos Eiropā patērētājiem tiktu pievērsta galvenā uzmanība publiskajos pasākumos saistībā ar aprites ekonomiku.

Aprites ekonomikas pirmajā posmā vienīgā patērētāju iespēja bija kļūt par “aktīviem pilsētniekiem”, kas šķiro mājsaimniecības atkritumus, bet uzmanības centrā bija uzņēmumi. EESK norāda, ka Eiropas Komisijas iniciatīvas ir bijušas vērstas uz regulējumu un ražošanu, pārstrādes līmeņa paaugstināšanu un ekodizaina koncepcijas ieviešanu.

“Ir pienācis laiks aprites ekonomikai 2.0, un ir jādomā par patērētājiem,” norāda EESK ziņotājs Carlos Trias Pintó un mudina Eiropas Komisiju nākamajās iniciatīvās šo perspektīvu mainīt.

Viņš norāda, ka nākamajā posmā galvenais ietekmes faktors būs patērētāju informēšana. Informācijai un izglītošanai ir izšķiroša nozīme, lai patērētāji mainītu uzvedību, to pieskaņojot aprites ekonomikas principiem. Ir jānodrošina atbilstoša izglītība un mūžizglītība, un patērētājiem ir jāsaņem pēc iespējas objektīvāka informācija.

EESK atbalsta brīvprātīgu marķēšanu, jo tas ir solis ceļā uz obligātu marķēšanu, kas sniegtu informāciju par sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi: emisiju samazināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, resursu efektivitāti vai izvairīšanos no sastāvdaļām ar spēcīgu ietekmi uz vidi, kā arī par paredzamo kalpošanas laiku, rezerves daļu pieejamību un labošanas iespējām.

Lai arī informācijai un izglītošanai ir lielas iespējas palīdzēt patērētājiem pāriet uz videi draudzīgiem, labojamiem produktiem, kuri kalpos ilgi, tomēr daudzi cilvēki tos nevarēs atļauties. EESK uzskata, ka veicināšanas nolūkā dalībvalstis varētu ieviest uz bonusiem balstītu pieeju, savukārt vietējās pārvaldes iestādes varētu publisko iepirkumu izmantot ilgtspējīgu piegādātāju atbalstīšanai. (dm)

Eiropas Savienībai ir vairāk jākoncentrējas uz īsām piegādes ķēdēm un agroekoloģiju, lai saglabātu savu lauksaimniecību un padarītu to noturīgāku pret jaunām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām. Agroekoloģija ir arī veids, kā nodrošināt mūsu apgādi ar pārtiku un padarīt mūsu pārtiku veselīgāku, tādējādi palielinot tās vērtību. Īsas piegādes ķēdes palīdzēs mazākām lauku saimniecībām palielināt savus ienākumus un atjaunot lauku apvidu attīstību.

“Īsu piegādes ķēžu iniciatīva var radīt darbvietas, izaugsmi un līdz ar to labklājību, jo īpaši lauku apvidos. Tāpēc uzdevums ir sniegt uzņēmējiem iespēju veidot vietējās pārtikas sistēmas, kuru pamatā ir vietējā pārvaldība. Digitalizācijai ir un arī nākotnē būs svarīga nozīme gan ražošanas, gan apstrādes, gan arī pirkšanas un pārdošanas jomā,” skaidro Geneviève Savigny, ziņotāja atzinumam par tematu “Īso un alternatīvo pārtikas piegādes ķēžu veicināšana Eiropas Savienībā: agroekoloģijas loma”.

Lai agroekoloģijas projekts tiktu izvērsts visā Eiropā, EESK ierosina strukturētu un daudzpusīgu rīcības plānu, kurā iesaistīts reģionālais, valstu un ES līmenis. Arī jau eksistējošām programmām jābūt vērstām uz atbalsta pasākumiem agroekoloģijas jomā un īsām piegādes ķēdēm.

Visaptveroša pārtikas politika, ko EESK jau gadiem ilgi ir aizstāvējusi un par kuras veicinātāju tā varētu kļūt, varētu veidot rīcības plāna satvaru. (sma)

EESK uzskata, ka Eiropas rūpniecības sistēma varēs īstenot efektīvu un konkurētspējīgu pāreju uz mūsdienīgu un videi draudzīgu digitālo ekonomiku tikai tad, kad tā būs gatava būtiskiem ieguldījumiem inovācijā. Tāpēc pasākumi, ko Eiropas Komisija ir ieplānojusi, lai veicinātu rūpniecības sistēmas labāku attīstību, būtu jābalsta uz uzņēmumu, īpaši MVU, vajadzību patiesu izpratni.

Ražošana veido 17,3 % no ES IKP un nodrošina 80 % no eksporta apjoma. “Tā kā šie skaitļi ir iespaidīgi, Eiropai ir jāsakopo spēki, lai šo nozari saglabātu un pat stiprinātu,” norādīja Antonello Pezzini, kas ir EESK ziņotājs par informatīvo ziņojumu „Pakāpeniska inovācija izteikti rūpnieciskās teritorijās“.

EESK aicina Eiropu un dalībvalstis ieviest piemērotas izglītības stratēģijas, jo tās ir būtiskas jaunu prasmju apguvei un jaunu karjeras ceļu veidošanai. 

Pašreizējā rūpniecības revolūcijā tiek izmantoti tādi digitālie modeļi kā mākoņdatošana un lielie dati un notiek virzība uz lietu internetu un “viedām” precēm. Mākslīgajam intelektam šajā procesā ir īpaša nozīme, jo 20 gadu laikā var divkāršoties tā ikgadējās izaugsmes temps.

“Eiropai digitālo tehnoloģiju jomā ir jārīkojas izlēmīgi un jāveicina MVU piekļuve augstajām tehnoloģijām. Tāpēc EESK aicina veikt īpašus pasākumus un īstenot tādu politiku, kas dotu MVU iespēju pastiprināt tīklu veidošanu ar lielajiem uzņēmumiem, kā arī radīt stimulus, kuri mudinātu mazos un lielos uzņēmumus sadarboties inovācijas jomā,” noslēdzot piebilda A. Pezzini. (sma)

EESK norāda, ka ES ekonomiskās politikas koordinācijas un pārvaldības sistēma būtu jāatjaunina, balstoties uz jaunu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, lai palielinātu pasākumu efektivitāti un rezultātu ilgtspēju.

Šajā kontekstā nesen pieņemtajā atzinumā EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu jaunās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros veidot spēcīgāku saikni starp Eiropas pusgadu un kohēzijas finansējumu. Komiteja ir pārliecināta, ka ar šādas saiknes palīdzību ir iespējams būtiski uzlabot ES ekonomikas politikas koordināciju un pārvaldību.

EESK turklāt ierosina atjauninātajā ES pārvaldības sistēmā vairāk paļauties uz tās izpratni par pilsonisko sabiedrību un sadarbību ar to, kā arī pilnveidot daudzlīmeņu publisko pārvaldi. Šajā kontekstā tā ierosina izveidot ieinteresētajām personām paredzētu EESK Informācijas centru.

Citā EESK atzinumā pausts aicinājums stiprināt saikni starp ESIF, tam sekojošo programmu “InvestEU” un citām ES vai dalībvalstu ieguldījumu programmām. Komiteja iesaka noteikt skaidrus ieguldījumu mērķus, vienkāršot regulējumu un sniegt tālākas norādes par to, kā, balstoties uz Investīciju plānu Eiropai, panākt līdzsvarotāku ģeogrāfisko tvērumu un sadalījumu pa nozarēm.

Ja ES izmantotu Eiropas pusgadu kā galveno ekonomikas politikas koordinācijas elementu, tas palīdzētu īstenot šos ieteikumus. (jk)

Jūlijā EESK nāca klajā ar priekšlikumiem par nākamā likumdošanas perioda ekonomikas programmu un ieteica veidot jauno ES ekonomikas stratēģiju, pamatojoties uz šiem priekšlikumiem.

EESK uzskata, ka turpmākajā ekonomikas politikā un pārvaldībā būtu jāņem vērā ģeopolitiskās un sabiedrības problēmas, piemēram, pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanās, neatrisināti tirdzniecības strīdi, Brexit, klimata un demogrāfiskās pārmaiņas, nevienlīdzības palielināšanās un ceturtā industriālā revolūcija, un šī politika jāveido tā, lai palīdzētu stiprināt izturētspēju pret krīzēm un ekonomikas modeļa ilgtspēju. Lai risinātu šīs problēmas, ir vajadzīga tālejoša ekonomikas stratēģija ar skaidriem politikas mērķiem un saskaņotāku ekonomikas pārvaldības sistēmu.

Visi četri EMS pīlāri — monetārais un finansiālais, ekonomiskais, sociālais un politiskais — ir līdzsvarotā veidā jāpastiprina, un ir vajadzīgs pozitīvs vēstījums, kas virza ES ekonomikas turpmāko attīstību. EESK aicina eirozonas līmenī izveidot arī fiskālās spējas, līdzsvarot piedāvājuma un pieprasījuma puses pasākumus un palielināt Eiropas Parlamenta, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību nozīmīgāko sociālās un ekonomikas politikas lēmumu pieņemšanā.

EESK uzskata: lai virzītos uz augšupēju konverģenci, ir jāveicina izglītība un apmācība, kā arī pētniecība, izstrāde un inovācija. Šie pasākumi var stiprināt ES ekonomikas konkurētspēju, pamatojoties uz tās spēju ilgtspējīgā veidā palielināt ražīgumu un paaugstināt dzīves līmeni, vienlaikus kļūstot klimatneitrālai.

Plašāku informāciju skatīt: ECO/492 & ECO/493 (jk)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina Komisiju rūpīgāk apsvērt politiskos risinājumus tā, lai tie palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi apkarot klimata pārmaiņas, kā arī saglabāt konkurētspēju. Mērķim ir jābūt labāk aizsargāt un atbalstīt ES resursietilpīgās un energoietilpīgās nozares, jo citādi pastāv risks, ka Eiropas darbvietas tiks pārvietotas uz videi mazāk draudzīgām valstīm un netiks sasniegts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis.

“Pašreizējā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kas ir vērsta uz ieguldījumu veicināšanu, ir nepilnvērtīga, jo līdz šim vēl nav izdevies panākt tās piemērošanu pasaules mērogā. Ja tā tiek piemērota tikai Eiropā, pastāv oglekļa emisiju pārvirzes un attiecīgi arī ieguldījumu aizplūšanas risks,” brīdina Aurel Laurenţiu Plosceanu, kas ir ziņotājs 17. jūlijā pieņemtajam EESK atzinumam “Rūpniecības nozaru skatījums uz klimata un enerģētikas politikas saskaņošanu”. “Tālākie ES un dalībvalstu ieguldījumi būtu jākoncentrē uz pētniecību, izstrādi un inovāciju, kā arī uz mazoglekļa un bezoglekļa tehnoloģijām gan Eiropas resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs, gan arī nepieciešamās elektroenerģijas ražošanā. Uzmanības centrā jābūt arī darbaspēka izglītošanai un apmācībai,” piebilda līdzziņotājs Enrico Gibellieri.

Tā kā, piemēram, tērauda, alumīnija un stikla ražošanā enerģētikas izmaksas veido gandrīz 25 % no kopējām izmaksām, arī siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir augstas. Pastāvot līdzšinējai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, Eiropas produkti kļūs dārgāki, un tie varētu tikt aizstāti ar lētākiem starptautiskā tirgus produktiem. (sma)

Ikgadējā EESK atzinumā par enerģētikas savienības stāvokli ir apkopota informācija par līdzšinējo progresu un Eiropas Komisija ir aicināta vairāk uzmanības pievērst sociālajiem aspektiem.

“Enerģētikas savienība vēl nepastāv. Iespējams, ka tā ir realizējusies ES politiskajos lēmumos, bet tā vēl aizvien nav realitāte Eiropas iedzīvotāju ikdienā.” Jūlija plenārsesijā to apgalvoja Christophe Quarez, tādējādi atbalsojot viņa izstrādātajā un pilnsapulces pieņemtajā atzinumā pausto argumentu, ka enerģētikas pārkārtošana uz vietas vēl nav notikusi. Viņš piebilda: “Tā kā tagad ES politikas veidotāji ir radījuši enerģētikas savienības pamatus, turpmākajos gados būs vēl daudz darāmā.”

Ch. Quarez teica, ka izšķiroša nozīme ir lēmumu pieņemšanas procesa mainīšanai enerģētikas politikā – gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Mums jāpāriet no dažu dalībnieku pieņemtiem lēmumiem uz kopīgu darbību. Viņš piebilda: “Pašlaik ir piemērotākais brīdis šādai pārejai, jo ir palielinājusies ES iedzīvotāju, it īpaši Eiropas jauniešu, izpratne par nepieciešamību ierobežot klimata pārmaiņas.”

Komiteja atzinīgi vērtēja 2019. gada aprīlī publicēto Eiropas Komisijas Ceturto ziņojumu par enerģētikas savienības stāvokli un vēlreiz pauda atbalstu enerģētikas savienības mērķiem, un uzsvēra, ka ir svarīgi iesaistīt un piesaistīt visu Eiropas sabiedrību, lai tā varētu pilnībā attaisnot tai uzticēto lomu.

Iedzīvotājiem vajadzētu virzīt enerģētikas pārkārtošanu, un neviens nebūtu jāatstāj novārtā. Ir jāņem vērā šo pārmaiņu sociālās sekas, un tādēļ starp visām iesaistītajām pusēm jānoslēdz jauns sociālais pakts. Ar pastāvīga pilsoņdialoga palīdzību būtu jānodrošina arī iedzīvotājiem iespēja, it īpaši ES līmenī, sniegt ieguldījumu visos svarīgākajos politiskajos lēmumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. (mp)

Sākotnēji saistītas ar kriptovalūtām, blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (DLT) faktiski ir ļoti daudzveidīgas tehnoloģijas, ko var lietderīgi izmantot sociālajā ekonomikā. Tomēr, kā teikts EESK jūlija plenārsesijā publiskotajā ziņojumā, ir svarīgi tās pienācīgi reglamentēt un nodrošināt, ka tās dod labumu visiem un ļauj piedalīties ikvienam.

EESK ir izstrādājusi garu sarakstu ar iespējamām lietotnēm, kas saistītas ar blokķēdi un DLT. Tādas lietotnes varētu radīt lielu interesi sociālās ekonomikas uzņēmumu vidū. Kā piemēru var minēt šādas lietotnes: ziedojumu un savākto līdzekļu izsekojamības nodrošināšana, sociālās ekonomikas organizāciju pārvaldības uzlabošana, darbību autentificēšana, prasmju sertificēšana, intelektuālā īpašuma tiesību un autortiesību skaidrības un aizsardzības uzlabošana, drošu telemedicīnas un tālaprūpes sistēmu nodrošināšana, kā arī lauksaimniecības produktu pilnīgas izsekojamības un identificējamības garantēšana.

Tomēr jauno digitālo tehnoloģiju milzīgais potenciāls un ar to saistītā ievērojamu ieguldījumu nepieciešamība pakļauj blokķēdes tehnoloģiju arī datu koncentrācijas riskam, un tehnoloģiskie tīkli var tikt izmantoti spekulatīvā nolūkā, kā brīdina EESK.

Ir svarīgi nodrošināt publiskā sektora pasākumus, kas minēto tehnoloģiju attīstību ļautu atbalstīt tā, lai tiktu veicināta līdzdalība un pieejamība, un obligāti jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.

ES regulējums ir lietderīgs, jo minētās tehnoloģijas vajadzībām tiek izmantotas ķēdes, ko var radīt neatkarīgi no valstu robežām. Tas, ka vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi, prasa koordinētu un strukturētu rīcību ES līmenī.

Sk. EESK atzinumu “Blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija kā ideāla sociālās ekonomikas infrastruktūra” (dm)

Sagatavojusi EESK Darba devēju grupa

EESK Darba devēju grupa rīkos divas konferences pašreizējā Padomes prezidentvalstī Somijā. Pirmais pasākums notiks augusta beigās, un tā uzmanības centrā būs vieda un intelektiska Eiropa.

Konference notiks 30. augustā Turku, un tās nosaukums būs “Vieda un intelektiska Eiropa. Kā to panākt?”. Konferences uzmanības centrā būs digitalizācijas un mākslīgā intelekta radītās iespējas un problēmas uzņēmumiem, panākumus veicinošie faktori šajā jomā, kā arī ar to saistītās cerības attiecībā uz ES politiku. Konferences mērķis ir arī noskaidrot, kā Eiropa var kļūt par līderi inovācijas jomā, kādas prasmes un kompetences ir vajadzīgas un kā nodrošināt finansējumu.

Par šiem jautājumiem notiks Darba devēju grupas locekļu viedokļu apmaiņa ar augsta līmeņa amatpersonām, to skaitā Turku pilsētas mēri Minna Arve, EP deputāti Miapetra Kumpula-Natri un “One Sea” priekšsēdētāju Sauli Eloranta. Seminārs notiks līdztekus pasākumam “Turku Europe Forum”, kurā pilsoņi un lēmumu pieņēmēji pārrunās Eiropas un Somijas nākotni.

“Atvērta Eiropa. Kā panākt, lai ieguvēji būtu mēs visi?” – tāds nosaukums dots otrajai Somijā rīkotajai konferencei, kas notiks 9. oktobrī Helsinkos. Tās mērķis ir palielināt atvērtas ekonomikas un sabiedrības lomu spēcīgā, uzņēmējdarbību veicinošā Eiropas Savienībā. Konferences norises datums, kas sakrīt ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta jaunā pilnvaru termiņa sākumu, dos iespēju uzņēmējdarbības aprindām paust spēcīgu vēstījumu politikas veidotājiem kā ES, tā arī valstu līmenī.

Abus pasākumus kopīgi rīko Darba devēju grupa un Somijas Rūpniecības konfederācija. (ek)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Ņemot vērā Vidusjūras reģionā izveidojušos ļoti smago humanitāro situāciju, kas demonstrē ES principu un vērtību neievērošanu, un šīs situācijas pasliktināšanos pēdējo nedēļu laikā, Darba ņēmēju grupa turpina paust šādu pārliecību:

• solidaritāte NAV un nekad nebūs noziegums;
• dzīvības glābšana ir ļoti nozīmīgs humāns uzdevums gan morālajā, gan starptautisko tiesību aspektā;
• pilsoniskās sabiedrības humanitāro un nesavtīgo darbību nekad nedrīkst kriminalizēt;
• imigrāciju nevajadzētu izmantot kā politisku instrumentu.

Darba devēju grupa atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu — un solidarizējas ar — tām visām organizācijām, vīriešiem un sievietēm, kas darbojas, lai glābtu dzīvību. (prp)

Sagatavojusi EESK grupa "Daudzveidība Eiropā"

16. un 17. septembrī Helsinkos notiks grupas "Daudzveidība Eiropā" izbraukuma sanāksme. Saskaņā ar ES Padomes prezidentvalsts Somijas prioritātēm un devīzi "Ilgtspējīga Eiropa, ilgtspējīga nākotne” mūsu grupa nolēma pievērsties trim pīlāriem, kuri veicina ilgtspējīgu izaugsmi un tādējādi stimulē ES konkurētspēju: bioekonomikai, klimatneitrālai Eiropai, digitalizācijai un infrastruktūrai.

Pirmajā sanāksmes dienā Parlamentam pieguļošā ēkā notiks konference "Stimulēt ES konkurētspēju. Trīs ilgtspējīgas izaugsmes pīlāri". Konferences galvenais mērķis ir izskatīt un apspriest problēmas, iespējas, sekas, paraugprakses piemērus un līdzekļus, kā palielināt ES konkurētspēju. Sanāksmes atklāšanā ar ievadrunām uzstāsies amatpersonas, Somijas valdības un Parlamenta pārstāvji, kā arī pārstāvji no organizācijām, kurām ir piederīgi EESK III grupas locekļi no Somijas.

Otrajā dienā notiks izpētes brauciens uz lauku apvidu netālu no Helsinkiem. Brauciena mērķis ir iepazīt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un loģistiku mežsaimniecības nozarē. (ih)