EESK info

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier 24. maija runā par godu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 60. gadskārtai uzsvēra, ka Komiteja neapstāsies pie sasniegtā, un iezīmēja EESK turpmākās darbības virzienu, balstoties uz septiņām prioritātēm. ES līderi, apspriežot Eiropas nākotni, ir vienisprātis, ka pilsoniskā telpa ir svarīgs Eiropas demokrātijas elements un tā tam jābūt arī turpmāk.

Uzstājoties īpašajā atceres plenārsesijā, Komitejas priekšsēdētājs Luca Jahier uzsvēra svarīgākos notikumus EESK vēsturē un atgādināja tās nozīmīgākos līdzšinējos sasniegumus, kas saistīti ar vairāku nozīmīgu ES tiesību aktu sekmīgu ierosināšanu. “EESK var ļoti lepoties gan ar Kopienas Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, gan ar savu novatorisko priekšlikumu attiecībā uz finanšu darījuma nodokli”, viņš norādīja.

Priekšsēdētājs L.Jahier ierosināja dažus risinājumus problēmām, kas pašreiz skar Eiropu, un izklāstīja EESK prioritārās darbības jomas turpmākajos gados:

• nostiprināt Eiropas Savienības vērtības;
• īstenot ilgtspējīgas attīstības programmu;
• uzlabot ekonomikas politikas koordināciju Eiropas Savienībā;
• virzīt mākslīgo intelektu cilvēces labā;
• strādāt virzībā uz vērienīgu daudzgadu finanšu shēmu, kuras pamatā ir solidaritāte, un veicināt kohēziju;
• attīstīt Eiropas identitātes izjūtu, izmantojot kultūru un izglītību;
• aktīvi veidot attiecības ar ES kaimiņvalstīm un pārējām valstīm.

Pēc tam notikušajās debatēs EK priekšsēdētājs Jean Claude-Juncker, EP priekšsēdētāja vietnieks Ramón Valcarcel Siso un RK priekšsēdētājs Karl-Heinz Lambertz apsprieda ar L. Jahier, kā vislabāk risināt Eiropā esošās problēmas, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā.

Bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Herman Van Rompuy iedvesmojošā runā pauda cerības par Eiropas nākotni un ticību tai un uzsvēra EESK lomu stabilas demokrātijas nodrošināšanā Eiropā.

Zviedrijas premjerministra Nacionālās inovācijas padomes locekle Darja Isaksson izklāstīja Eiropas jaunākās paaudzes viedokli — aicinājumu ES līderiem vairāk pievērsties ilgtspējīgai attīstībai un digitālajai revolūcijai.

Priekšsēdētājs L. Jahier ceremoniju noslēdza ar pāvesta Jāņa Pāvila II citātu, aicinot dalībniekus nebaidīties no tagadnes, bet uzdrošināties dzīvot ar drosmi. (dm)

Lasīt priekšsēdētaja L. Jahier runu atceres plenārsesijā

Skatīties priekšsēdētaja L. Jahier runu

Globālās norises pēdējos gados ir radījušas pārbaudījumu Eiropas projektam. Iekšējā šķelšanās, iedzīvotāju neapmierinātības sajūta un dramatisks migrācijas pieaugums iedzīvotājus un visus pārvaldības līmeņus ir pārsteiguši nesagatavotus, veicinot nacionālistisku retoriku un apdraudot savstarpējo solidaritāti. Šajā sakarā pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir bijusi īpaši svarīga loma Eiropas kultūras mantojuma potenciāla izcelšanā, identitātes un sabiedrības stiprināšanā un mūsu Eiropas vēstures pamatā esošā lielā daudzveidības potenciāla veicināšanā.

EESK ar 2018. gada balvu pilsoniskajai sabiedrībai vēlas godalgot novatoriskas iniciatīvas, kuras ir devušas ievērojamu ieguldījumu šādu uzdevumu risināšanā:

• veicināt informētību par Eiropas identitāšu daudzslāņainību un bagātību;
• pilnībā izmantot iespējas, ko rada Eiropas kultūras bagātības;
• atvieglot piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam;
• popularizēt Eiropas vērtības, piemēram, cilvēka cieņas un cilvēktiesību respektēšanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu.

Balvā kopumā piešķirs 50 000 EUR, ko sadalīs ne vairāk kā pieciem uzvarētājiem. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 7. septembris, bet apbalvošanas ceremonija notiks 2018. gada 13. decembrī Briselē. EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai var iegūt visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ir oficiāli reģistrētas Eiropas Savienībā un darbojas vietējā, valsts, reģionālā vai Eiropas līmenī. Balvu var piešķirt arī privātpersonām.

Pilns prasību saraksts un tiešsaistes pieteikuma veidlapa ir pieejami šeit. (ll)

EESK atbalsta spēcīgu un labi finansētu KLP un ES budžeta palielinājumu līdz 1,3 % no NKI atbilstoši ES ekonomikas izaugsmei. Pietiekams KLP finansējums jānodrošina, lai ņemtu vērā saimniecību lauksaimnieku un lauksaimniecības darba ņēmēju zemos ienākumus, inflāciju un jebkādu deficītu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī papildu prasības attiecībā uz vidi un klimata pārmaiņām.

“Eiropas lauksaimniekiem — ģimenes saimniecībām, MVU, kooperatīviem un citām tradicionālajām lauksaimniecības sistēmām — jāspēj dzīvot no saviem lauksaimniecības ienākumiem. Tas ir jānodrošina taisnīgām cenām un efektīviem tiešajiem maksājumiem. Tomēr tiešie maksājumi ir jāpiešķir tikai aktīvajiem lauksaimniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ir iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā saskaņā ar objektīviem kritērijiem un reģionālo praksi un kas sniedz sabiedriskos labumus. Nav pietiekami būt tikai lauksaimniecības zemes īpašniekam,” norāda Jarmila Dubravská, ziņotāja EESK atzinumam “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”. “ES lauksaimniekiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiesību aktu priekšlikumi ietvertu KLP birokrātiskāko elementu reālu vienkāršošanu,” piebilst John Bryan.

Subsidiaritāte nedrīkst negatīvi ietekmēt KLP vai vienoto tirgu. Tai būtu jāattiecas tikai uz dalībvalstu plāniem īstenot KLP mērķus, tādējādi nodrošinot tām noteiktu elastību pieņemt tādas pirmā un otrā pīlāra maksājumu iespējas, kas vislabāk atbilst lauksaimniecības veidiem, struktūrām un apstākļiem konkrētās valstīs, ņemot vērā to dabas apstākļus un vidi. EESK neatbalsta to, ka dalībvalstīm ir iespēja pārcelt līdzekļus no otrā pīlāra uz pirmo pīlāru. Tā aicina noteikt saprātīgu otrā pīlāra līdzfinansējumu visām dalībvalstīm.

EESK arī ierosina uzlabot KLP atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un paaudžu maiņai. Visbeidzot, Eiropas Savienībai ir jāīsteno saskaņotāka stratēģija starp KLP un tirdzniecības politiku. (sma)

Veiksmīgai plastmasas stratēģijai jābūt vērstai uz efektīviem izglītības un apmācības pasākumiem, kas sekmē biosfēras dinamiskā līdzsvara ievērošanu. Lai plastmasu padarītu labāk pārstrādājamu un paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku, ir nepieciešams radīt izstrādes un uzvedības stimulus, kā arī kopējus tehniskos un regulatīvos standartus.

Atzinumā par Komisijas paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” Komiteja uzsver, ka plastmasas reciklēšana ir būtiska iespēja ilgtspējīgai un konkurētspējīgai ekonomikas attīstībai. Priekšmeti, kas izgatavoti no plastmasas, ir uzskatāmi par vērtīgu izejvielu, kas jāatgūst. “Mums ir vajadzīga Eiropas kultūra plastmasas aprites jomā, kuras pamatā būtu analīze par šo izstrādājumu pilnu aprites ciklu,” sacīja Antonello Pezzini, ziņotājs minētajam atzinumam, “un tas būs iespējams tikai ar iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Jāpanāk, lai plastmasas šķirošanas un reciklēšanas priekšrocības būtu jūtamas Eiropas iedzīvotājiem.”

Mikroplastmasai, kas bieži tiek izmantota mazgāšanas līdzekļos, kosmētikā, mēbelēs un krāsās, ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo piesārņojums no šā avota ir viens no lielākajiem draudiem apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

No PET līdz pavedienam

EESK atbalsta PET (polietilēna tereftalāta) šķirotu savākšanu un jo īpaši reciklēšanu, kas var dot ekonomiskus ieguvumus ES, radot jaunas saimnieciskās darbības iespējas un darbvietas. PET pārvēršana par audumu ir inovatīva un labvēlīga videi un nodrošina kvalitāti — sākot no ražošanas paņēmieniem līdz izstrādei. Un skaitļi ir iespaidīgi: lai izgatavotu flīsa (pūkdrānas) sporta kreklu, ir vajadzīgas apmēram 27 1,5 litru pudeles – ieteicamais ūdens patēriņš četru personu mājsaimniecībai nedēļā. (sma)

Līdz ar elastīgas un netipiskas nodarbinātības pieaugumu ES tagad ir svarīgi nodrošināt pārredzamākus un prognozējamākus darba nosacījumus visiem darba ņēmējiem, un to vislabāk var panākt ar sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunām valsts līmenī, norāda EESK savā atzinumā par Komisijas priekšlikumu direktīvai par pārredzamiem darba nosacījumiem.

EESK raksturoja minēto direktīvu kā reālu soli virzībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un pielāgošanos jaunajai darba videi. Komiteja tomēr arī brīdināja par iespējamo administratīvo slogu, kas varētu skart darba devējus, ja daži direktīvas noteikumi tiks īstenoti to pašreizējā redakcijā, un ieteica precizēt atsevišķus direktīvas aspektus, kā arī dažus jautājumus atstāt dalībvalstu kompetencē.

“Pārredzamu darba nosacījumu direktīva ir lieliska izdevība uzsākt sociālas Eiropas veidošanu,” sacīja ziņotājs par attiecīgo EESK atzinumu Christian Bäumler, piemetinot, ka darbu pēc pieprasījuma nevar saglabāt kā nodarbinātības veidu, nenosakot atbilstīgu atsauces periodu un darba ņēmēju atbilstīgu iepriekšēju brīdināšanu.

Līdzziņotāja Vladimira Drbalová uzsvēra, ka pašreizējā priekšlikumā ir daži neskaidri noteikumi, kas darba tirgū varētu radīt juridisku nenoteiktību. Tā kā minētais priekšlikums vēl nav pietiekami pamatots, ir vajadzīgi daži precizējumi.(II)

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus par rīcības plānu PVN jomā, kuram būtu pozitīvi jāietekmē galapatērētāji, tomēr aicina tajā izdarīt dažas izmaiņas. Komiteja mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo ierosināto reformu īstenošanai un censties galīgo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu izveidot saprātīgā termiņā.

EESK uzskata, ka pašreizējā ES PVN sistēma ir jāpielāgo jaunākajām pārmaiņām tirgū, uzņēmējdarbības modeļiem un tehnoloģijām. Tā mērķis ir nodrošināt vienotā tirgus optimālu darbību, vienkāršot PVN noteikumus un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Lai likvidētu PVN iztrūkumu, dalībvalstīm būtu jāizveido forums, kas būtu piemērots labākās prakses apmaiņai par nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un kas palīdzētu izzināt, kā digitālo tehnoloģiju labāk izmantot PVN krāpšanas novēršanai, nodokļu iestāžu un uzņēmumu administratīvā sloga samazināšanai un informācijas ieguves atvieglošanai. Īpaša uzmanība jāvelta tādas sistēmas izstrādei, ar ko nodrošina efektīvu nodokļu iekasēšanu pārrobežu tirdzniecības darījumos.

EESK aicina visas iestādes, kas iesaistītas reformu procesā, pārdomāt, kā būtu iespējams ieviest kopēju PVN sistēmu precēm un pakalpojumiem. Komiteja piekrīt Komisijas priekšlikumiem par samazinātajām PVN likmēm un iesaka tās piemērot noteiktām, īpaši vispārējas nozīmes preču un pakalpojumu kategorijām. To preču un pakalpojumu “negatīvais saraksts”, kuram būs jāpiemēro PVN pamatlikme, nedrīkstētu nepamatoti ierobežot dalībvalstu brīvību noteikt samazinātas likmes dažām vispārējas nozīmes precēm.

Noslēgumā jāpiebilst, ka EESK skatījumā jaunās mazo uzņēmumu PVN sistēmas robežvērtības būtu jānosaka tā, lai tās attiektos uz visiem MVU. Arī sociālās ekonomikas uzņēmumiem būtu jāpiemēro attiecīgie noteikumi.

Plašāka informācija par pirmo un otro atzinumu.  (jk)

EESK atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu un norāda, ka šī svarīgā pamattehnoloģija palīdzēs risināt visaktuālākos jautājumus, ar ko pašlaik saskaras sabiedrība, un dos labumu mūsu labklājībai, konkurētspējai un darbvietām.

Atzinumā, kas pieņemts 2018. gada 23. maija plenārsesijā un ko izstrādāja Ulrich Samm un Antonio Longo, Komiteja uzsver, ka Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums noteikti sniegs pievienoto vērtību Eiropas digitālajai suverenitātei un neatkarībai, lai ES kļūtu par nozīmīgu digitālās attīstības jomas dalībnieci un tā tieši ietekmētu konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

“Sākotnējais ieguldījums 1 miljarda euro apmērā pasaules līmeņa superdatoru iegādei un ekspluatācijai ir būtisks, taču nav pārāk vērienīgs salīdzinājumā ar konkurentu, proti, ASV un Ķīnas, ieguldījumiem,” norādīja Ulrich Samm. “Mums ir vajadzīgi turpmāki centieni ES līmenī, lai neatpaliktu no mūsu konkurentiem pasaules mērogā,” viņš piebilda. Jo īpaši būs nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi (ES dalībvalstīs) un ļoti laba Eiropas pētniecības un inovācijas programma, lai noturētos pasaules līmenī augstas veiktspējas datošanas (High Performance Computing, turpmāk HPC) lietojumu jomā.

EESK iesaka arī, cik vien iespējams, pastiprināt digitalizācijas procesa sociālo dimensiju Eiropas Sociālā pīlāra ietvaros, nosakot sociālo problēmjautājumu kopumu, kas jārisina, izmantojot jauno digitālo infrastruktūru. “Augsta līmeņa iekārtu ieviešanai un izmantošanai jānodrošina skaidra un izmērāma pozitīva ietekme uz visu Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi,” norādīja Antonio Longo. “Tāpēc mēs arī aicinām ieviest komunikācijas stratēģiju Eiropas līmenī, lai informētu iedzīvotājus un uzņēmumus par šo svarīgo jauno iniciatīvu.” (mp)

Vairāk nekā 100 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ir pieņēmuši dokumentu — savu ieguldījumu ES un Rietumbalkānu valstu vadītāju samitā, kas notika Sofijā 15. maijā.

Augsta līmeņa konferences dalībnieki bija pārliecināti, ka ES paplašināšanās, it īpaši tās demokrātisko vērtību un tiesisko standartu izplatīšana Rietumbalkānu reģionā, ir gan Rietumbalkānu valstu, gan ES interesēs. ES vērtību popularizēšana reģionā garantē drošību un stabilitāti un reģiona valstīs veicina sociālo un ekonomikas attīstību, demokrātiju un tiesiskumu, kas savukārt nozīmē stabilitāti un drošību arī Eiropas Savienībai.

“Šī reģiona nākotne ir arī Eiropas nākotne,” savā paziņojumā konferencei uzsvēra EESK priekšsēdētājs Luca Jahier. “Esmu pārliecināts, ka ne Eiropas Savienībai, ne Rietumbalkānu valstīm nav citas iespējas, kā vien spert stingrus, pārveidojošus un ilgtspējīgus soļus ceļā uz pilnīgu dalību Eiropas Savienībā.”

 “Es cieši ticu, ka ne vien Rietumbalkānu valstu un to iedzīvotāju, bet arī visu eiropiešu interesēs ir pēc iespējas drīzāk iekļaut šo reģionu mūsu kopīgajā Savienībā,” konferences atklāšanā norādīja EESK Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētāja Dilyana Slavova.

Bulgārijas premjerministra vietniece tiesu sistēmas reformu jautājumos un ārlietu ministre Ekaterina Zaharieva uzsvēra arī vajadzību iesaistīt pilsonisko sabiedrību: “Sociālajiem partneriem ir svarīga loma Rietumbalkānu sociālekonomiskajā attīstībā un kohēzijā.” Ministre pauda cerību, ka 2025. gadā divas no Rietumbalkānu valstīm būs kļuvušas par ES dalībvalstīm.

 Pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji īpaši pievērsās reģiona mazāk aizsargāto grupu tiesībām un viņu iespēju paplašināšanai.(sg)

Pilsoniskās sabiedrības ieguldījums bagātina daudzšķautņaino partnerību starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku un ļauj uzlabot starptautiskās attiecības — par to bija vienisprātis EESK priekšsēdētājs Luca Jahier un Ķīnas Ekonomikas un sociālo lietu padomes priekšsēdētāja vietnieks Yang Chongui, tiekoties abu iestāžu apaļā galda 16. sanāksmē. Kopīgajā deklarācijā, ko abas puses publiskoja pēc ES un Ķīnas apaļā galda 16. sanāksmes, kura notika 28. un 29. maijā Varnā (Bulgārija), ir apkopoti galvenie sanāksmes secinājumi un ieteikumi.

“ES un Ķīnas apaļais galds ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem ES un Ķīnas divpusējiem pasākumiem un atspoguļo šo attiecību vispārējo pozitīvo gaisotni un stabilitāti,” teica EESK priekšsēdētājs Luca Jahier un piebilda, ka ES un Ķīna ir svarīgi ekonomiskie, politiskie un stratēģiskie partneri, kam sadarbība jāturpina vēl daudzos citos jautājumos.

Apaļā galda 16. sanāksmē galvenā uzmanība bija pievērsta gan jautājumiem saistībā ar sociālo nodrošinājumu un sociālās solidaritātes mehānismiem, gan ES un Ķīnas attiecībām tirdzniecības un investīciju jomā.

Līdztekus apaļajam galdam norisinājās arī trīspusēja sanāksme par ES un Ķīnas Tūrisma gadu (2018). Tajā piedalījās arī Bulgārijas Tūrisma ministrijas un Bulgārijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes pārstāvji. ES un Ķīnas Tūrisma gada mērķis ir veicināt mazāk zināmu galamērķu popularitāti, sniegt iespējas ekonomiskās sadarbības palielināšanai un uzlabot ES un Ķīnas vīzu režīma atvieglojumus un gaisa satiksmes savienojamību. (ia)

 Nolīgumam nebūtu jāupurē neviena nozare, reģions vai valsts, uzsver Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Eiropas Savienības ekonomika ir pasaulē pirmajā vietā, savukārt Mercosur – sestajā vietā. Asociācijas nolīguma (AN) parakstīšana sniegtu ievērojamus ieguvumus abām pusēm, norāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā atzinumā “Virzība uz ES un Mercosur valstu asociācijas nolīguma noslēgšanu”, kas pieņemts plenārsesijā, kura notika 24. maijā. ES iegūtu piekļuvi tirgum, ko veido gandrīz 300 miljoni iedzīvotāju. Mercosur varētu dažādot savu ekonomiku, radīt pievienoto vērtību eksportam, kā arī piekļūt tirgum, kurā ir 500 miljoni iedzīvotāju. Ņemot vērā teritoriju, iedzīvotāju skaitu un pašreizējo tirdzniecības apjomu, kas pārsniedz 84 miljardus EUR gadā, ES un Mercosur asociācijas nolīguma noslēgšana dotu iespēju nostiprināt abu bloku lomu starptautiskajā arēnā un izveidot plašu ekonomiskās integrācijas zonu, kas sniegtu ieguvumus abām pusēm un radītu pozitīvu ārējo ietekmi arī uz pārējām Latīņamerikas valstīm. Tomēr Asociācijas nolīgumu nekādā gadījumā nevar noslēgt uz neapmierinošu sarunu pamata, brīdina EESK.

“EESK aicina sarunās iesaistītās puses un jo īpaši ES izvērtēt milzīgos zaudējumus, kas abām pusēm radīsies politiskā un ekonomiskā ziņā, ja vienošanās par nolīgumu netiks panākta vai ja nolīgums būs nelīdzsvarots,” norādīja Josep Puxeu Rocamora, ziņotājs EESK atzinumam. Asociācijas nolīgums būtu visaptverošs stratēģisks nolīgums, kas abu pušu ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem ilgtermiņā sniegtu priekšrocības tādās jomās kā attīstība, drošība, migrācijas procesi un vides izaicinājumi.

“Asociācijas nolīgumā jāiekļauj sociālā, nodarbinātības un vides dimensija, un tā jāņem vērā visās nolīguma sadaļās,” atkārtoti norādīja Mário Soares, līdzziņotājs atzinumam. “Tai būtu jānodrošina, ka ekonomiskie sakari saskan ar izvirzītajiem mērķiem sociālajā un vides jomā un SDO konvencijām, kas regulē ilgtspējīgu attīstību.” (sg)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Eiropas Komisijas 18. jūnijā Briselē rīkotajā pirmajā ieinteresēto personu augstākā līmeņa sanāksmē par mākslīgo intelektu tika uzsvērts, ka ES ir jānodrošina, lai mākslīgais intelekts būtu drošs, objektīvs un atbilstošs Eiropas vērtībām.

“Mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kurai nav mūs jāpārvar un jāpārņem,” norādīja Catelijne Muller, EESK tematiskās izpētes grupas “Mākslīgais intelekts” priekšsēdētāja, piebilstot, ka cilvēkiem būtu jāsaglabā vadība pār mākslīgo intelektu. 

Mariya Gabriel, ES digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre, pievērsās Komisijas centieniem uzsākt saskaņotu rīcību mākslīgā intelekta jomā, raksturojot to kā “stingru politisko prioritāti”. Komisijas mērķis ir mākslīgā intelekta jomai līdz 2020. gadam piesaistīt publiskā un privātā sektora ieguldījumus 20 miljardu EUR apmērā un nākamajā desmitgadē — 20 miljardus EUR ik gadu.

Mady Delvaux, EP referente mākslīgā intelekta jautājumos, vērsa uzmanību uz pieejamības problēmu, norādot, ka Eiropai ir sekmīgi jākopīgo bagātība, kas radīta ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Mākslīgais intelekts ir viena no EESK pašreizējā prezidija galvenajām politiskajām prioritātēm. Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas priekšsēdētāja Ariane Rodert uzsvēra, ka EESK patlaban izstrādā divus jaunus atzinumus, kas veltīti mākslīgā intelekta jautājumiem. (ia)

“Šis ir īstais brīdis sociālās ekonomikas uzņēmumiem parādīt Eiropas vērtības laikā, kad ES saskaras ar ievērojamām problēmām,” sacīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) locekle Ariane Rodert, atklājot trešo Eiropas Sociālās ekonomikas uzņēmumu (SEU) dienu. Šis pasākums, kas notika 4. jūnijā EESK ēkā Briselē, bija veltīts jautājumam, kā plašāk izvērst sociālās ekonomikas darbību, un popularizēja inovatīvas sociālās uzņēmējdarbības piemērus.

Pašlaik sociālā ekonomika nodrošina algotu darbu 6,3 % strādājošo iedzīvotāju, kas veido 13,6 miljonus algotu darbvietu Eiropas Savienībā. Sociālie uzņēmēji un politikas veidotāji uzsvēra, ka ir pienācis laiks nozarei plašāk izvērst savu darbību.

Referenti uzsvēra, ka sociālās ekonomikas potenciāls Eiropā ekonomikas attīstības un sociālās pārveides veicināšanā bieži vien tiek novērtēts pārāk zemu, un vērsa uzmanību uz sociālās ekonomikas uzņēmumu potenciālo lomu starptautiskā līmenī, jo īpaši reģionos ar lielu bezdarbu, piemēram, Balkānos vai Āfrikas valstīs.

Šo pasākumu bagātināja četri inovatīvu un sekmīgu SEU piemēri, kas ir pierādījuši, ka ir iespējams plašāk izvērst sociālās ekonomikas darbību, un trīs līdzdalības darbsemināri, kuros galvenā uzmanība bija veltīta dzimumu līdztiesībai sociālās ekonomikas uzņēmumos, kopu lomai un darbības izvēršanas iespējām.

ES politikas veidotāji bija vienisprātis, ka tagad ir īstais brīdis sociālās ekonomikas plašākai izvēršanai, un aicināja cilvēkus neaizmirst par sociālās ekonomikas reālo pamatu – sadarbību un solidaritāti. (ia)

Pilsoniskums, demokrātija un kultūra digitalizētā Eiropā bija moto 2018. gada Pilsoniskās sabiedrības dienām, ko 24. un 25. maijā Briselē rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Sadarbības grupa.

Milzīgais pārmaiņu ātrums digitālajā laikmetā radīs zināmu sajukumu, taču ilgtermiņā cilvēki strādās mazāk un citādi, ar augstāku subjektīvo labklājību,” savā uzrunā sacīja Andrea Renda , kas Eiropas Koledžā vada digitālās inovācijas novirzienu. Ray Pinto, DIGITALEUROPE Politikas direktors, brīdināja, ka Eiropā trūkst aptuveni pusmiljona ekspertu. Turklāt ASV un Ķīnā ir ievērojami palielinājies reģistrēto mākslīgā intelekta patentu skaits, savukārt Eiropa atpaliek. 83 % no ārējiem ieguldījumiem mākslīgā intelekta jomā absorbē ASV un Ķīna.

Sešos darbsemināros dalībnieki apsprieda kopīgo dzīvi nākotnes digitālajā Eiropā un noslēgumā pieņēma septiņus galvenos ieteikumus:  

• veidot sinerģijas starp izglītību un kultūru attiecībā uz kultūras izpausmes un pilsoniskuma tematiem visās izglītības struktūrās un mūžizglītības perspektīvā;
• pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāatbalsta ar mērķi vairāk veicināt un apliecināt vienlīdzību, iekļautību un līdzdalību pilsoniskajā dzīvē, tostarp tiešsaistē;
• būtu jāpastiprina uzraudzības kontrole un pārraudzība, un pilsoniskā sabiedrība būtu jāiesaista uzraudzības kontroles mehānismos;
• vietējā līmenī būtu biežāk jāizmanto līdzradīšanas/kolektīvo pakalpojumu e-rīki, lai palielinātu iedzīvotāju līdzdalību;
• pieejamība būtu jānodrošina tāpat kā drošība un datu aizsardzība. Tai vajadzētu būt vienam no IKT produktu un pakalpojumu galvenajiem aspektiem;
• mākslīgais intelekts var un tam vajadzētu papildināt darba ņēmējus, nevis viņus aizstāt;
• atbalstīt un veicināt ES Digitālo pamattiesību hartu. (sma)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 31. maijā rīkoja uzklausīšanas sanāksmi par tematu “Enerģētikas pārkārtošana Eiropas reģionos”, lai vērstu uzmanību uz priekšrocībām, ko reģionālajai ekonomikai sniedz pāreja uz decentralizētu un mazoglekļa energoapgādi. Šis jautājums vēl joprojām lielā mērā nav izpētīts, neraugoties uz to, ka pārejai ir izteikta reģionālā dimensija.

Pāreja uz tīru un atjaunojamu enerģiju var sniegt īpašus ieguvumus mazāk pārtikušiem reģioniem, tādējādi samazinot nevienlīdzību starp dažādiem Eiropas apgabaliem un visā ES nodrošinot labāku sociālo un reģionālo kohēziju. Fakti liecina, ka enerģija, ko vietēji ražo iedzīvotāji, samazina arī enerģētisko nabadzību.

To apliecināja divi veiksmīgi uzklausīšanas sanāksmē demonstrētie piemēri. Pirmais bija Vācijas pilsētā Treuenbrietzen īstenotais projekts, kas sasniedza savu mērķi nodrošināt tīru un neatkarīgu decentralizētu energoapgādi kopienai, kas iepriekš nebija turīga.

Otru veiksmīgu enerģētikas pārkārtošanas projektu īstenoja Turosn Koscielna pašvaldība Austrumpolijā, kas ir viens no nabadzīgākajiem ES reģioniem. Tā rezultātā radikāli samazinājās ikgadējie CO₂ emisiju rādītāji un palielinājās ietaupījumi līdz 95 000 EUR gadā.

Uzklausīšanas secinājumi tiks izmantoti EESK atzinumā “Jaunas bezoglekļa decentralizētas un digitalizētas energoapgādes struktūras ietekme uz darbvietām un reģionālo ekonomiku”. Atzinumu izskatīs EESK jūlija plenārsesijā, kurā piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētaja vietnieks Maroš Šefčovič. (ll)

Komisijas iesniegtais priekšlikums par ES daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam nav pietiekami tālejošs un tajā trūkst politiskā vēriena — tas bija viens no galvenajiem secinājumiem konferencē, ko par šo jautājumu rīkoja EESK. Būtu vēlams ātri vienoties par atbilstīgu un pienācīgi reformētu ilgtermiņa budžetu.

EESK konferences dalībnieki atzina ierobežojumus, kas ietekmē nākamo daudzgadu finanšu shēmu, un atzinīgi vērtēja Komisijas priekšlikuma daudzus pozitīvos aspektus, bet arī pauda satraukumu par plaisu, kas pieaug starp iedzīvotāju bažām un cerībām, no vienas puses, un Eiropas Savienībai patlaban piešķirtajiem ierobežotajiem institucionālajiem un finanšu resursiem, no otras puses. Ar Komisijas priekšlikumu šo plaisu pienācīgi novērst nevar, tāpēc tas ir jāpārskata.

EESK ECO specializētās nodaļas priekšsēdētājs Stefano Palmieri aicināja ES vadītājus saskaņā ar Eiropas Parlamenta ierosinājumu palielināt pašreizējos ES izdevumu griestus līdz 1,3 % no NKI.

Jāapspriež ne tikai ierosinātā budžeta apmērs, bet arī struktūra, sadale un instrumenti. Par to tika pausti daudzi dažādi viedokļi.

Lai arī runātāji kopumā atzinīgi vērtēja jaunu politisko prioritāšu pievienošanu, viņi aicināja padziļināti izvērtēt jaunu politikas instrumentu atbilstību un efektivitāti.

Nedrīkstētu pieļaut, ka jaunas prioritātes nelabvēlīgi ietekmē finanšu resursu nodrošināšanu sen pastāvošām prioritātēm, proti, kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai, neraugoties uz to, ka šīs politikas būtu pienācīgi jāreformē.

Dalībnieki atbalstīja stingrākus nosacījumus, kas regulē piekļuvi ES finansējumam, un atzinīgi vērtēja jaunus instrumentus EMS stabilizācijai. Tomēr dalībnieki pauda šaubas par ierosināto instrumentu vērienīgumu un efektivitāti un aicināja sniegt detalizētāku informāciju.

Visbeidzot runātāji bija vienisprātis, ka ir ļoti svarīgi vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu panākt pirms neformālās Eiropadomes sanāksmes Sibiu un Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā.

Konferences secinājumi tiks izmantoti EESK atzinumā, ko paredzēts apspriest EESK plenārsesijā 2018. gada septembrī. (jk)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Pētījumu veica Eiropas Sociālo lietu observatorija Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba ņēmēju grupas uzdevumā.

Sociālajam pīlāram ir potenciāls, lai pilsoņiem nodrošinātu jaunas tiesības, kas pēc krīzes un taupības gadiem ir ļoti vajadzīgas. Taču kāds ir sociālā pīlāra stāvoklis? Vai tas jau ir radījis ietekmi? Kādu ceļu izvēlēties?

Eiropas Savienībai ir vajadzīga spēcīga sociālā dimensija, lai līdzsvarotu dominējošo ekonomisko perspektīvu, un starp pīlāra principiem ir ietverti šie galvenie faktori. Pīlāra novērtējums kopumā ir pozitīvs, bet ar bažām par tā nesaistošo raksturu un jo īpaši par tā finansējumu, attiecībā uz kuru izšķiroša nozīme būs iezīmētiem Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) līdzekļiem.

Pētījumā secināts, ka pīlārs jau ir atstājis ievērojamu ietekmi uz 2018. gada Eiropas semestri, un sociālo rezultātu pārskats ir vērtējams pozitīvi, neraugoties uz to, ka ir vajadzīgi daži uzlabojumi.

Attiecībā uz ieteikumiem pētījumā secināts, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgas minimālās algas, un vēl jo svarīgāk ir garantēt tādu iztikas minimumu, kas nodrošina, ka darba ņēmēji patiešām var ar to izdzīvot. Autori ierosina ieviest nabadzības riska rādītāju kā ceļvedi iztikas minimuma noteikšanai, vienlaikus pielāgojoties konkrētajām situācijām dažādās valstīs. (pr)

Pētījums ir pieejams šeit

Sagatavojusi EESK grupa “Daudzveidība Eiropa”

Es vairākas reizes esmu apmeklējis Aušvicu-Birkenavu, un katru reizi mani satriec šausmas, nežēlība un ciešanas, ko cilvēki spēj radīt saviem līdzcilvēkiem. Tomēr ir arī citas izjūtas, kuras mainās līdz ar katru apmeklējumu. Varbūt bija jau paredzams un faktiski pat vēlams, lai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas paplašinātā prezidija 12. jūnijā veiktais koncentrācijas nometņu apmeklējums mums liktu aizdomāties ne tikai par pagātni, bet arī par tagadni un nākotni.

Šodien populisma un nacionālisma izpausmes Eiropā iegūst draudošus apmērus. Jāatceras tikai nesenās vēlēšanas Ungārijā, Itālijā, Austrijā, Vācijā un Slovēnijā. Populistu balsojums ES dalībvalstīs ir palielinājies no vidēji 8,5 % 2000. gadā līdz vairāk nekā 24 % šodien. Lai cīnītos pret šo pieaugošo tendenci, ES un tās vērtībām neapšaubāmi jābūt uzmanības centrā. Tomēr ES kā institūcija nevar sniegt visas atbildes. Mums vajag, lai arī Eiropas iedzīvotāji un organizēta pilsoniskā sabiedrība pastiprinātu savu rīcību. Lai uzrunātu un iesaistītos dialogā ar tiem, kurus ir pievilinājušas ekstrēmisma tendences, lai palīdzētu atgūt mūsu sabiedrības un politisko sistēmu līdzsvaru.

Grupā “Daudzveidība Eiropa” mēs šo funkciju uztveram ļoti nopietni. Tas ir mūsu pienākums, un, izmantojot mūsu grupas zinātību un radošumu, mēs turpināsim sekmēt miermīlīgu un ilgtspējīgu Eiropu, līdzsvarojot sociāli ekonomisko progresu ar nabadzības mazināšanu un saudzīgu izturēšanos pret vidi. Tie ir mūsu lauksaimnieki, vides aktīvisti, MVU, brīvo profesiju, patērētāju, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku organizāciju pārstāvji u. c., kas “runās” ar Eiropas pilsoņiem un viņu vārdā. Komitejas ikdienas darbā, kā arī aktīvi iesaistoties EESK ceļveža “No Krakovas līdz Sibiu un tālāk“ projektā, kura mērķis ir vispārīgi izklāstīt pilsoniskās sabiedrības redzējumu par rītdienas Eiropu. Neaizmirstot par mūsu grupas konferenci “Vai ekonomikas progress un sociālā stabilitāte spēj pārvarēt eiroskepticismu?“, kas notiks oktobrī Austrijā. Jo Eiropa pirmām kārtām nozīmē savstarpēju cieņu un daudzveidības aizsargāšanu. Tās daudzveidības, kura aizsākas mūsu pašu grupā, proti, grupā “Daudzveidība Eiropa“.

Arno Metzler

grupas “Daudzveidība Eiropa” (III grupas) priekšsēdētājs 

Sagatavojusi EESK Darba devēju grupa

Saskaņotāka, vienotāka un ne tik birokrātiska — tādu darba devēji redz nākotnes Eiropu. Uzņēmējdarbības kopiena joprojām ir stingri proeiropeiska un vēlas aktīvi piedalīties ES nākotnes veidošanā. Konferences “Eiropas nākotne — darba devēju perspektīvas“, kas notika 2018. gada 21. jūnijā Madridē (Spānijā), dalībnieki pievērsās konkrētiem piemēriem par nepilnībām ES un apzinātajiem risinājumiem nākotnei.

Ja mēs aizmirsīsim par Eiropas vērtībām, mēs zaudēsim ES, konferences atklāšanas runā sacīja Spānijas Darba devēju un rūpniecības konfederācijas (CEOE) priekšsēdētāja vietnieks Jose Vincente Gonzalez. Eiropas nākotne ir jāskata globālā kontekstā. Jāpievēršas tādām ģeopolitiskām problēmām kā, piemēram, pašreizējā ASV politika un migrācijas plūsmas.

Eiropas Savienība grīļojas no vienas krīzes līdz nākamajai, bet jo īpaši šodien, kad mums zināmā pasaules kārtība radikāli mainās, mums jāsaglabā vienotība un jārīkojas vērienīgi un drosmīgi. Darba devēji nav problēma, bet gan risinājums, sacīja Darba devēju grupas priekšsēdētājs Jacek Krawczyk. Mums nevajadzētu baidīties izvērst vienotu Eiropu vai rīkoties vienoti un solidāri. Tāpat mums nevajadzētu baidīties skaļi un skaidri paziņot, kas vajadzīgs uzņēmējdarbības veikšanai.

Galvenā uzmanība debatēs tika pievērsta ES nākotnes diviem aspektiem, proti, iekšējam tirgum un ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Pārmērīga reglamentācija joprojām rada problēmas Eiropas uzņēmumiem. Pašreiz notiekošās digitalizācijas dēļ daudzās nozarēs, lai tās saglabātu konkurētspēju, ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības modelī. Darba grupas ekonomiskās un monetārās savienības jautājumos dalībnieki vienprātīgi atzina, ka pēc krīzes uzsāktās EMS reformas ir solis pareizajā virzienā, bet tās ir pārāk lēnas un nav pietiekami vērienīgas.

Darba devēju grupas locekļiem bija arī tas gods tikties ar Spānijas Deputātu kongresa — Congreso de los Deputados — priekšsēdētāju Ana Pastor un iepazīstināt viņu ar konferences secinājumiem. Pasākumu kopīgi organizēja Spānijas Darba devēju un rūpniecības konfederācija (CEOE) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupa. (lj)

Kultūras pasākums, kas notika, lai atzīmētu un svinētu EESK 60. gadadienu, neapšaubāmi bija unikāls un atmiņā paliekošs māksliniecisks sniegums, kurā bija apvienoti dažādi kultūras un radošo nozaru spektra elementi.

Pasākumā Songs of Longing, kas tika organizēts sadarbībā ar La Monnaie operu Eiropas kultūras mantojuma gada ietvaros Airan Berg mākslinieciskajā vadībā, bija iekļautas daļas no gaidāmā kopienas projekta, kura pirmizrāde notiks jūnija beigās.

Uzvedumu veidoja trīs savstarpēji saistītas mākslinieciskas kopas, kurās bija iekļauta mūzika, dejas un teātris, izceļot kultūras lomu Eiropas tagadnē un nākotnē un uzsverot ES galveno vēstījumu – “vienoti daudzveidībā”.

Tādēļ tajā bija apvienoti dažādie elementi, kas veido EESK uzmanības lokā esošās galvenās jomas: sociālā politika un sabiedrības problēmas, ekonomika un kultūra.

Uz tās pašas skatuves uzstājās profesionāli mākslinieki – gan debitanti, gan plaši pazīstami – kopā ar māksliniecisko kopienu locekļiem, kuri dzīvo un strādā Briselē. Viņi iepazīstināja auditoriju ar mūsu daudzveidīgo kultūras mantojumu, parādot, kā tas sekmē mūsdienu jaunradi, un sniedzot cerības par nākotni, kas balstīta uz kopējiem cilvēces centieniem.

Pasākums Songs of Longing notika ceturtdien, 24. maijā, pārpildītā Albert Hall zālē.

Vairāk informācijas šeit (ck)