Vācijas arodbiedrības pārstāvis Peter Schmidt sniedz ieskatu par problēmām, ar kurām Vācijā saskaras arodbiedrības, proti, darbinieku atvaļinājumi un atlaišana no vienas puses, un būtiski svarīgu darbinieku drošības nodrošināšana, no otras puses.

Kādas ir Jūsu izjūtas šīs koronavīrusa krīzes laikā?

Man ir sajūta, ka dzīvojam sirreālā laikā un atklājam, cik neaizsargāta ir mūsu sabiedrība un ekonomika.

Ko šī krīze nozīmē Jums un Jūsu organizācijai?

Man kā arodbiedrības pārstāvim ir svarīgi, lai mēs pulcētos kopā un viens ar otru komunicētu. Biedrošanās brīvība ir mūsu demokrātijas pamatelements. Mēs redzam, cik svarīgas ir šīs tiesības, un apzināmies, ka mums būs jācīnās, lai tās saglabātu nākotnē.

Dažos gadījumos, kad mums bija ļoti labas attiecības ar darba devējiem, mēs atradām veidus, kā uzturēt sociālo dialogu un panākt dažas ļoti labas visiem izdevīgas vienošanās. Bet citos gadījumos gan darba ņēmēji, gan uzņēmumi piedzīvoja zaudējumus.

Kāda ir Jūsu pieredze saistībā ar ierobežojumiem?

Vispārsteidzošākais bija redzēt tik lielu sociālo solidaritāti starp kaimiņiem un draugiem. Mani pārsteidza arī tas, kā palēninājās sabiedrības dinamikas temps.

Kā šajā grūtajā laikā Jums pietrūka visvairāk?

Nevarēja tikties ar draugiem un ģimeni, doties uz restorāniem.

Kādu mācību mums sniedz ierobežojumi?

Mūsu sabiedrībā vissvarīgākie cilvēki ir medmāsas, veikalu palīgdarbinieki, atkritumu savācēji, aprūpētāji utt., bet viņi saņem vismazāko atalgojumu. Vīruss ir atklājis mūsu ekonomikas vājumu, tāpēc mums ir jāpāriet uz labklājības ekonomiku.

Kādas cerības ir tiem, kuru darbs ir apdraudēts?

Jācer, ka dalībvalstis ir guvušas mācību un atbalstīs viņus daudz ilgāk, nekā to paredz viņu līgumi.

Kurus cilvēkus Jūs vēlēsieties satikt vispirms, kad tas viss būs beidzies?

Savu māti. Viņa atrodas pansionātā, kas joprojām ir slēgts.