Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropas Savienības iestādes uz krīzi ir reaģējušas ļoti ātri, jo jau ir ieviests drošības tīkls strādājošo un ienākumu aizsardzībai: “Dalībvalstīm šie instrumenti būtu jāizmanto darbvietu saglabāšanai un likviditātes nodrošināšanai, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos. Nauda jau ir atrasta, un tā pamazām nonāk pie uzņēmumiem un iedzīvotājiem.”

Tāds bija arī EESK priekšsēdētāja Luca Jahier galvenais vēstījums. Viņš pieminēja Eiropas Savienības bezprecedenta solidaritāti: “Eiropa ir paveikusi vairāk divos ar pusi mēnešos nekā četros gados pēc finanšu krīzes; tas ir plašas politiskās vienprātības rezultāts.”

Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāja Irene Tinagli norādīja: "Šis priekšlikums liecina, ka Eiropas Savienība ir gatava darīt visu nepieciešamo, lai pārvarētu krīzi; tas būs iespējams tikai tad, ja visas Eiropas Savienības dalībvalstis apņēmīgi sadarbosies.".

Francijas Eiropas lietu valsts sekretāre Amélie de Montchalin dalījās ar savu viedokli un norādīja, ka ir svarīgi aizsargāt vienoto tirgu, jo: "Neviena valsts no krīzes nespēs izkļūt tikai saviem spēkiem." Viņa uzsvēra arī to, ka priekšlikumā ir ietverts ilgtermiņa investīciju plāns, kura mērķis ir "panākt, lai Eiropas Savienība atrastu savu vietu sarežģītajā pasaulē".

Tīmekļsemināra dalībnieki minēja, ka pašlaik galvenais uzdevums ir atveseļošanas plānu īstenot tā, lai iedzīvotāji un uzņēmumi tā ietekmi sajustu pēc iespējas ātrāk. (dgf)