Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Luca Jahier 20. maijā rīkoja tīmekļsemināru par tēmu “Migrācija Covid-19 laikā, neaizmirstā traģēdija, jaunā ES pakta gaidās”.

Tīmekļseminārā uzstājās tādi ievērojami runātāji kā Grieķijas migrācijas un patvēruma lietu ministrs Notis Mitarachi, EP deputāts un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs Juan Fernando López Aguilar un Eiropas Padomes bēgļu un izsūtīto personu jautājumos ģenerālsekretāre Catherine Woollard.

Tīmekļsemināra dalībnieki debatēja par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz migrāciju un patvēruma meklēšanu Eiropas Savienībā un par to, vai ES beidzot varēs rast efektīvu migrācijas pārvaldības veidu un atjaunot solidaritātes sajūtu šajā jomā.

Neatrisinātas problēmas saistībā ar migrantus uzņemošo valstu solidaritāti un patvēruma meklētāju, kas ieradušies Eiropā, sadali pastāvēja ilgu laiku pirms pandēmijas, un, tā kā tūkstošiem migrantu pašlaik ir iestrēguši tranzītā uz Eiropu, paredzams, ka tās atkal saasināsies, tiklīdz ES dalībvalstis atcels robežu šķērsošanas un ceļošanas ierobežojumus.

Līdz šim nepieredzētajos Eiropas Komisijas un dalībvalstu lēmumos par Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanu solidaritātes jēdzienam radusies jauna nozīme. Jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā ir jāierosina tāds pats gan dalībvalstu solidaritātes, gan solidaritātes ar trešajām valstīm līmenis, kas aizsargā migrantu un bēgļu tiesības un cieņu,” teica L. Jahier.

Jauno Migrācijas un patvēruma paktu bija paredzēts publiskot 2020. gada martā, bet pandēmijas dēļ to atlika.

N. Mitarachi norādīja, ka Eiropai ir ļoti svarīgi nodrošināt likumīgu migrāciju un tai “nav vajadzīga neregulārā migrācija, kas vērojama pašlaik. Būtu jāieņem stingrāka nostāja attiecībā uz to personu atgriešanas politiku, kam nepienākas bēgļa statuss, un tai vajadzētu būt nozīmīgai jaunā Migrācijas pakta prioritātei. Pierobežas valstis nespēj tikt galā ar migrācijas plūsmām.

C. Woollard brīdināja, ka nav ieteicams izmantot elastīgu solidaritātes modeli, kas dod dalībvalstīm iespēju izvēlēties, kā un kad izrādīt solidaritāti: “Solidaritāte ir Eiropas Līgumos, ko parakstījušas visas dalībvalstis, noteikts pienākums, kura pildīšana ir obligāta, nevis brīvprātīga.

J. F. López Aguilar sacīja: “Mums ir daudz iemeslu raizēties par pašreizējo stāvokli un mums ir pamatots iemesls prasīt no Komisijas. Eiropas Savienībai vajadzētu ieņemt stingru nostāju un panākt, ka solidaritātes princips tiek ievērots un ka viss slogs nav jānes tikai dažām valstīm.” (ll)