Pagājušajās nedēļās piedzīvotais — līdzīgi kā daudziem citiem — bija kaut kas īpašs un ļoti bagātinošs.

11. martā vēlu vakarā ļoti nogurusi atgriezos no Briseles. Bija skaidrs, ka nākamajās dienās COVID-19 radīto nezināmo draudu dēļ mēs neceļosim, un es priecājos par negaidīto iespēju pavadīt dažas klusas dienas savā birojā. Bet viss izvērtās pavisam savādāk.

Viena no manām meitām jautāja, vai viņa ar vīru un trim maziem bērniem varētu dažas nedēļas apmesties mūsu nedēļas nogales mājā Dienvidbohēmijā (tā atrodas nekurienē, pat lauku ceļš tur beidzas). Viņas vīra uzņēmums esot slēgts, un nākamos trīs mēnešus viņš strādāšot no mājām. Priecājos, ka viņi varēs būt drošībā, un vēlāk kopā ar vīru viņiem pievienojāmies. Bijām iecerējuši tur pavadīt tikai nedēļas nogali, lai palīdzētu ar atziemošanas darbiem, bet beigās palikām septiņas nedēļas.

Vēlāk mums uz kādu laiku pievienojās otra meita ar savu mazo dēlu.

Pieciem pieaugušajiem, no kuriem trīs strādāja no mājām, un četriem bērniem dzīve mazā mājā, kur ir viena apkurināma istaba un trīs neapkurināmas guļamistabas, ne vienmēr bija viegla. Šajās garajās, spraigajās, bet savā ziņā nesteidzīgajās dienās es nonācu pie šādām, manuprāt, svarīgām atziņām:

  • strādājot no mājām, vissvarīgākais darba apģērba gabals ir siltas zeķes;
  • dienām ritot, mēs patiešām digitalizējāmies, un viss darbojās;
  • ja gulašs jāgatavo uz krāsns plīts piecas stundas, tas garšo brīnišķīgi;
  • šādā grūtā brīdī ir ļoti grūti vai pat neiespējami rast darba un privātās dzīves līdzsvaru un atslēgties, šajā jomā vajadzīgi uzlabojumi;
  • aizraujoši ir rīkot virtuālu iedzeršanu;
  • arodbiedrībām pašlaik ir daudz darba un tik liela nozīme kā nekad agrāk;
  • tik daudzi draugi piezvanīja un vēlējās parunāt, lai tikai pārliecinātos, ka mums klājas labi;
  • kāpēc cilvēkiem Eiropā ir jāmirst, lai mēs atzītu, ka kopīgi Eiropas risinājumi varētu būt pareizā virzība uz priekšu?
  • neklātienes sanāksmes var būt labs plāns B, bet nevar pilnībā aizstāt tikšanos klātienē;
  • lietderīgi ir laiku pa laikam atkārtot pirms iemigšanas stāstāmās pasakas un dziedamās dziesmiņas, kas kādreiz bijušas jūsu repertuārā;
  • šādā krīzes periodā vairums manas valsts iedzīvotāju rīkojas, ievērojot solidaritātes, cilvēcības un kopības principus, un tas manās acīs raisa asaras.

Maija vidū, atgriezusies birojā, ļoti labi saprotu, ka smagais darbs tikai tagad sāksies — krīze veselības jomā, cerams, beidzas un sākas ekonomikas krīze. Katru dienu arvien vairāk cilvēku zaudē darbu un uzņēmumi tiek slēgti. Vai līdztekus centieniem panākt ekonomikas atveseļošanos un nodrošināt, ka strādājošie saņem algu, mums arī nebūtu smagi jāstrādā, lai veidotu kopīgu, taisnīgāku nākotni Eiropai, kur cilvēki ir drošībā, kur viņiem tiek nodrošināta laba veselības aprūpe, kur valda solidaritāte un kur viņiem ir pienācīgi dzīves apstākļi un pienācīgi un taisnīgi ienākumi?