Tā kā es dzīvoju laukos un aizraujos ar dārzkopību, man jāatzīst, ka es pārāk necietu no izplatības ierobežošanas pasākumiem, ja neņem vērā to, ka vairs nevarēju tikties ar tuviniekiem, ģimeni un draugiem.

No šīs krīzes es personīgi guvu trīs mācības. Vispirms, lai gan ES beigu beigās atrada budžeta risinājumu atveseļošanas veicināšanai, jāpauž nožēla par saskaņotības trūkumu starp dalībvalstīm attiecībā uz veselības aprūpes aprīkojuma piegādi krīzes kulminācijas brīdī vai par pasākumiem, kas jāveic ierobežojumu atcelšanas periodā. Lielāka saskaņotība būtu ļāvusi iedzīvotājiem labāk uztvert ES lietderību.

Nākamā mācība ir saistīta ar to, ko piedzīvoju savā zemē: es paturēšu prātā nevis dažu atbildīgo personu acīmredzamās nepilnības krīzes pārvaldībā, ja runa ir par informēšanu un aizsargmateriālu piegādi, bet gan daudzu cilvēku pašaizliedzību visā krīzes laikā veselības aizsardzības jomā, protams, taču ne tikai. Faktiski sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kurus dažkārt tik ļoti nopeļam, visai sabiedrībai ļāva pārvarēt šo krīzi. Neaizmirsīsim arī par daudzajām iedzīvotāju solidaritātes izpausmēm.

Visbeidzot, trešā mācība, manuprāt, ir iedzīvotāju izturētspēja un disciplīna, kad tas ir nepieciešams. Protams, šajā gadījumā runa bija par veselību iepretī maz zināmam vīrusam, bez pieejama ārstniecības līdzekļa.

Ja es varētu izteikt vēlēšanos, tā būtu šāda: līdzīgi kā veselības krīzes pārvaldībā mēs klausījām ekspertus, sekosim arī klimatologu un citu ekspertu ieteikumiem klimatiskās pārkārtošanās pārvaldībā saistībā ar atveseļošanu. 

Lai gan pavasara darbus lauksaimniecības nozarē varēja paveikt labos apstākļos, vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi un uzņēmumu, kā arī viesmīlības un ēdināšanas nozaru slēgšana izraisīja pieprasījuma kritumu; tas radīja spiedienu uz dažu produktu, piemēram, piena, cūkgaļas, dažu liellopu kategoriju vai, konkrēti, Beļģijā, kartupeļu cenām pēc tam, kad tika slēgtas pārstrādes rūpnīcas, kuras normālos apstākļos daudz eksportēja.

Dārzkopības nozare ir smagi cietusi vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, kā arī sakarā ar sezonālā darbaspēka trūkumu sīko augļu vākšanai. Tomēr ir jāatzīmē pozitīvais aspekts lauksaimniekiem, kas izvēlējās tiešo pārdošanu saimniecībā.

Patērētāji patiešām pārorientējās uz vietējiem produktiem gan gaļas un piena, gan augļu un dārzeņu nozarē. Kaut šī tendence turpinātos nākotnē!