7. epizode: Atjaunot Eiropas gaisa satiksmes nozari

Covid-19 un klimata krīzes krustpunktā: vai Eiropas gaisa satiksmes nozare spēs atjaunot darbību pēc mēnešiem ilgas darbības apturēšanas? Viedokli pauž Lufthansa vecākais padomnieks un EESK ziņotājs jautājumā par atteikšanos no lidostu laika nišu noteikumiem Covid-19 laikā Thomas Kropp, “Politico Europe” ziņotājs par mobilitātes jautājumiem Saim Saeed un “Climate Action Network France” pārstāve, kas atbild par transporta politiku Agathe Bounfour.

Uzzīmē man...

Mūsu rubrika “Uzzīmē man” kļūst interesanta. Esam saņēmuši jaunas liecības no locekļiem, kurās var just patiesumu, vēlmi veidot dialogu un vajadzību dalīties.

Paldies Martina Širhalová, Lucie Studničná, Judith Vorbach, Lidija Pavić-Rogošić, Maurizio Reale, Arnold PuechD’Alissac, José María Zufiaur Narvaiza, Carlos Trias Pintó un Yves Somville, ka viņi mums uzticēja savus pārdzīvojumus šajā neparedzētajā laika periodā, kad vajadzēja no jauna izgudrot, kā pilnvērtīgi dzīvot.

Aicinām lasīt un izbaudīt fragmentus no dzīves un stāstus, ko atsūtījuši autori. Neraugoties uz valodas, kultūras un ģeogrāfiskajām atšķirībām, šīm liecībām ir viena kopīga iezīme, proti, tās savstarpēji saista vēlme atklāt un definēt, kas dzīvē patiešam ir svarīgs.

Visi raksti ir pieejami šeit: https://www.eesc.europa.eu/fr/news-media/eesc-info/072020#a80402

Pieejamās valodas:

Redaktora sleja

Bezlīguma Brexit radīs ekonomisku haosu

Cienījamie lasītāji!

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajām grūtībām, ir pabeigtas četras Brexit sarunu kārtas. Tomēr progress ir pavisam neliels.

Pēc Apvienotās Karalistes oficiālā paziņojuma, ka tā negrasās pēcizstāšanās pārejas posmu turpināt ilgāk par šī gada beigām, 15. jūnijā notikušajā augsta līmeņa sanāksmē, kurā tikās premjerministrs Boris Johnson un trīs Eiropas Savienības priekšsēdētāji, abas puses bija vienisprātis, ka steidzami ir jāatrod izeja no strupceļa, kurā nonākušas sarunas par turpmākajām attiecībām un jārada apstākļi, kuros būtu vislielākās cerības līdz 2020. gada beigām nonākt pie ratificētas vienošanās.

Turpmākie notikumi

2020. gada 1. jūlijs

Parunāsim par jauniešiem, nodarbinātību un Covid-19! – tīmekļseminārs

2020. gada 15.–16. jūlijs, Brisele

EESK plenārsesija

Dessine - moi...

Maurizio Reale: “Paldies lauksaimniekiem”

Sociālās distancēšanās periodā izdzīvoju dažādus dvēseles stāvokļus: pēc pirmā posma, kad biju ļoti nobažījies par pandēmijas sekām manā valstī, bet dažas nedēļas vēlāk – pārējās Eiropas Savienības valstīs, sekoja otrais – pārdomu posms par to, kā vislabāk reaģēt uz šo drāmu, kuru nekad nebiju domājis piedzīvot savā dzīvē.

Lucie Studničná: Solidaritātes uzplūdi manās acīs raisa asaras

Pagājušajās nedēļās piedzīvotais — līdzīgi kā daudziem citiem — bija kaut kas īpašs un ļoti bagātinošs.

11. martā vēlu vakarā ļoti nogurusi atgriezos no Briseles. Bija skaidrs, ka nākamajās dienās COVID-19 radīto nezināmo draudu dēļ mēs neceļosim, un es priecājos par negaidīto iespēju pavadīt dažas klusas dienas savā birojā. Bet viss izvērtās pavisam savādāk.

Carlos Trias Pinto: šī krīze ir ļoti nopietns brīdinājums par to, ka jāpārveido mūsu dzīvesveids

Sākumā manas galvenās rūpes bija atkal apvienot savu ģimeni, jo mans vecākais dēls studēja ASV. Ģimenes atkalapvienošanās bija iedvesmojošs brīdis. Sākotnējā izolācija ļāva atgriezties pie ģimenes vakariem ar filmām, spēlēm utt., lai gan tos aizēnoja raizes: tolaik Madride bija viena no visvairāk skartajām pilsētām Eiropā; veselības aprūpes sistēma bija pārslogota, un medicīnisko materiālu trūkuma dēļ maniem draugiem mediķiem nācās mazgāt savas maskas, jo nebija maiņas komplektu; vīruss strauji izplatījās gan viņu vidū, gan viņu ģimenēs. Neraugoties uz to, valdīja kopības sajūta, un ik vakaru plkst. 20.00 no Madrides balkoniem atskanēja aplausi.

Martina Širhalová: mūsu kopīgais mērķis bija saglabāt pēc iespējas vairāk darbvietu

Beidzamās nedēļas man ir nesušas daudz vairāk pārdzīvojumu nekā es būtu vēlējusies. Manas jūtas joprojām ir dalītas, un prātā jaucas dažādas domas par Covid-19 neskaitāmiem aspektiem, bet šajos apstākļos tas droši vien ir dabiski.

Judith Vorbach: Tiešsaistes pasaules dominance koronavīrusa krīzes laikā

Līdz šim joprojām ļoti skaidri atceros, kad sākās sabiedriskās dzīves ierobežošana – tas notika piektdien, 13.  martā. Noskaņojums uz ielas Lincā bija neparasti saspringts. “Kaut kas” virmoja gaisā, un, patiešām, mazliet vēlāk sākās ierobežojumu periods.

Lidija Pavić-Rogošić: Kad pandēmijas laikā notiek zemestrīce

Kopš ierobežojumu noteikšanas ir pagājuši trīs mēneši. Tagad pilsētas sāk no jauna atvērties, un ir īstais laiks pārdomām par to, kas ir noticis, jo vīrusa straujā izplatīšanās ir skārusi visus mūsu personīgās un sabiedriskās dzīves aspektus.

Arnold Puech d’Alissac: “Mēs pazaudējām visus klientus no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, taču pārdošanas apjomi saimniecībā divkāršojās”

Žurnālisti Francijas iedzīvotājiem skaidroja, ka līdz ar ierobežošanas pasākumu izvēršanu Eiropas Savienībā, Francijai tiem ir jāsagatavojas.

José María Zufiaur: sadzīvot ar ierobežojošajiem pasākumiem

Šos mēnešus esmu nodzīvojis ar bažām par to, ka Eiropas Savienībai šajā krīzē būtu jārīkojas atbilstīgi tās sākotnējam projektam un struktūrai, kas balstās uz tās vērtībām, proti, vienoto tirgu un vienotās valūtas zonu, kurā ir integrēta lielākā daļa dalībvalstu.

Yves Somville: krīzes mācības

Tā kā es dzīvoju laukos un aizraujos ar dārzkopību, man jāatzīst, ka es pārāk necietu no izplatības ierobežošanas pasākumiem, ja neņem vērā to, ka vairs nevarēju tikties ar tuviniekiem, ģimeni un draugiem.

Evangelia Kekeleki: Nodrošināt, ka visām dalībvalstīm ir vienlīdzīga piekļuve vakcīnām, terapijai un diagnostikas testiem

Ierobežojumu laikā man nebija īpaši grūti palikt mājās. Vairākas lietas
gadiem ilgi biju atlikusi. Tagad man bija iespēja tām pievērsties, un
es biju priecīga, ka varu tās izšķirot. Ģimenes fotogrāfijas un piemiņas lietas, kas nāca no mūsu vecāku mājām, visas bija sajauktas, tāpēc es tās sašķiroju.

Šis sakārtošanas darbs bija ļoti emocionāls. Es nodarbojos ar lietām, kuru man līdz šim trūka: rokdarbiem, cepšanu, vārīšanu, tradicionālo grieķu liķieru, ievārījumu un konservu gatavošanu – kad mēģinu izpildīt ar darbu saistītos hektiskos uzdevumus, parasti man šīm lietām nav laika.

Jaunas publikācijas

Līdzdalības demokrātija – EESK uzrakstīts veiksmes stāsts

Nesenā publikācijā EESK apkopojusi visus atzinumus un ziņojumus, kas pēdējos trīsdesmit gados devuši EESK un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespēju stiprināt līdzdalības demokrātiju un kļūt par nozīmīgām dalībniecēm Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā.

EESK jaunumi

Michel Barnier: “Mēs nevaram piekrist Apvienotās Karalistes mēģinājumiem izvēlēties dažas mūsu vienotā tirgus priekšrocības”

Jūnija plenārsesijā EESK rīkoja debates ar ES darba grupas attiecībām ar Apvienoto Karalisti vadītāju Michel Barnier, lai apspriestu pašreizējo stāvokli Brexit sarunās.

EESK priekšlikumi attiecībā uz atveseļošanos un pārstrukturēšanu pēc Covid-19: ceļā uz jaunu sabiedrības modeli

Jūnija plenārsesijā EESK pieņēma rezolūciju ar priekšlikumiem attiecībā uz atveseļošanos un pārstrukturēšanu pēc Covid-19. Tajā ierosināts uzskatīt krīzi par iespēju veidot jaunu sabiedrības modeli: “Nevaram vienkārši atjaunot to, kas pastāvējis pagātnē: bijušais ir jāpārstrukturē un jāuzlabo.”

Vienoti Eiropas nākotnei: ir pienācis laiks rīkoties

Solidaritātei un sadarbībai Eiropas Savienībā ir būtiska nozīme, lai atjaunotu ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas. Uzstājoties jūnija plenārsesijā, EESK priekšsēdētājs Luca Jahier un kohēzijas un reformu komisāre Elisa Ferreira kopīgi pauda viedokli, ka kohēzijas politikai ir būtiska nozīme Komisijas izstrādātajā Eiropas atveseļošanas plānā un pārskatītajā priekšlikumā par vērienīgāku daudzgadu finanšu shēmu. Viņi norādīja, ka nākamais svarīgākais solis ir paātrināt to pieņemšanu un īstenošanu.

«I can’t breathe». EESK godina George Floyd piemiņu

Vairāki EESK locekļi un darbinieki 10. jūnijā, tieši pirms plenārsesijas nometās ceļos, lai godinātu ASV pilsoni George Floyd, kuru nogalināja Mineapolisas policists. Pirms klusuma brīža, kas ilga 8 minūtes un 46 sekundes, priekšsēdētājs Luca Jahier godināja George Floyd un visu to cilvēku piemiņu, kuri gadu gaitā ir cietuši no līdzīgas vardarbības.

Sauciens #Icantbreathe ir mācība mums visiem, ka ir jāiestājas par taisnīgumu un ka ir jāvēršas pret rasismu

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja un EESK grupas “Pamattiesības un tiesiskums” priekšsēdētāja kopīgs paziņojums

Mineapolisas policijas pārvaldes virsnieki 25. maijā apcietināja 46 gadus veco ASV pilsoni George Floyd, kurš aizturēšanas laikā nomira no asfiksijas. Kad šokējošie kadri, kuros bija redzama afroamerikāņa brutālā apcietināšana, aplidoja pasauli, ASV un citviet sākās protesti, kas pieauga spēkā un kas pievērsa cilvēku uzmanību šim notikumam.

Investīciju plānam jāatbilst zaļā kursa vērienam

Visām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm steidzami un saskaņoti būtu jāsniedz uz solidaritāti balstīta atbilde koronavīrusa pandēmijai un jāveic papildpasākumi ilgtspējīgu investīciju atbalstam ar mērķi finansēt Eiropas zaļo kursu – to EESK ieteikusi vienā no jaunākajiem atzinumu kopumiem.

Koronavīrusa apkarošana: EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu koriģēt Eiropas Savienības banku prudenciālos noteikumus

Kā EESK norādījusi vienā no beidzamajiem atzinumiem, Eiropas Savienības banku prudenciālie noteikumi ir uz laiku jāgroza, lai būtu iespējams izbrīvēt resursus un tos maksimāli efektīvi izmantot koronavīrusa pandēmijas ekonomisko seku novēršanai.

Jaunas paaudzes ES atveseļošanas plāns – solidaritātes paraugs nestabilitātes apstākļos

2. jūnijā – dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Komisija prezentēja savu priekšlikumu par vērienīgo atveseļošanas plānu, lai vērstos pret Covid-19 pandēmijas sekām, EESK rīkoja tiešsaistes debates, lai noskaidrotu šā plāna atbilsmi problēmas mērogam. Dalībnieki bija vienisprātis par to, ka šī drosmīgā iniciatīva ir Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritātes paraugs nestabilitātes apstākļos.

Vai Covid-19 varētu mainīt stāvokli migrācijas jomā?

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Luca Jahier 20. maijā rīkoja tīmekļsemināru par tēmu “Migrācija Covid-19 laikā, neaizmirstā traģēdija, jaunā ES pakta gaidās”.

Laiks paātrināt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku

EESK ir gandarīta par Eiropadomes 23. aprīļa secinājumiem un atbalsta Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas zaļā kursa izvirzīšanu ES atveseļošanas un atjaunošanas paketes centrā.

Grupu jaunumi

Uzņēmumiem būs svarīga loma koronavīrusa krīzes pārvarēšanā

Darba devēju grupas locekle Tellervo Kylä-Harakka-Ruonala

Koronavīrusa krīze ir radikāli mainījusi uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumi ir saskārušies ar likviditātes problēmām, piegādes ķēžu traucējumiem un šķēršļiem personu, preču un pakalpojumu brīvai apritei. Tomēr, kad vissmagākā krīze būs pārvarēta, tieši uzņēmumi būs tie, kas veicinās ES ekonomikas atveseļošanos. Tādējādi, lai pārvarētu koronavīrusa krīzi, kopīgi būs jāstrādā publiskajam un privātajam sektoram, un tāpēc tiem ir jāsadarbojas.

EESK rezolūcija par atveseļošanu pēc Covid-19: darba ņēmēju grupas perspektīva

Sagatavojusi Darba ņēmēju grupa

EESK rezolūcijā ir skaidri norādīts, ka ir jānotiek mūsu sabiedrības pārveidei uz solidaritātes pamata. Ar to domāta solidaritāte ar veselības aizsardzības darbiniekiem, ar visiem tiem, kuri savā darbā ir pašaizliedzīgi snieguši atbalstu sabiedrībai šajā grūtajā laikā, ar cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu, kā arī ar darba devējiem, kuri cīnās par sava uzņēmuma un darbvietu saglabāšanu; solidaritāte ar tām publiskā un privātā sektora daļām, kurām nepieciešama tūlītēja palīdzība; un pats galvenais – solidaritāte starp Eiropas Savienības valstīm, kuru ekonomiskais un sociālais mērķis ir viens.

Pēc koronavīrusa krīzes: atveseļošana ar atjaunošanas palīdzību

Sagatavojis Jan Dirx, grupas “Daudzveidība Eiropā” loceklis

Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Eiropadomes priekšsēdētājs Charles Michel ir to iestāžu un personu vidū, kas paudušas atbalstu zaļai Eiropas Savienības atveseļošanai un atjaunošanai pēc koronavīrusa krīzes. Savukārt vecās ekonomiskās kārtības aizstāvji iebilst, teikdami, ka šobrīd nav īstais brīdis inovācijai un ir jāatjauno iepriekšējā sistēma.