Ierobežojumu laikā man nebija īpaši grūti palikt mājās. Bija vairākas lietas
, kuras gadiem ilgi biju atlikusi. Tagad man bija iespēja tām pievērsties, un
es biju priecīga, ka varu tās izšķirot. Ģimenes fotogrāfijas un piemiņas lietas, kas nāca no mūsu vecāku mājām, visas bija sajauktas, tāpēc es tās sašķiroju. Šis sakārtošanas darbs bija ļoti emocionāls. Es nodarbojos ar lietām, kuru man līdz šim trūka: rokdarbiem, cepšanu, vārīšanu, tradicionālo grieķu liķieru, ievārījumu un konservu gatavošanu – kad mēģinu izpildīt ar darbu saistītos hektiskos uzdevumus, parasti man šīm lietām nav laika.
No otras puses jāteic, ka man patiešām pietrūka kontaktu ar bērniem, jo viņi nedzīvo pie mums. Mūsu jaunākais dēls pagāja garām balkonam, lai mēs varētu viens otru redzēt no attāluma – tas bija smagi un atklāja, cik daudz mums pietrūka mājas sajūtas. Es turpināju sazināties tiešsaistē ar savu dēlu Anglijā. Mums šķita, ka savstarpēji sazināties ir nepieciešams, lai gan tikai tiešsaistē, bet biežāk nekā līdz šim.
Man ir sajūta, ka pakāpeniski sākām atcerēties dažas aizmirstas vērtības, piemēram
, izrādīt solidaritāti, sveicināt cilvēkus, kuri dzīvo kaimiņos
, bet kurus mēs aizmirstam pasveicināt, uzsmaidīt no balkona kādam
, kas iet garām pa ielu. Pandēmijas laikā jūtas
, kuras mēs patiesībā bijām aizmirsuši, atgriezās. Mēs bijām aizmirsuši izjust pateicību. Mēs uzskatījām savu veselību
par pašsaprotamu. 2020. gadā mēs nekad nebūtu varējuši iedomāties, ka vīruss nodarīs tik lielu kaitējumu, ka tas no mums šķirs tuviniekus, ka kaimiņvalstī būs tik liels nāves gadījumu skaits un ka tik daudzi cilvēki zaudēs dzīvību. Tas viss liek domāt nedaudz citādi un rūpīgāk paanalizēt savas dzīves pamatvērtības.
Varam būt pateicīgi, ka pandēmija ir likusi mums apzināties zinātnes būtisko nozīmi mūsu dzīvē. Jāsāk diskusija, lai redzētu, kuras valstis
ir visvairāk skartas un kāpēc, vienlaikus pētot populisma un sazvērestības teoriju nozīmi, nemaz nerunājot par vakcinācijas pretinieku kustību šajās valstīs. Politiķu un sabiedrības atbalsts zinātnei un uzticība tai ir aizsargājusi dažas valstis, piemēram, Grieķiju. Uzskatu, ka mums ir arī jāsāk diskusija par baznīcas, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrībā pazīstamu personu lomu pandēmijas laikā.
Ir ļoti svarīgi, ka visās valstīs atklājās valsts veselības aprūpes
sistēmu vērtība – vēl nesen plauka globalizācija un sabiedrība
lika uzsvaru uz dažādiem labklājības radīšanas veidiem, bet tagad mēs esam sapratuši, ka daži pakalpojumi nevar tikt sniegti saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir peļņa. Mēs neņēmām vērā valstu veselības aizsardzības sistēmas un tagad sapratām, kā tām jādarbojas ne tikai pandēmijas apstākļos, bet arī vienmēr.
Esam milzīgu pateicību parādā visiem tiem, kas bija priekšgalā, neraugoties uz visām grūtībām, ar kurām saskārās valstu veselības aizsardzības sistēmas.
Es vēlētos izteikt dažas piezīmes arī par patērētāju aizsardzības jautājumu. Diemžēl daudzās dalībvalstīs pandēmijas dēļ pasliktinājās patērētāju aizsardzības standarti, jo īpaši attiecībā uz pasažieriem/ceļotājiem. Lai gan atbildīgais ES komisārs sniedza ieteikumu dalībvalstīm neapturēt tiesību aktus, kas aizsargā patērētājus attiecībā uz lidojumiem, kompleksiem ceļojumiem un transportu,
daudzas dalībvalstis diemžēl to darbību apturēja. Tā vietā
, lai varētu saņemt atpakaļ naudu par biļešu atcelšanu, mums izsniedz
vaučerus, kas ir derīgi 12 līdz 18 mēnešus un kas pat nav garantēti, ja ceļojumu uzņēmums
iesniedz pieteikumu par bankrotu. Ja vaučerus neizmantosim
noteiktajā termiņā, varēsim atgūt savu naudu. Tas ir ceļojumu uzņēmumu bezprocentu aizņēmums uz patērētāju rēķina
, kurus arī skārusi pandēmija. Es zinu
cilvēkus, kuriem vaučeri nav vajadzīgi, jo nākamajos 12 līdz 18 mēnešos viņi tos nevarēs
izmantot (piemēram, skolas ekskursijas bērniem
, kuri šogad pabeidz vidusskolu). Un tomēr 12 līdz 18 mēnešus šo bērnu vecāki būs snieguši bezprocentu aizdevumu ikvienam, kas iesaistīts šo ceļojumu organizēšanā. Turklāt ir nepieņemami ierobežot patērētāju tiesības.
Turklāt, tā kā mēs dzīvojam digitālajā laikmetā un visi strādājām no mājām
un daudz vairāk izmantojām internetu, ir bijis daudz vairāk krāpšanas
gadījumu tiešsaistē, kā arī daudz plašāk izplatījās viltus ziņas, tostarp, iespējams, sazvērestības.
No otras puses, mums ir jānodrošina, ka tāldarbā strādājošie saglabā savas tiesības. Jāpievēršas jautājumam par to, kā tiek aprēķināti tāldarbā strādājošo darba rezultāti, kā tie būtu jānovērtē, un jebkurā gadījumā mums ir jāpārbauda darba attiecības tāldarba apstākļos.
Cits ļoti svarīgs parametrs, ko EESK ir sākusi izmantot, – kuram EESK priekšsēdētājs Luca Jahier jau ir paudis savu atbalstu Twitter, – ir Grieķijas premjerministra priekšlikums, ar ko dalībvalstis tiek aicinātas kopīgi iepirkt vakcīnas, terapijas preces, zāles un diagnostiskas testus, lai neviena dalībvalsts nepaliek bez piegādēm, kas ir būtiskas cilvēku dzīvībai.
Šai iniciatīvai EESK ir jāpievēršas kopumā un jāizstrādā pašiniciatīvas atzinums, lai būtu pilnīga drošība, ka visām dalībvalstīm ir vienāda piekļuve vakcīnām, terapijas un diagnostikas līdzekļiem. Vēlos teikt, ka man bija liels prieks iepazīstināt ar šo priekšlikumu gan mūsu priekšsēdētāju Luca Jahier, gan Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC), un abi piekrita to atbalstīt.
Mazāk