Ārvalstu tiešie ieguldījumi jāizvērtē, lai aizsargātu ES dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību

Foreign Direct Investment

Ārvalstu tiešie ieguldījumi ir svarīgs izaugsmes, darbvietu un inovācijas avots un vienmēr bijis būtisks faktors centienos atbalstīt ES ekonomisko un sociālo attīstību. Taču tie var arī radīt draudus valstu drošībai, un tādēļ ir vajadzīga pienācīga šādu ieguldījumu izvērtēšanas sistēma.

“Ārvalstu ieguldījumi svarīgās pamattehnoloģijās un kritiskā infrastruktūrā, piemēram, tādās jomās kā energoapgāde, ūdensapgāde un finanšu pakalpojumi, ir jākontrolē,” sacīja ziņotājs Christian Bäumler, kas izstrādāja EESK plenārsesijā 19. aprīlī pieņemto atzinumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.  To ieguldījumu izvērtēšana, kas tiek veikti valstu drošībai un sabiedriskajai kārtībai stratēģiski nozīmīgos uzņēmumos, ir nepilnīga un nekoordinēta. Izvērtēšanas procedūras nav ieviestas visās dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka valstīs, kur nav šādu mehānismu, ieguldījumi netiek izvērtēti. EESK atzinumā uzsvērts, ka ES līmeņa sistēmai ir jālikvidē atšķirības starp dalībvalstīm un jāgarantē valstu un Eiropas interešu aizsardzība.

Pēdējos desmit gados Eiropas Savienībā ir palielinājušies ieguldījumi no trešām valstīm, un lielāko daļu ieguldījumu veic ASV, Kanāda un Šveice, kā arī Brazīlija, Ķīna un Krievija. Bažas rada tas, ka ārvalstu ieguldītāji, it īpaši valstīm piederoši uzņēmumi, ir ieinteresēti iegādāties Eiropas uzņēmumus ar svarīgām pamattehnoloģijām un ieguldīt līdzekļus stratēģiski svarīgās nozarēs, infrastruktūrā un citos aktīvos, kas ir svarīgi dalībvalstu un visas ES drošībai.

EESK atzinumā atzinīgi novērtēts Komisijas priekšlikums regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai, taču ir arī norādīts, ka problēmas apmērs vēl nav pilnībā zināms, jo Komisija nav visaptveroši novērtējusi ieguldījumu plūsmu ietekmi.

“Ierosinātais izvērtēšanas mehānisms, kas tiks izveidots Eiropas Savienībā, ir solis uz priekšu, bet tas nevar pilnībā aizsargāt ES un dalībvalstu intereses. Tas nozīmē, ka šajā posmā sistēma nedrīkst būt apgrūtinoša, laikietilpīga un dārga,” teica EESK līdzziņotājs Gintaras Morkis. (sg)