EESK info

Divas dienas, 5. un 6. maijā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kas pulcē pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, notika Eiropas iedzīvotāju forums, kurā piedalījās vairāk nekā simts cilvēku, kas pārstāvēja visdažādākās aprindas no 27 dalībvalstīm (izņemot Apvienoto Karalisti).

Šo tikšanos ierosināja Eiropas Komisija pēc Francijas valdības iniciatīvas un partnerībā ar Komiteju, kas rīkoja šo pirmo nozīmīgo pasākumu.  

Foruma dalībnieki dalījās ar savām bažām, problēmām un cerībām saistībā ar Eiropas nākotni un apzināja 12 galvenos jautājumus, kas rūp Eiropas iedzīvotājiem. Šie jautājumi attiecas uz visām dzīves jomām, piemēram, bezdarbu, izglītību, migrāciju, vidi, klimatu, veselību, aizsardzību un drošību. Īsi sakot, katram iedzīvotājam bija iespēja paust savu viedokli par Eiropas nākotni.

Ņemot vērā 2019. gada maija samitu, kas notiks Sibiu, no 9. maija visiem Eiropas iedzīvotājiem tiešsaistē būs pieejama anketa, kas ir kļuvusi par Eiropas mēroga instrumentu Eiropas Komisijas rīkotajās konsultācijās. 

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier uzsvēra unikālo raksturu, kāds ir šim projektam, kas liek meklēt ceļu ejot, kā arī to, cik svarīgi ir iesaistīties dialogā par Eiropas iedzīvotāju ierosinātajiem jautājumiem. Priekšsēdētājs arī apliecināja foruma dalībniekiem to, ka viņu viedokļi tiks ņemti vērā: “Viedokļu daudzveidība, kultūras un lingvistiskais konteksts veido mūsu Eiropas telpas bagātību”.

III grupas loceklis Thierry Libaert uzskata, ka pēc Briselē notikušā pasākuma Eiropas iedzīvotāju forums nevar palikt bez turpinājuma. Tam jānotiek atkal dalībvalstīs, uz kurām dalībnieki atgriezīsies, un tādējādi jāturpina šis projekts ar EESK locekļu dalību.

Ideja par Eiropas iedzīvotāju foruma rīkošanu radās EESK 2018. gada februāra plenārsesijā. Francijas Eiropas lietu ministre Nathalie Loiseau, kas bija uzaicināta uz Komitejas plenārsesiju, iepazīstināja ar Eiropas apspriešanās procesu, kuru ierosināja prezidents E. Macron. To ņemot vērā, bijušais EESK priekšsēdētājs Georges Dassis un jaunais priekšsēdētājs Luca Jahier ierosināja aktīvu un tūlītēju Komitejas līdzdalību, atsaucoties uz rezultātiem, kas gūti apspriešanās, kuras Komiteja rīkoja dalībvalstīs 2017. gadā saistībā ar J. C. Juncker Balto grāmatu par Eiropas nākotni. (ehp)

19. aprīlī plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Rietumbalkānu ekonomiskā un sociālā kohēzija un Eiropas integrācija” Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pamatoti norāda, ka ES paplašināšana un jo īpaši tās demokrātisko vērtību un tiesisko standartu izplatīšana Rietumbalkānu reģionā ir gan Rietumbalkānu valstu, gan ES interesēs.

“Ļoti būtiski, ka Rietumbalkānu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai arī turpmāk ir viena no ES prioritātēm,” sacīja ziņotājs Andrej Zorko, kas izstrādāja EESK atzinumu. “Centieni veicināt ES vērtību iedzīvināšanu garantē reģiona drošību un stabilitāti, sekmē sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī stiprina demokrātiju un tiesiskumu šajās valstīs. Un tas, savukārt, nozīmē stabilitāti un drošību Eiropas Savienībai. Ļoti svarīgi ir uzticēt pilsoniskai sabiedrībai, tostarp sociālajiem partneriem, aktīvu lomu šajā procesā.”

Korupcija, organizēta noziedzība, kopumā vājās valstu iestādes un vājais tiesiskums, kā arī minoritāšu grupu diskriminācija ir problēmas, ar ko pašlaik saskaras Rietumbalkānu valstis. To ekonomika turpina attīstīties, tomēr šīs sešas valstis joprojām ir Eiropas trūcīgāko valstu vidū. Aplēsts, ka būtu vajadzīgi gandrīz 40 gadi, lai pilnībā sasniegtu Eiropas Savienības dzīves līmeni. Tādēļ EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā īpašas programmas, kas straujāk nodrošinātu Rietumbalkānu valstu sociālo un ekonomisko konverģenci.

“EESK norāda, ka process virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai joprojām ir svarīgākais faktors, kas motivē Rietumbalkānu valstis veikt reformas,” teica līdzziņotājs Dimitris Dimitriadis, kurš piedalījās EESK atzinuma sagatavošanā. “EESK norāda, ka nav pievērsta uzmanība īstenoto reformu ekonomiskajai un sociālajai ietekmei, bet tas būtu jādara, jo pastāv lielas atšķirības starp ekonomisko un sociālo drošību ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Tādēļ EESK iesaka novērtēt arī sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, kad tiks vērtēts, vai ir izpildīti kritēriji attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā.” (sg)

EESK atzinumā izskan aicinājums īstenot stingru rūpniecības un ražošanas politiku, kuras pamatā būtu savstarpīguma princips

“Eiropas Komisijai jāizstrādā stingra rūpniecības un ražošanas politika, kuras pamatā būtu savstarpīguma princips. Ja tas nenotiks, Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozare nespēs stāties pretī Āzijas kuģu būvētavu konkurencei,” brīdināja ziņotājs Marian Krzaklewski, kas izstrādāja 19. aprīļa plenārsesijā pieņemto EESK atzinumu par stratēģiju “LeaderSHIP”. 

EESK aicina Komisiju ātrāk īstenot stratēģiju “LeaderSHIP 2020” un nozīmīgus ieteikumus iekļaut jaunajā nozares stratēģijā “LeaderSHIP 2030”.

“Eiropas attieksmei pret kuģu būves nozari un jūrniecības aprīkojuma ražošanu ir jābūt īpašai. Tāpat kā Ķīnā, ASV, Japānā un Dienvidkorejā arī ES lēmumu pieņēmējiem jāapzinās, ka tas ir Eiropas ekonomikai stratēģiski nozīmīgs sektors,” uzsvēra līdzziņotājs Patrizio Pesci.

Šādu attieksmi jānodrošina ar:

• globālu ESAO nolīgumu, kurā būtu izklāstīti noteikumi par subsīdijām un, iespējams, arī par cenu kontroli;
• Eiropas un trešo valstu savstarpīguma principu, kam jābūt pamatprincipam gan divpusējās, gan daudzpusējās tirdzniecības sarunās;
• īpašu finanšu instrumentu, kas veicinātu ieguldījumu palielināšanu šajā riska kapitāla nozarē, utt.

Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozare ir stratēģiski svarīga nozare Eiropai, bet šī nozare saskaras ar daudzām grūtībām, arī tādēļ, ka konkurentvalstis Austrumāzijā īsteno protekcionistisku politiku.

Eiropā aptuveni 300 kuģu būvētavās ir nodarbināti 200 000 cilvēku, un būvētavu gada apgrozījums sasniedz aptuveni 31 miljardu euro. Apmēram 22 000 lielo, mazo un vidējo uzņēmumu ražo un piegādā jūrniecības aprīkojumu, un šo uzņēmumu gada apgrozījums ir aptuveni 60 miljardi euro. Tajos tieši nodarbināti ir vairāk nekā 350 tūkstoši cilvēku, un to īpatsvars pasaules tirgū ir aptuveni 50 %. (sma)

EESK aicina paredzēt pietiekamus finanšu līdzekļus Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Lai Eiropas sociālo tiesību pīlāru varētu patiešām īstenot, dalībvalstīs jāveic uzlabojumi un vajadzīga stingra apņēmība tādās jomās kā budžets, ieguldījumi un kārtējie izdevumi.

Ja vēlamies pakāpeniski īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, vajadzīga ne tikai dalībvalstu apņēmība, bet arī visu pārējo iesaistīto personu ieinteresētība, atbildība un līdzdalība, kā arī šim mērķim atbilstoši pasākumi, kas nodrošina pietiekamu finansējumu.

“Svarīgi finansēšanas aspekti būs elastīgāks ES budžeta regulējums attiecībā uz publiskiem ieguldījumiem, Eiropas strukturālo fondu izmantošana visā pilnībā un taisnīga nodokļu politika,” saka ziņotāja Anne Demelenne (Darba ņēmēju grupa, BE) kas izstrādāja atzinumu par šo tematu.

EESK ir pārliecināta, ka centienos nodrošināt dalībvalstu spēju sasniegt izvirzītos mērķus ļoti liela nozīme būs pietiekamiem sociāliem ieguldījumiem. Atbilstīgu tēriņu iespējas varētu radīt dalībvalstīs un ar ES programmu atbalstu. Pašlaik pieejamie Eiropas instrumenti būtu jāizmanto, lai atbalstītu publiskos ieguldījumus dalībvalstīs. 

Anne Demelenne norāda: “Sociālā pīlāra principiem un nepieciešamībai to īstenot vajadzētu būt vienam no galvenajiem virzieniem turpmākajās sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada. Komiteja, atbalstot Eiropas Parlamenta prasību, uzsver, ka ES izdevumu ierobežojums, kas patlaban noteikts 1 % apmērā, ir jāpaaugstina.”

Publiskos ieguldījumus dalībvalstīs varētu stimulēt arī atbilstoši nodokļu politikas pasākumi un iespēja piemērot zelta likumu attiecībā uz publiskiem ieguldījumiem, kam ir sociāls mērķis. EESK uzskata, ka dažās jomās labumu varētu dot privātā sektora ieguldījumi, kas papildinātu valstu piešķirtos publiskos līdzekļus un ES finansējumu. (jk)

EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka EMS pašlaik vēl nav pietiekami noturīga un stabila, lai tā spētu efektīvi pārvarēt turpmākās krīzes. Komiteja aicina pabeigt EMS izveidi un mudina politikas veidotājus ātrāk panākt plašāku politisku vienošanos par to, kā sasniegt galamērķi, proti, izveidot padziļinātu un reālu EMS.

“Turpmākajiem soļiem saistībā ar EMS jābūt balstītiem uz visu dalībvalstu kopēju nostāju, taču skaidri redzams, ka pašlaik notiekošajās politiskajās debatēs trūkst kopēja stratēģiska redzējuma,” sacīja ziņotājs Mihai Ivaşcu, kas izstrādājis nesen pieņemto EESK atzinumu par Eiropas Komisijas ierosināto EMS tiesību aktu kopumu.

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās nodaļas (ECO) priekšsēdētājs un līdzziņotājs Stefano Palmieri sacīja: “Lai EMS izveidi varētu pabeigt, vajadzīga stingra politiska apņēmība un efektīva pārvaldība un jāuzlabo pieejamā finansējuma izlietošana. Jāizstrādā jauni finanšu instrumenti, kas paver iespēju novērst krīzes un mazināt prociklisku pasākumu ietekmi.”

EESK atzinumā arī norādīts, ka jaunais Eiropas Monetārais fonds nedrīkst kļūt par “zelta izpletni”. Tā uzdevums ir novērst banku krīzes, atbalstīt ekonomikas attīstību un absorbēt satricinājumus.

EESK arī iesaka ES budžetā iekļaut ierosinātos jaunos budžeta instrumentus, proti, makroekonomikas stabilizēšanas funkciju un īpašo konverģences mehānismu dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties eurozonai.

Par Komisijas priekšlikumiem Komiteja pieņēma īpašu atzinumu par tematu “Atbalsts strukturālajām reformām dalībvalstīs”.

Atzinumā EESK arī ierosina izstrādāt skaidru stratēģiju attiecībā uz strukturālo reformu atbalsta programmu un palielināt šai programmai atvēlēto finansējumu, vienlaikus nesamazinot citu tikpat svarīgu fondu budžetus.

Vairāk informācijas var atrast mūsu tīmekļa vietnē. (jk)

Ārvalstu tiešie ieguldījumi ir svarīgs izaugsmes, darbvietu un inovācijas avots un vienmēr bijis būtisks faktors centienos atbalstīt ES ekonomisko un sociālo attīstību. Taču tie var arī radīt draudus valstu drošībai, un tādēļ ir vajadzīga pienācīga šādu ieguldījumu izvērtēšanas sistēma.

“Ārvalstu ieguldījumi svarīgās pamattehnoloģijās un kritiskā infrastruktūrā, piemēram, tādās jomās kā energoapgāde, ūdensapgāde un finanšu pakalpojumi, ir jākontrolē,” sacīja ziņotājs Christian Bäumler, kas izstrādāja EESK plenārsesijā 19. aprīlī pieņemto atzinumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.  To ieguldījumu izvērtēšana, kas tiek veikti valstu drošībai un sabiedriskajai kārtībai stratēģiski nozīmīgos uzņēmumos, ir nepilnīga un nekoordinēta. Izvērtēšanas procedūras nav ieviestas visās dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka valstīs, kur nav šādu mehānismu, ieguldījumi netiek izvērtēti. EESK atzinumā uzsvērts, ka ES līmeņa sistēmai ir jālikvidē atšķirības starp dalībvalstīm un jāgarantē valstu un Eiropas interešu aizsardzība.

Pēdējos desmit gados Eiropas Savienībā ir palielinājušies ieguldījumi no trešām valstīm, un lielāko daļu ieguldījumu veic ASV, Kanāda un Šveice, kā arī Brazīlija, Ķīna un Krievija. Bažas rada tas, ka ārvalstu ieguldītāji, it īpaši valstīm piederoši uzņēmumi, ir ieinteresēti iegādāties Eiropas uzņēmumus ar svarīgām pamattehnoloģijām un ieguldīt līdzekļus stratēģiski svarīgās nozarēs, infrastruktūrā un citos aktīvos, kas ir svarīgi dalībvalstu un visas ES drošībai.

EESK atzinumā atzinīgi novērtēts Komisijas priekšlikums regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai, taču ir arī norādīts, ka problēmas apmērs vēl nav pilnībā zināms, jo Komisija nav visaptveroši novērtējusi ieguldījumu plūsmu ietekmi.

“Ierosinātais izvērtēšanas mehānisms, kas tiks izveidots Eiropas Savienībā, ir solis uz priekšu, bet tas nevar pilnībā aizsargāt ES un dalībvalstu intereses. Tas nozīmē, ka šajā posmā sistēma nedrīkst būt apgrūtinoša, laikietilpīga un dārga,” teica EESK līdzziņotājs Gintaras Morkis. (sg)

EESK visnotaļ atbalsta enerģētikas savienības mērķus un mudina ES sabiedrību aktīvi iesaistīties šā projekta īstenošanā. Enerģētikas savienība ir ne tikai saistīta ar tādām nozaru politikas jomām kā enerģētika, transports un klimata aizsardzība, bet arī paver vairākas iespējas, kā padarīt Eiropu demokrātiskāku, saliedētāku, konkurētspējīgāku un taisnīgāku. Tāpēc būtiska nozīme ir efektīvam enerģētikas dialogam ar organizētu pilsonisko sabiedrību ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtajā EESK atzinumā ziņotājs Toni Vidan un līdzziņotājs Christophe Quarez vērtē progresu, kas pēc Eiropas Komisijas 2017. gada novembrī publicētā trešā ziņojuma par šo jautājumu panākts virzībā uz enerģētikas savienības izveidi.

Organizēta pilsoniskā sabiedrība ir aktīvi un pastāvīgi jāiesaista. Enerģētikas dialogs būs efektīvs, ja visas ES iestādes un to pārstāvji gan Briselē, gan uz vietas dalībvalstīs darbosies saskaņoti, lai apspriestu enerģētikas savienības radītos labumus un problēmas, ar kurām tā saskaras, iesaistītu iedzīvotājus enerģētikas pārkārtošanas plānu izstrādē un organizētu publiskas debates par to, kā iedzīvotāji redz Eiropas enerģētikas nākotni.

Komiteja ierosina risinājumus, kā praktiski likvidēt pastāvošos šķēršļus, un šie risinājumi ir “Sociālais pakts par enerģētikas pārkārtošanu, ko virza iedzīvotāji”, Eiropas Enerģētikas informācijas dienests, Eiropas Pielāgošanās fonds enerģētikas pārkārtošanai un “Zaļā Erasmus Pro” programma. (mp)

EESK atbalsta Komisijas centienus samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, kas Eiropas Savienībā ir 16,3 %, taču ierosina īstenot turpmākus pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot arī cīņai pret sen izveidotiem sociālajiem un kultūras stereotipiem, kuri ietekmē sieviešu izglītības un karjeras izvēli.

Atzinumā par Komisijas rīcības plānu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības likvidēšanai EESK arī uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt darba samaksas pārredzamību un darba samaksas revīzijas uzņēmumos. Turklāt EESK aicina Komisiju sākt apkopot individualizētus datus, lai iegūtu precīzāku statistiku par sieviešu nabadzību, kas bieži ir slēpta, jo datus vāc par katru mājsaimniecību, nevis par personām.

Precīzāki dati par darba samaksu ļautu darba koplīguma slēgšanas sarunās vairāk balstīties uz faktiem, un tas ir ļoti svarīgi.

“Sociālajiem partneriem ir izšķiroša loma šajā jomā, jo aplēses liecina, ka, sociālajā dialogā panākot palielinājumu viena procenta apmērā, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība samazinās par 0,16 procentiem,” teica ziņotāja Anne Demelenne.

Atzinuma līdzziņotāja Vladimira Drbalová piebilda, ka nozīmīgu progresu varētu panākt, ja sievietes būtu nodarbinātas labi apmaksātās nozarēs, piemēram, zinātnē, IKT, transportā vai celtniecībā.

EESK arī norādīja, ka svarīga loma ir dalībvalstīm, jo tām būtu jāpalielina bērnu aprūpes un vecāku cilvēku aprūpes pakalpojumu pieejamība, tādējādi nodrošinot labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Ja Komisijas iniciatīvas nesniegs rezultātus līdz 2019. gada beigām, EESK varētu izteikt aicinājumu Komisijai ierosināt saistošākus pasākumus, tostarp arī sankcijas. (ll)

Stiprāki, savstarpēji savienoti Eiropas energotīkli ir Eiropas enerģētikas savienības priekšnosacījums. Tikai tad, kad Eiropas energotīkli būs labi izveidoti un integrēti, kontinenta enerģētikas sistēmas varēs sasniegt savu mērķi: konkurētspējīgā veidā nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtajā EESK atzinumā, ko izstrādājis Andrés Barceló Delgado, Komiteja atzinīgi novērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas energotīklu nostiprināšanu un norāda, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) sniegtais finanšu atbalsts pavēris iespēju Eiropas Savienībā īstenot arvien vairāk projektu.

“Darāmā vēl ir daudz,” teicaBarceló Delgado kgs. “Daudzas dalībvalstis līdz 2020. gadam nesasniegs starpsavienojumu mērķrādītāju, kas ir 10 %. Šo neveiksmju cēloņi (sarežģītas administratīvas procedūras, politiskā ietekme, finansējums, sabiedrības atbalsta trūkums) ar atbilstošu rīcību vēl ir jānovērš un apdraud 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu,” viņš piebilda.

Tādēļ, lai neatrisinātās problēmas varētu mazināt, EESK nāk klajā ar vairākiem ieteikumiem, kuru mērķis ir uzlabot analīzi, jau agrīnā posmā iesaistīt ieinteresētās personas un palielināt budžetu. (mp)

Māceklības shēmas būtu jāveido, aktīvi iesaistot tos cilvēkus, uz kuriem šīs shēmas tieši attiecas — proti, mācekļus un viņu organizācijas. Tas ir galvenais EESK iebildums attiecībā uz ierosināto regulējumu par kvalitatīvu un efektīvu māceklību. EESK uzskata, ka tas palīdzēs paaugstināt standartus visā ES.

Jauniešu un viņu vecāku organizācijas, studentu apvienības un paši mācekļi netiek uzskatīti par pašsaprotamiem dalībniekiem māceklības shēmu veidošanā. Tomēr — tā kā viņi ir galvenie šo shēmu izmantotāji — viņi ir jāiesaista šādu shēmu izstrādē, pārvaldībā un īstenošanā. Tas ir teikts 19. aprīlī pieņemtajā EESK atzinumā “Priekšlikums Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai”.

Ir būtiski iesaistīt sociālos partnerus, kā paredzēts priekšlikumā, taču ir arī izšķiroši panākt šo pārējo nozīmīgo dalībnieku atbalstu. Tā teikts EESK atzinumā, kura tapšanā tika izmantotas Eiropas Jaunatnes foruma īpašās zināšanas.

Taču māceklība nevar atrisināt bezdarba problēmu. Lai arī tā var uzlabot cilvēku iespējas atrast darbu, bezdarbs ir daudzšķautņains jautājums, kas jārisina no dažādiem skatpunktiem, kā uzsvērts EESK atzinumā.

EESK atzinumā priekšlikums ir vērtēts kopumā atzinīgi, jo tas nodrošina kopēju izpratni par to, ko nozīmē kvalitatīva māceklība, un nosaka tās galvenos elementus — rakstisks līgums, darbvietā pavadītais laiks, sociālā aizsardzība, veselība, drošība u. c.

EESK atzinumā norādīts, ka noteikums par to, ka jāatbalsta MVU, lai nodrošinātu kvalitatīvas māceklības vietas, ir vērtējams atzinīgi, un arī starptautiska mācekļu mobilitāte ir pozitīvs aspekts.

EESK ir gatava no organizētas pilsoniskās sabiedrības perspektīvas uzraudzīt jaunās sistēmas īstenošanu dalībvalstīs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina Komisiju cītīgāk vienkāršot patērētāju piekļuvi jauniem, tīriem un cenas ziņā pieejamiem mobilitātes veidiem, un ieviest spēcīgāku finansiālo atbalstu sabiedriskajam transportam. Komitejas atzinumā “Mazemisiju mobilitātes nodrošināšana”, kas tika pieņemts pagājušajā nedēļā notikušajā plenārsesijā, tika izskatīts Komisijas priekšlikums par to, kā efektīvi samazināt autotransporta radītās emisijas.

EESK aicina pievērst uzmanību vispārējai, tehnoloģiski neitrālajai pieejai, ko izvēlējusies Komisija, taču, kā norāda ziņotājs Ulrich Samm, ierosinātās iniciatīvas gan šai pieejai atbilst nepilnīgi. Tāpēc vēlams būtu paredzēt elastīgāku pieeju, piemēram, nemainīgus emisiju līmeņus vai iepirkuma mērķus. EESK norāda, ka Komisijai būtu jāpievēršas ne tikai jaunajām tehnoloģijām, piemēram, elektriskajiem automobiļiem, bet arī jāņem vērā lielais pašreizējā autoparka uzlabošanas potenciāls. (ia)

Sešus gadus pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) ieviešanas un pēc atkārtotas konstruktīvas kritikas un iniciatīvas uzlabošanas aicinājumiem, jo īpaši no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un citu iestāžu puses, Eiropas Komisija beidzot ir ierosinājusi šā svarīgā līdzdalības demokrātijas instrumenta izmaiņas.

EESK 7. EPI dienā Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Frans Timmermans iepazīstināja ar galvenajām izmaiņām, tostarp dalībnieku vecuma samazināšanu no 18 uz 16 gadiem un datu prasību vienkāršošanu attiecībā uz iniciatīvu parakstīšanu.

EPI dienas temats bija “Sadarbosimies!”, un tās mērķis bija uzsvērt sadarbības un kopīgas atbildības nozīmi aktīva pilsoniskuma veicināšanā.

EESK priekšsēdētājs Georges Dassis atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu kā soli virzībā uz vienkāršošanu un birokrātiskā sloga samazināšanu, taču pauda bažas, ka paveiktā darba uzraudzība pašreizējā priekšlikumā nav uzlabota. “Sekmīgām Eiropas pilsoņu iniciatīvām ir jārosina dialogs un pienācīga uzraudzība ES līmenī,” viņš norādīja.

Savā programmatiskajā runā jaunais EESK priekšsēdētājs Luca Jahier uzsvēra, cik svarīga nozīme ir LES 11. pantam, kurā noteikts, ka ES iestādēm obligāti jāiesaistās dialogā un jāapspriežas ar pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem. “Labi funkcionējošai EPI būtu jāsniedz iedzīvotājiem rīcības iespēja; tai būtu jādod viņiem iespēja paust savu viedokli, jāsniedz piederības sajūta un identitāte, jāpalīdz atjaunot uzticēšanos un no jauna iepazīt solidaritāti Eiropas projekta ietvaros. Tādēļ EESK vienmēr ir ļoti aktīvi paudusi savu viedokli saistībā ar EPI.”

Trijos darbsemināros dalībnieki konsekventi izteica vēlmi, lai Eiropas Savienība vairāk orientētos uz līdzdalību, un aicināja Eiropas un valstu vadītājus uzklausīt savus iedzīvotājus. (sma)

Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformas pārstāvis un EESK loceklis Cillian Lohan EESK rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē par tēmu “ES stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” teica, ka pārmaiņas nevar panākt tikai ar tehnoloģiju un ka tā ir jāpapildina ar ieradumu maiņu, kurai ir jābūt plašai. Viņš pauda pārliecību, ka “ieradumus varēs mainīt, ja tiks piedāvātas labas un izmaksu ziņā pieejamas alternatīvas”. Patēriņa veida maiņa būs būtisks faktors, kas noteiks, ko mēs turpmāk varēsim panākt. Runājot par veicamo pāreju uz aprites ekonomiku, viņš norādīja, ka “pārmērīgā patēriņa un izšķērdēšanas dēļ neatliekama ir atteikšanās no patērētāju koncepcijas un pāreja uz lietotāju koncepciju”.

Vairāki dažādu jomu eksperti sprieda par šiem svarīgajiem jautājumiem, un būtiskākie secinājumi būs attiecīgais pilsoniskās sabiedrības viedoklis, kas tiks atspoguļots EESK atzinumā par iepriekš minēto stratēģiju un direktīvu.

EESK Darba devēju grupa

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas plenārsēdes dalībnieki ar klusuma brīdi pieminēja Varšavas geto sacelšanās 75. gadadienu — tā bija lielākā bruņotā ebreju sacelšanās Otrajā pasaules karā.

Lai pieminētu šo notikumu, EESK locekļi piesprauda dzeltenas papīra narcises, kas simbolizē sacelšanās atceri. Tajā pašā dienā līdzīgas papīra nozīmītes tika izdalītas Polijas galvaspilsētas Varšavas ielās.

“Tas ir paradokss: jo ilgāk eiropieši dzīvo mierā un labklājībā, jo mazāk viņi atceras, kāds bija vispārējais ES izveides mērķis. ES dibinātāji tiecās uz to, lai nekad vairs nepieļautu karu,” uzsvēra Darba devēju grupas priekšsēdētājs Jacek P. Krawczyk, kas ierosināja atceres pasākumu. “Šī dzeltenā narcise simbolizē ne tikai karā cietušos; tai vajadzētu simbolizēt arī pretošanos pret mēģinājumiem sašķelt kopienu, nošķirt cilvēkus ar sienām, sadalīt viņus pēc izcelsmes,” viņš piebilda.

Viens no organizācijas “Ebreji — iekļaujošai Eiropai” (CEJI) dibinātājiem Jean-Pierre Haber savā runā aicināja visus Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi eiropieši var dzīvot brīvā un mierīgā Eiropā.

Vēsturnieki lēš, ka vairāk nekā 20 dienās, kamēr notika sacelšanās un geto brutāla likvidēšana, 7000 ebreju tika nošauti uz vietas, 7000 tika nosūtīti uz Treblinkas nāves nometni un 36 000 tika deportēti uz darba nometnēm. (lj)

Šā gada 18. aprīlī Arno Metzler oficiāli kļuva par III grupas priekšsēdētāju 2018.–2020. gada pilnvaru termiņam.

Kopš 1983. gada Arno Metzler strādā par juristu savā praksē Vācijā, un kopš 2002. gada viņš ir arī pārstāvējis Vācijas brīvās profesijas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Pirms kļūšanas par priekšsēdētāju Arno Metzler bija priekšsēdētāja vietnieks, kas atbildīgs par MVU, brīvajām profesijām un Reglamentu.

Būdams dedzīgs Eiropas atbalstītājs, viņš patiesi tic priekšrocībām, ko sniedz Eiropas Savienība kā pārvaldības un identitātes papildslānis. Viņaprāt, ir būtiski daudz enerģijas velīt tam, lai popularizētu Eiropu un tādas tās vērtības kā iecietība, daudzveidība un iekļaušana.

Tā kā daudzveidība ir grupas pamatprincips, viens no Arno Metzler kā grupas priekšsēdētāja pirmajiem lēmumiem bija mainīt grupas nosaukumu: “Dažādu interešu grupa” kļuva par grupu “Daudzveidības Eiropa”. “Jaunais nosaukums ir skaidrāks, precīzāks un atspoguļo mūsu lepnumu par mūsu daudzveidību,” apgalvo A. Metzler.

Cīnīties pret aizspriedumiem un populismu, pamatojoties uz atbildības un daudzveidības principu, būs viena no Arno Metzler pilnvaru termiņa galvenajām prioritātēm. Jau ir uzdots veikt pētījumu par populisma izplatību ārpus lielpilsētām, un tas palīdzēs EESK labāk izprast faktorus, kas ietekmē populisma izplatību sabiedrībā, un to, kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas cenšas pret to cīnīties; tas, savukārt, palīdzēs vairāk atbalstīt šo organizāciju darbību. Minētās publikācijas secinājumi tiks izklāstīti grupas konferencē, kas notiks oktobrī Austrijā. Pilnvaru termiņa laikā Arno Metzler īpašu uzmanību veltīs arī tam, lai, izmantojot izglītības sniegtās iespējas, cīnītos pret aizspriedumiem un veicinātu daudzveidību.

Nākamajos divarpus gados priekšsēdētaja darbu atbalstīs septiņi jaunievēlētie priekšsēdētaja vietnieki: B.MILTOVIČA (LV), K. BALON (PL), S. BOLAND (IE), A. GAJDOSIK (AT), M. MACIULEVICIUS (LT), P. TRANTINA (CZ), I. VARDAKASTANIS (EL). (ih)

 Darba ņēmēju grupa

Dati par nodarbinātību vienmēr ir aktuāls temats plašsaziņas līdzekļos. Tomēr gandrīz tikpat svarīgi, cik nodarbināto cilvēku skaits, ir viņu darba apstākļi. Tas ir īpaši nozīmīgs aspekts, ņemot vērā jaunākās norises darba tirgū un aizvien lielāko skaitu nestandarta darba līgumu, attiecībā uz kuriem ir bijuši nepieciešami Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, lai, piemēram, noteiktu, ka Uber autovadītāji ir darba ņēmēji, nevis pašnodarbinātie.

Jēdziens “darba apstākļi” ietver daudzas dimensijas — algu, darba laiku, drošību un veselības aizsardzību, kā arī pabalstus, īpašus pienākumus utt.; tajos ietilpst pārbaudes laiks, kas dažos gadījumos vairs nekalpo sākotnējam mērķim, bet vienkārši nodrošina lētu un elastīgu darbaspēku. Tomēr joprojām ir svarīgi, lai darba ņēmēji jau iepriekš zinātu un izprastu minētos apstākļus — kas ne vienmēr ir vienkārši — un par visām izmaiņām tiktu informēti pēc iespējas drīzāk, un tas viņiem ļautu labāk plānot savu laiku.

Tādēļ Eiropas Komisija ierosina regulu, lai izveidotu saskaņotu regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām būt informētiem. Tomēr priekšlikumam vēl ir dažas nepilnības, piemēram, darba ņēmēju definīcijas piemērošanas joma. Darba tirgus straujā attīstība ir radījusi neskaitāmus dažādus “jaunus darba veidus”, piemēram, darba ņēmējus, kas strādā par kuponiem, un digitālās platformās nolīgtus darba ņēmējus, uz kuriem nestandarta darba līgumu dēļ neattiecas darba ņēmēja tradicionālā definīcija.

Tas, protams, neaprobežojas tikai ar “jauniem darba veidiem”: nestandarta līgumi, piemēram, nulles stundu līgumi, un norīkotie darba ņēmēji, kā arī mājsaimniecībā nodarbinātas personas eksistē jau sen, un lielākajā daļā gadījumu viņiem ir neprognozējami darba apstākļi un tāpēc praksē ir grūti panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru. Prognozējamība ļauj arī apvienot darbu ar mācībām vai strādāt vēl vienu nepilnas slodzes darbu.

Visos minētajos gadījumos galvenais faktors pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanai ir darba koplīguma slēgšana, un attiecīgā atsauce priekšlikumā ir vērtējama atzinīgi. It īpaši tādēļ, ka, izplatoties jauniem darba veidiem, šie “elastīgie” nosacījumi sastopami arvien biežāk, ir vajadzīgas skaidras un iekļaujošas darba ņēmēju un darba devēju definīcijas, lai nodrošinātu, ka stingrie noteikumi par darba ņēmējiem netiek vienkārši apieti, izmantojot jaunos darba veidus, un ka jaunie apstākļi (piemēram, mūžizglītība un ar to saistītā apmācība, par ko maksā darba devējs) darba ņēmējiem nerada papildu slogu.