Koronavīruss ir viena no lielākajām problēmām, ar ko Eiropas Savienība jebkad ir saskārusies. Vīrusa izplatīšanās vēl vairāk ietekmēs ES dalībvalstu ekonomiku, radot nopietnus draudus ne tikai uzņēmumiem un nodarbinātībai, bet arī patērētājiem. Tas ir mudinājis valdības īstenot ārkārtas pasākumus cilvēku aizsardzībai.

Kad parādījās pirmie apstiprinātie Covid-19 gadījumi, Latvijas valdība rīkojās ātri un ieviesa plašus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai. Latviešus neskāra tik stingri ierobežojoši pasākumi kā cilvēkus citās ES valstīs, bet viņi uzmanīgi noteica vispārējus drošības pasākumus, tādus kā, piemēram, sociālās distancēšanās prasības, dezinfekcija, iepirkšanās centru slēgšana nedēļas nogalēs un brīvdienās, noteikums par divu metru distanci fiziskas sociālas mijiedarbības un pulcēšanās telpās un ārpus tām gadījumos utt., un cilvēki šos noteikumus ievēroja.

Ministru prezidents K. Kariņš intervijā izdevumam The Telegraph paskaidroja, kā ir izdevies noturēt līdzvaru, proti, gan “aizsargāt cilvēku veselību”, gan “pēc iespējas mazāk kaitēt” ekonomikai.

Mums joprojām jābūt uzmanīgiem, jo Eiropā koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits ir liels. Kamēr pret vīrusu nebūs imunitātes, pastāvēs atkārtota uzliesmojuma draudi. Turklāt, kamēr būs vietas, kur vīruss vēl sastopams un tiek konstatēti šīs slimības uzliesmojumi, pastāvēs risks, ka tā atkal izplatīsies. Nav iespējams paredzēt, cik ilgi būs nepieciešams saglabāt drošības pasākumus, taču ir skaidrs, ka pašreizējā situācija ietekmē cilvēku garīgo veselību, psiholoģiju un attieksmi.

Pilsoniskās sabiedrības patērētāju organizācijas jau ir norādījušas, ka patērētāju attieksme un pirkšanas ieradumi mainās. Cilvēki dzīvo citādi, pērk citādi un daudzējādā ziņā domā citādi. Patērētāji ir ļoti nobažījušies par Covid-19 ietekmi gan no veselības, gan ekonomikas perspektīvas, un tāpēc pašlaik ir orientēti uz visbūtiskākajām pamatvajadzībām.

Patērētāji iepērkas apzinīgāk, no vienas puses, pērkot vietējos produktus un, no otras puses, izmantojot digitālās komercijas iespējas. Iepirkšanās vide mainās, radot modernāku tiešsaistes piedāvājumu. Daudzi no šiem jaunajiem veidiem turpinās pastāvēt arī pēc Covid-19. Tāpēc pilsoniskās sabiedrības patērētāju aizstāvības organizācijām ir jāpēta un jāizprot šī jaunā realitāte un tendences un jānodrošina cilvēkiem pienācīga aizsardzība.

Pasākumi, ar kuriem stiprina patērētāju uzticēšanos, joprojām ir tirgū notiekošās digitālās tirdzniecības stūrakmens. Informācijas atklāšana, maksājumu aizsardzība, produktu nedrošums, strīdu izšķiršana, izpilde un izglītošana ir tikai daži no jautājumiem, kuriem patērētāju organizācijas turpinās pievērsties un cieši sekos līdzi.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt valdības un pašvaldības to centienos aizsargāt neaizsargātus patērētājus no Covid-19 ietekmes. Kamēr krīze turpinās, ir vajadzīga solidaritāte un koordinācija ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Darbs jāiegulda arī valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Laikā pēc Covid-19 būs vajadzīga spēcīga un stabila EESK, kuras locekļi ir zinoši un gatavi strādāt, lai pilnībā pārstāvētu pilsoniskās sabiedrības organizāciju intereses.