ES dalībvalstīm būtu jāpalielina publiskie ieguldījumi mūžizglītībā, īpašu uzmanību pievēršot pieaugušo izglītībai, un vairāk līdzekļu jāpiešķir mācībām neformālā un ikdienējā vidē, kurā apmācāmie var attīstīt gan vispārīgākas prasmes, piemēram, kritisko domāšanu un komandas darbu, gan rakstura iezīmes, piemēram, līderību un zinātkāri.

Arvien biežāk izskan atziņa, ka cilvēkiem būs vajadzīgas ne tikai pamata lasīt- un rakstītprasme un digitālās prasmes, bet arī šīs vispārīgās prasmes, lai pielāgotos pasaules digitālā un tehnoloģiskā progresa ietekmei. Šā progresa dēļ pašlaik vērojamas tik straujas pārmaiņas nodarbinātības jomā un daudzās profesijās vajadzīgo prasmju uzskaitījumā, ka ir grūti prognozēt, kādas prasmes turpmāk būs vajadzīgas.

Šāds viedoklis pausts EESK izpētes atzinumā, ko pieprasīja ES prezidentvalsts Horvātija. Atzinumā arī ierosināts, ka ES valstīm īpašs finansējums jāatvēl neaizsargātāko sabiedrības grupu pastāvīgai prasmju pilnveidei un pārkvalificēšanai, lai visiem bez izņēmuma dotu iespēju apgūt jaunas, nākotnes darbvietām vajadzīgas, prasmes.

Ziņotāja Tatjana Babrauskienė, kas izstrādāja atzinumu, sacīja, ka Covid-19 pandēmija skaidri parāda, ka mācīšanos var ātri pielāgot mainīgiem apstākļiem: “Kad ārkārtas situācija būs beigusies, sabiedrībai būtu jāizdara secinājumi pēc šīs e-mācību organizēšanas un jāturpina šo risinājumu un prasmju izstrāde, atvēlot tai pietiekamu finansējumu, lai dotu visiem izglītojamiem iespēju neatkarīgi no sociālajiem apstākļiem iesaistīties un gūt labumu.”

Līdzziņotājs Pavel Trantina uzsvēra, ka izglītības, apmācības un mūžizglītības politikas pasākumos noteikti uzmanība ir jāpievērš dažādām mācību vidēm, lai veicinātu izglītojamo individuālā un vienreizējā potenciāla atraisīšanu. EESK aicināja ES un valstu iestādes apsvērt šos priekšlikumus un atbalstīt tos finansiāli. (ll)