Kopš norobežošanas mēs pārdzīvojam grūtus brīžus. Laiks ir apstājies, mēs neizejam no mājām un esam šķirti viens no otra. Mēs lūdzam saviem tuviniekiem un kolēģiem, lai viņi rūpējas par sevi, un novēlam labu veselību. Mūsu dzīvība ir trausla. Pandēmija var mūs skart jebkurā brīdī. Tā ir pasaules mēroga problēma, kurai vajadzīgi globāli risinājumi.
ES un Eiropas diena: 70 gadus vēlāk
Kopā ar pārējām ES iestādēm mēs nosūtījām pilsoniskajai sabiedrībai vēstījumu, kurā uzsvērts, ka mēs esam kopā un “Kopā mēs esam stiprāki”, “Kopā mēs esam Eiropa”. Eiropas dienā katram no mums bija iespēja pārdomāt, ko mums nozīmē Robēra Šūmana iedvesmojošā runa Parīzē (Salon de l’Horloge, Quai d’Orsay) 1950. gada 9. maijā. Tas bija pirmais konkrētais solis ceļā uz Eiropas veidošanu un pamats gadu vēlāk izveidotajai Eiropas Ogļu un tērauda kopienai, kuras sastāvā bija sešas dalībvalstis. Šā lēmuma pamatā bija stingra apņemšanās nosargāt mieru, pārliecība par kopību, degsme par vienotu Eiropu un kopīga projekta vīzija.
Arī septiņdesmit gadus pēc šā drosmīgā un tālredzīgā soļa mēs vēl un vēlreiz atkārtojam, ka tikai kopīgi mēs varam gūt panākumus un pārvarēt grūtus brīžus. Robērs Šūmans deklarācijā teicis, ka ir vajadzīgi konkrēti sasniegumi, kuri vispirms izveidos de facto solidaritāti. Es savukārt gribētu teikt, ka Eiropas vienotība ir viens no labākajiem cilvēces projektiem.
Arī citi Robēra Šūmaņa konstatējumi šķiet pareizi un nav zaudējuši aktualitāti, piemēram, tautu solidaritāte ir būtisks faktors mūsdienu apziņas veidošanā. Mēs izjūtam savstarpējo solidaritāti miera saglabāšanā, aizsardzībā pret agresiju, cīņā ar nabadzību, līgumu ievērošanā, tiesiskuma aizsardzībā un cilvēka cieņas respektēšanā.
Šobrīd Covid-19 krīze ir būtisks satricinājums, ko varētu salīdzināt ar 30. gadu krīzi un tai sekojošo konfliktu. Šī krīze ietekmē mūsu dzīvi, rīcību un sabiedriskās attiecības un skar ekonomikas, sociālo, politisko un kultūras jomu, kā arī katra cilvēka ikdienu. Tā skar mūs visus – nodarbinātos, migrantus, personas bez dokumentiem, ģimenes ar zemiem ienākumiem, bezpajumtniekus, vecus cilvēkus, personas ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, jauniešus, māksliniekus, sportistus.
Pilsoniskā sabiedrība Covid-19 krīzes laikā
EESK ir apliecinājusi savu vienotību, apņēmīgi iesaistoties kopīgā rīcībā. Daudzos Komitejas paziņojumos esam uzsvēruši, cik svarīga ir kopīga rīcība ES līmenī. Norobežošana nav liegusi mums aktīvi strādāt, lai tiktu sadzirdēts organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklis. Neviena valdība saviem spēkiem nespētu pārvarēt šo krīzi. Tāpēc esam aicinājuši efektīvi rīkoties ES līmenī. Mēs savu vēlmi esam izteikuši šādi: “Tagad mums ir jāpierāda, vai nu mēs esam Savienība, vai neesam nekas”.
Krīzes ietekme ir tieši saistīta ar pilsonisko sabiedrību. Tā kā pieaug bezdarbnieku skaits, ir jāstiprina sociālās aizsardzības mehānismi un jāaizsargā būtiskākie sasniegumi. Solidaritātei ES un Eiropas kontinenta mērogā ir jābūt reālai rīcībai, kas rosina, mobilizē un neaprobežojas tikai ar vārdiem un runām. Solidaritāte ir jāīsteno arī reģionālajā un vietējā līmenī. Solidaritātes saites ir jānostiprina, un ir jāveido saskaņots redzējums par sabiedrību pēc pandēmijas.
Pārstāvot pilsonisko sabiedrību, EESK strādā, lai pārvarētu krīzi. Kopš norobežošanas esam pieņēmuši septiņas kopējas nostājas. Pirmajā neklātienes plenārsesijā, kas notika maijā, mēs nobalsojām par pieciem ļoti svarīgiem atzinumiem, kas saistīti, piemēram, ar nodarbinātības pamatnostādnēm un demogrāfijas problēmām.
Pat ja ceļš ir garš un grūts, tuneļa galā vienmēr ir gaisma. Lai jau tagad plānotu darbu pēc Covid-19 krīzes, esam nolēmuši izveidot īpašu apakškomiteju, kuru vadīs Komitejas priekšsēdētājs Luca Jahier un kurā darbosies 15 EESK locekļi. Apakškomitejas darbā, kas saistīts ar atveseļošanos un atjaunošanu pēc Covid-19 krīzes, tiks iesaistītas grupas un specializētās nodaļas. Tā būs vēl viena laba iespēja organizētas pilsoniskās sabiedrības vārdā paust vienotu nostāju. Mēs ne tikai analizēsim situāciju pēc veselības krīzes, bet arī izvērtēsim visas sekas, ko tā radījusi pilsoniskajai sabiedrībai, ekonomikai, sociālajai Eiropai, tiesībām, un izaicinājumus mūsu demokrātijas stabilai darbībai.
Tā kā sanāksmes Briselē nenotiek, 326 EESK locekļi strādā attiecīgajās teritorijās. Darbs nav apstājies. Šajos grūtajos apstākļos mums ir jāatbalsta mūsu organizācijas un jādarbojas tajās, jābūt kopā ar organizāciju biedriem un EESK rīcībā. Par to var pārliecināties, apmeklējot Komitejas sociālās tīklošanās vietnes, EESK tīmekļa vietni vai iepazīstoties ar grupu informatīvajiem biļeteniem.
Runājot par komunikācijas nozīmi, šajā laikā mēs cenšamies godīgi, uzticami, pienācīgi un nepārtraukti sniegt informāciju un cīnāmies pret jebkāda veida dezinformāciju. Un vienmēr stāstām stāstīt par Komitejas leģislatīvo darbu, kā arī par locekļu darbu, ko viņi veic, pārstāvot pilsonisko sabiedrību. Manuprāt, tieši šī funkcija ir EESK pievienotā vērtība.
Kopš aprīļa esam aicinājuši Komitejas locekļus dalīties pārdomās par dzīvi šajā “apstādinātajā” laikā. “EESK Info” maija izdevumā turpinām šo rakstu sēriju un papildinām jauno rubriku “Dessine-moi...” [Uzzīmē man...]. Pateicos par jūsu atsūtītajiem iespaidiem, skatījumu uz dzīvi un pārdomām. Būšu pateicīga ikvienam, kurš atsauksies mūsu aicinājumam iesūtīt savus stāstus publicēšanai “EESK Info” izdevumā. Mani aizkustina saņemto stāstu intensitāte, patiesums un spēks. Īsts dialogs neapstājas nekad.
Ievilkt elpu
Kādas atziņas mēs gūsim no šī negaidītā, grūti pieņemamā laika perioda? Mums no jauna būs jāmācās dzīvot, jāatceras vienkārši, maigi un sirsnīgi žesti. Mūsu mērķis ir izvairīties no cita veida ienaidnieka – egoisma, neuzticēšanās, noslēgšanās sevī, renacionalizācijas utt. Mums jābūt uzmanīgiem un tālredzīgiem, lai nepieļautu vienaldzību, veidotu solidaritātes saites, rastu risinājumus, nenolaistu rokas un apņēmīgi turpinātu darboties.
Virtuālais un reālais
Vēlos dalīties ar jums savās pārdomās par virtuālās vides izmantošanu. Mēs izmantojam jaunās tehnoloģijas. Ieslodzīti virtuālajā pasaulē, mēs daudz vairāk saziņā izmantojam tādus rīkus kā WhatsApp, Skype, Skype for Business, Zoom, Webex, Interactio, e-pastu u.c. Tomēr es konstatēju, ka virtuālajai pasaulei ir savas robežas. Tiešā saskarsme ir ļoti būtiska, tā ir mūsu dzīves pamats: satikties, sajust, pieskarties.
Varbūt tagad mēs saprotam, kāda cena jāmaksā par novājinātām publiskās veselības aprūpes sistēmām. Esam spiesti atzīt taupības nodarīto kaitējumu. Mēs redzam profesijas, kas iznākušas gaismā un ieguvušas citu vērtību: lauksaimnieki, maiznieki, pastnieki, grāmatu tirgotāji, atkritumu savācēji, farmaceiti, mazo pārtikas veikaliņu darbinieki – visas šīs “mazās” profesijas, bez kurām dzīvē nevar iztikt, un vēl daudzas citas, kuras mums palīdz pārdzīvot šo grūto periodu.
Esmu dzirdējusi aprūpes personālu sakām, ka viņi nav varoņi, bet pilda savu pienākumu. Es viņiem piekrītu. Viņi nav varoņi, bet viņi strādā, un es vēlos viņiem teikt, ka ikvakara aplausi apliecina mūsu atbalstu prasībām, ko viņi izteikuši pēdējos gados. Viņi nav pieprasījuši lielākas algas, bet galvenokārt to, lai tiktu nostiprinātas veselības aprūpes sistēmas, lai netiktu slēgtas nodaļas vai likvidētas darbvietas.
Nobeigumā man prāta nāk skaists teikums no Albēra Kamī romāna “Mēris”. Kā sacīja ārsts Rjē, posta laikā mēs atklājam, ka cilvēkā ir vairāk kas apbrīnojams, nekā nicināms.
Isabel Caño Aguilar, priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos
Mazāk