EESK info

Šogad neviens nevarēja klātienē piedalīties Eiropas dienas pasākumos Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. COVID-19 uzliesmojuma dēļ EESK tāpat kā visas pārējās Eiropas iestādes bija spiesta atteikties no tradicionālās Atvērto durvju dienas 9. maijā un tās vietā rīkot vairākus iedvesmojošus pasākumus tiešsaistē.

Sestdien, 2020. gada 9. maijā, bija atzīmējama Šūmaņa deklarācijas 70. gadadiena, un šo nozīmīgo gadskārtu noteikti nedrīkstēja palaist garām, pienācīgi nenosvinot Eiropas panākumus. Norādīdama uz kopību un solidaritāti, EESK pievienojās citām ES iestādēm, kas piedalās Eiropas Parlamenta sāktajā kampaņā “Eiropieši cīņā pret Covid”, lai godinātu visus pandēmijas apkarošanā iesaistītos Eiropas iedzīvotājus.

Video, raksti, podkāsti un ieraksti sociālajos plašsaziņas līdzekļos tika publicēti īpašā Komitejas tīmekļa vietnes lapā, kuras apmeklētāji varēja saņemt aktuālu informāciju par to, kā EESK piedalās koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanā. Tīmekļa vietnē arī atrodami vēstījumi no EESK locekļiem, kas dalībvalstīs iegulda daudz darba vietējā līmenī, lai palīdzētu viņu pārstāvētajām organizācijām un kopienām tikt galā ar pandēmijas sekām.

Īpašajā tīmekļa minivietnē arī sīki skaidrots, kā Komiteja darbojas un kā tās darbs norit grupās un tematiskajās specializētajās nodaļās, un norādīts uz tās svarīgo lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā un uz ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmību.

Pirmo reizi tiešsaistē rīkotā Eiropas diena noritēja ļoti sekmīgi, un par to liecina lielā skatītāju un sociālo plašsaziņas līdzekļu interese. Taču EESK pauž cerību, ka 2021. gada Atvērto durvju dienas pasākumā nākamgad tā atkal varēs uzņemt apmeklētājus Jacques Delors ēkā Briselē. (mp)

Pilnvērtīgai Veselības savienībai jākļūst par vienu no galvenajām nākotnes prioritātēm. EESK pirmajā tīmekļseminārā, kas notika 2020. gada 24. aprīlī, Komitejas priekšsēdētājs Luca Jahier norādīja, ka ir pienācis laiks spert jaunu soli Eiropas integrācijas jomā.

Veselības aprūpes jomā Eiropas Savienībai ir kopīgi jāreaģē uz pašreizējo koronavīrusa krīzi, pamatojoties uz to dažu pēdējo nedēļu veikumu un virzoties uz priekšu ar skaidru redzējumu. “Mums ir jāaizsargā cilvēki, kuri saskaras ar pandēmiju, kā arī jāstrādā kopā, lai novērstu jaunas,” sacīja Komitejas priekšsēdētājs Luca Jahier. “Šajā sakarā mums ir nepieciešamība, prasība un izdevība kļūt par spēcīgāku Savienību, kādu vēlas ES pilsoņi.”

Apspriežot problēmas, ar kurām ES saskārās saistībā ar Covid-19 ārkārtas situāciju, Komitejas priekšsēdētājam Luca Jahier pievienojās Margarida Marques, EP deputāte, Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētāja vietniece, un Enrico Letta, bijušais Itālijas premjerministrs un Jacques Delors institūta prezidents.

Attiecībā uz ES atveseļošanas fondu, par ko Eiropadome vienojās 2020. gada 23. aprīlī un apstiprināja 540 miljardu EUR “drošības tīkla” paketi, ko Eurogrupa bija pieņēmusi iepriekšējā nedēļā, Luca Jahier ar gandarījumu atzīmēja, ka starp dalībvalstīm šajā jautājumā vairs nav būtisku domstarpību. Šajā pašā sakarā Margarida Marques uzsvēra, ka Padome ir devusi pozitīvu un spēcīgu signālu Eiropas iedzīvotājiem: “Neviena dalībvalsts nespēs izpildīt ES fiskālos noteikumus. Šī ir simetriska krīze ar simetriskām sekām, un mums ir jāatveseļojas Eiropas līmenī, nevis tikai valstu līmenī. Mums jābūt konkrētiem un jāīsteno solidaritāte.”

Pievēršoties nākotnei, Enrico Letta aicināja Komisiju uzdrīkstēties: “Tagad ir laiks šai Komisijai pieņemt pārdomātu pieeju un, sekojot Jacques Delors paraugam, būt ļoti proaktīvai un nākt klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem, kas jāizklāsta iedzīvotājiem pat tad, ja dalībvalstis par tiem vēl nav vienojušās. Iedzīvotājiem ir būtiska loma risinājuma panākšanā, un ja būs nodrošināts viņu atbalsts, sekos dalībvalstu piekrišana.” (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 29. aprīlī organizēja tīmekļsemināru, lai aplūkotu pašreizējo stāvokli ES un Āfrikas attiecībās – šī joma tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Komisijas prioritātēm turpmākajos gados, un to tagad apdraud Covid-19 pandēmija. Dalībnieki bija vienisprātis, ka galvenie jautājumi ir piegādes ķēžu konsolidācija un vienošanās atvieglot Āfrikas valstu ārējā parāda slogu.

Debatēs piedalījās EESK priekšsēdētājs Luca Jahier; Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra vietniece un Āfrikas Ekonomikas komisijas (ECA) izpildsekretāre Vera Songwe; ES delegācijas Āfrikas Savienībā priekšsēdētājs un Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Āfrikas Savienībā, vēstnieks Ranieri Sabatucci; Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) bijušais ģenerāldirektors Stefano Manservisi; EESK Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētāja Dilyana Slavova un ANO Āfrikas Ekonomikas komisijas Reģionālās integrācijas, infrastruktūras un tirdzniecības nodaļas direktors Stephen Karingi. Šis bija viens no EESK organizētajiem tīmekļsemināriem, kuru mērķis ir apspriest Covid-19 pandēmiju un tās sekas. (dgf)

Eiropas drošībai pēc Covid-19 pandēmijas jābūt galvenajai ES nākotnes prioritātei. EESK priekšsēdētājs Luca Jahier 2020. gada 15. maijā kopīgā tīmekļseminārā ar Itālijas Nacionālo ekonomikas un nodarbinātības padomi (CNEL) aicināja veidot kopīgu ES veselības politiku.

Viņš norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jārīkojas divās frontēs – no vienas puses, vairāk ieguldot izaugsmē un atbalstot ekoloģiski un tehnoloģiski taisnīgu pārkārtošanu un, no otras puses, nodrošinot lielāku klātbūtni starptautiskajā arēnā.

Luca Jahier ar Romano Prodi, bijušo Itālijas premjerministru un bijušo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, Emma Bonino, bijušo senatori un bijušo ES komisāri, un Tiziano Treu, Itālijas Nacionālās ekonomikas un nodarbinātības padomes (CNEL) priekšsēdētāju, apsprieda, kādi varētu būt pareizie politiskie lēmumi, kas nākotnē sniegtu drošību nākamajām paaudzēm.

Romano Prodi uzsvēra, ka ir vajadzīga ES veselības politika, atzīmējot, ka tās priekšnoteikums ir patiesa ES globālā politika un ka bez politiskā līdzsvara Savienībā nebūs solidaritātes.

Arī Emma Bonino norādīja, ka ideja par kopēju ES veselības politiku nav jauna un ka to jau ir atbalstījuši Robert Schuman un Altiero Spinelli, un norādīja uz nepieciešamību uzlabot globalizāciju un padarīt to līdzsvarotāku.

Tiziano Treu uzsvēra, ka Eiropai nevajadzētu tiekties atjaunot iepriekšējo sistēmu attiecībā uz uzņēmumiem un pakalpojumiem, bet tā vietā koncentrēties uz zaļajiem ieguldījumiem stratēģiskās nozarēs un uz centieniem risināt problēmas, ko rada jaunās tehnoloģijas, kuras ne tikai var būt riskantas, bet arī paver iespēju pārkārtot mūsu ekonomiku.

Viedokļu apmaiņu noslēdzot uz optimistiskas nots, Luca Jahier izvirzīja ideju par ES un dalībvalstu kopīgu stratēģiju nākotnes Eiropas problēmu risināšanai: “Šīs pandēmijas beigās būs lielāks valsts parāds un privātā sektora parāds, var rasties sociālā spriedze, un cilvēki jutīsies nedroši. Ja mēs nebūsim vienoti, Eiropa izjutīs bumeranga efektu. Mums ir vajadzīga stratēģija, ar ko stāties pretī šīm pārmaiņām, vai arī Eiropa sašķelsies uz visiem laikiem. Kopā mēs varam, kopā mēs izdarīsim.” (mp)

Ņemot vērā, ka Eiropas iedzīvotāju īpatsvars pasaules iedzīvotāju kopskaitā ir tik zems kā vēl nekad un vēl viens “demogrāfiskais sprādziens” ir maz ticams, Eiropai būs jāīsteno holistiska pieeja, lai apturētu demogrāfisko lejupslīdi, stimulētu nodarbinātību un īstenotu spēcīgu ekonomikas un sociālo politiku, kas nākotnē var atjaunot tās iedzīvotāju uzticību.

Atzinumā “Demogrāfijas problēmas Eiropas Savienībā, ņemot vērā nevienlīdzību ekonomikas un attīstības jomā” Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja norādīja, ka šādā pieejā par prioritāti būtu jānosaka aktīva darba tirgus politika, kas vērsta pret bezdarbu un palīdz radīt kvalitatīvas darbvietas, jo īpaši jauniešiem, kuru bezdarba līmenis visās ES valstīs joprojām ir aptuveni divreiz augstāks par vidējo.

Vēl viens faktors, kas nodrošina pozitīvas demogrāfiskās tendences, ir stabila un proaktīva uz ģimeni orientēta darba tirgus politika, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums un elastīgs darbs.

Lai gan imigrācija var kompensēt darbaspēka un prasmju trūkumu, tā nav galīgais risinājums, kā novērst demogrāfiskās novecošanas sekas Eiropā, norādīja EESK.

“Dalībvalstīs, kurās ir aktīva uz ģimeni orientēta politika, ir augstāks dzimstības līmenis nekā tajās, kurās šādas politikas nav vai tā ir vāja,” norādīja ziņotājs Stéphane Buffetaut, kurš izstrādāja atzinumu. “Ģimenes politikas mērķis ir garantēt, lai bērnu esamība neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz dzīves līmeni vai karjeras izredzēm.”

Kā norādīja līdzziņotājs Adam Rogalewski, ļoti svarīgs faktors ES demogrāfiskās situācijas uzlabošanā ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana, pateicoties tā ierosinātajiem spēcīgajiem sociālajiem pasākumiem.

Atzinumā, kas sagatavots pēc ES prezidentvalsts Horvātijas pieprasījuma, ir norādīts uz intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu, kas visvairāk jūtama Austrumeiropā, jo tās darba ņēmēji dodas uz ekonomiski spēcīgākām valstīm.

Lai gan ES pilsoņu brīva pārvietošanās ir viena no Savienības pamatbrīvībām, būtu arī jāgādā, lai netiktu veicināta augsti kvalificētu jaunattīstības valstu speciālistu sistemātiska migrācija, kas vēl vairāk palielina speciālistu trūkumu šajās valstīs un negatīvi ietekmē to ekonomisko un sociālo attīstību, brīdināja EESK. (ll)

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par pārskatītajām dalībvalstu nodarbinātības pamatnostādnēm, taču aicina pielāgot šīs pamatnostādnes, ņemot vērā draudošo nodarbinātības un sociālo krīzi, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums, un lai palīdzētu mazināt tā negatīvo ietekmi uz Eiropas darba tirgiem.

EESK ierosina izņēmuma kārtā apsvērt iespēju šogad ieviest papildu ārkārtas pamatnostādni, kas palīdzētu ES valstīm savu nodarbinātības politiku pielāgot pašreizējiem bezprecedenta apstākļiem.

Šādā ārkārtas Covid-19 nodarbinātības pamatnostādnē varētu iekļaut atsauces uz efektīviem pagaidu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai mazinātu krīzes ietekmi, piemēram, īstermiņa darbalaika regulējumu, ienākumu atbalstu, slimības pabalsta pagarināšanu un tāldarba veicināšanu, vienlaikus respektējot darba devēju atbildību par darba ņēmēju veselību un drošību.

EESK ierosinājumi tika izteikti atzinumā par Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas publicēts tieši pirms Covid-19 uzliesmojuma. EESK atzinums tika pieņemts Komitejas plenārsesijā, kas notika attālināti 7. maijā. 

“Covid-19 uzliesmojuma izraisītais ekonomikas satricinājums var smagi un ilgstoši ietekmēt Eiropas darba tirgu. Spēcīgs sociālais dialogs ir būtisks jebkurai nodarbinātības politikai, un ir jādara vairāk, lai atvieglotu un veicinātu sociālo dialogu gan valstu, gan Eiropas līmenī,” norādīja Ellen Nygren, galvenā ziņotāja, kas izstrādāja minēto atzinumu. (ll)

ES dalībvalstīm būtu jāpalielina publiskie ieguldījumi mūžizglītībā, īpašu uzmanību pievēršot pieaugušo izglītībai, un vairāk līdzekļu jāpiešķir mācībām neformālā un ikdienējā vidē, kurā apmācāmie var attīstīt gan vispārīgākas prasmes, piemēram, kritisko domāšanu un komandas darbu, gan rakstura iezīmes, piemēram, līderību un zinātkāri.

Arvien biežāk izskan atziņa, ka cilvēkiem būs vajadzīgas ne tikai pamata lasīt- un rakstītprasme un digitālās prasmes, bet arī šīs vispārīgās prasmes, lai pielāgotos pasaules digitālā un tehnoloģiskā progresa ietekmei. Šā progresa dēļ pašlaik vērojamas tik straujas pārmaiņas nodarbinātības jomā un daudzās profesijās vajadzīgo prasmju uzskaitījumā, ka ir grūti prognozēt, kādas prasmes turpmāk būs vajadzīgas.

Šāds viedoklis pausts EESK izpētes atzinumā, ko pieprasīja ES prezidentvalsts Horvātija. Atzinumā arī ierosināts, ka ES valstīm īpašs finansējums jāatvēl neaizsargātāko sabiedrības grupu pastāvīgai prasmju pilnveidei un pārkvalificēšanai, lai visiem bez izņēmuma dotu iespēju apgūt jaunas, nākotnes darbvietām vajadzīgas, prasmes.

Ziņotāja Tatjana Babrauskienė, kas izstrādāja atzinumu, sacīja, ka Covid-19 pandēmija skaidri parāda, ka mācīšanos var ātri pielāgot mainīgiem apstākļiem: “Kad ārkārtas situācija būs beigusies, sabiedrībai būtu jāizdara secinājumi pēc šīs e-mācību organizēšanas un jāturpina šo risinājumu un prasmju izstrāde, atvēlot tai pietiekamu finansējumu, lai dotu visiem izglītojamiem iespēju neatkarīgi no sociālajiem apstākļiem iesaistīties un gūt labumu.”

Līdzziņotājs Pavel Trantina uzsvēra, ka izglītības, apmācības un mūžizglītības politikas pasākumos noteikti uzmanība ir jāpievērš dažādām mācību vidēm, lai veicinātu izglītojamo individuālā un vienreizējā potenciāla atraisīšanu. EESK aicināja ES un valstu iestādes apsvērt šos priekšlikumus un atbalstīt tos finansiāli. (ll)

Dabas katastrofu dēļ katru gadu tiek pārvietoti līdz pat trīs reizēm vairāk cilvēku nekā bruņotu konfliktu vai citu vardarbības veidu dēļ — tagadējā starptautiskā migrācija lielā mērā aizsākās kā iekšēja pārvietošana, kas saistīta ar laika apstākļiem.

Neraugoties uz to, ar vidi saistītu apsvērumu dēļ savas mājas un valstis atstājušo cilvēku aizsardzība joprojām ir nepilnīga — viņu statuss nav juridiski definēts, un nav nevienas starptautiskas iestādes, kas pārraudzītu viņu tiesību aizsardzību. Šīs problēmas tika aktualizētas martā notikušajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uzklausīšanas sanāksmē, kas koronavīrusa (Covid-19) saistībā noteikto ierobežojumu dēļ notika tiešsaistē.

Šīs sanāksmes referenti norādīja, ka cilvēku pārvietošana vides apstākļu dēļ ir jāuzskata par cilvēktiesību jautājumu un šajā gadījumā ir jāpiemēro uz tiesībām balstīta pieeja, tāpēc ir nepieciešams visaptverošs tiesiskais satvars. Pašlaik pastāv tikai daži savstarpēji nesaistīti tiesiski mehānismi, kurus iespējams izmantot šim mērķim.

Pašreizējā politiskajā diskursā par migrāciju migranti un bēgļi bieži tiek izmantoti par uzskatāmu piemēru klimata pārmaiņu biedējošajām sekām, un tiek izvirzīti ksenofobi argumenti, ka, CO₂ emisijām paliekot līdzšinējā līmenī, miljoniem migrantu un bēgļu drīz vien klauvēs pie jūsu durvīm.

Problemātiski ir arī tas, ka valstis sāk rīkoties tikai tad, kad katastrofa jau klāt, un necenšas novērst pārvietošanu, kamēr tas vēl ir iespējams.

Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka ir jāmazina klimata pārmaiņas un jāpanāk, lai sasilšana nepārsniegtu 1,5°C un lai būtiski samazinātos CO₂ emisijas. Ja tas neizdosies, migrācija neizbēgami palielināsies, bet mēs kļūsim liecinieki piespiedu immobilitātes fenomenam — to cilvēku postam, kuri būs pārāk nabadzīgi, lai evakuētos. (ll)

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par pārejas regulu Eiropas lauksaimnieku atbalstam, kas nodrošinās vienmērīgu pāreju no pašreizējā KLP perioda uz nākamo.

Tomēr pašreizējais KLP budžeta plānošanas periods beidzas 2020. gada 31. decembrī, un nav iekļauta ne Savienības atbalsta summa, ne valstīm noteiktās maksimālās robežvērtības nākamajam gadam. Tādēļ ir jāveic steidzami pasākumi, lai nodrošinātu noteiktību un nepārtrauktību atbalsta piešķiršanā Eiropas lauksaimniekiem.

Šādu noteiktību tik nenoteiktos laikos var nodrošināt tikai tad, ja pašreizējais tiesiskais regulējums tiek pagarināts vismaz līdz 2021. un 2022. gadam, kas nozīmē veco noteikumu izmantošanu ar jauniem finanšu līdzekļiem.

Arnold Puech d'Alissac, ziņotājs EESK atzinumam par minēto tematu, norādīja, ka “gads bez pirmā pīlāra tiešā atbalsta radītu deficītu visiem lauksaimniekiem; gads bez otrā pīlāra atbalsta liegtu uzņemties saistības par augstu vides un klimata mērķu īstenošanu un liktu pārcelt ieguldījumus modernizācijā uz vēlāku laiku”.

Tādēļ EESK mudina abas likumdevējas iestādes pēc iespējas ātrāk pieņemt šo regulu. Eiropas lauksaimniecība un ES nodrošinātība ar pārtiku ir divas pamatvērtības, kuru nozīme saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir atkal izvirzījusies priekšplānā. (mr)

Pēc trim Preses nodaļā pavadītiem gadiem Jasmin Kloetzing ir pievienojusies grupai “Daudzveidība Eiropā”. Mēs novēlam viņai veiksmi un ceram no viņas dzirdēt daudzus aizraujošus stāstus.

Draudzīgi sveicieni!

Preses nodaļas locekļi

EESK Darba devēju grupa

Lai varētu ierobežot Covid-19 radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, vajadzīga virkne pasākumu — vispirms ārkārtas situācijas pārvarēšanai un pēc tam — atveseļošanai un atjaunošanai. Nekavējoties jāķeras pie uzņēmumu un darbvietu glābšanas.

Būtiskākais faktors ir uzņēmumu (it īpaši MVU) likviditātes nodrošināšana. Darba devēju grupa atzinīgi vērtē visus līdz šim gan valstu, gan Eiropas līmenī īstenotos atbalsta pasākumus. Tagad jānodrošina, ka uzņēmumi nekavējoties saņem šos līdzekļus.

Krīzes laikā ekonomikai un sabiedrībai svarīgi ir ne tikai finanšu līdzekļi, bet arī netraucēta preču un pakalpojumu aprite un brīva darba ņēmēju pārvietošanās. Turklāt obligāti ir jānodrošina, ka turpina darboties kritiski svarīgi savienojumi gan iekšējā tirgū, gan ar trešām valstīm.

Vajadzīga rūpīgi pārdomāta, kontrolēta un saderīga pieeja ierobežojumu atcelšanai un to aizstāšanai ar mērķorientētiem pasākumiem. Dalībvalstu īstenotajās ierobežojumu atcelšanas stratēģijās būtu konkrēti jāparedz prognozējama ES iekšējo robežu atvēršana. Tā būtu jākoordinē ES līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Analīzēm, izsekošanai un cilvēku veselības aizsardzībai ir svarīga loma centienos mazināt ar ierobežojumu atcelšanu saistīto risku. Šajās jomās uzņēmumi jau var piedāvāt daudzus praktiskus risinājumus.

Uzņēmumi ir pastāvīgi jāiesaista pasākumu plānošanā un īstenošanā, jo tie ir uzkrājuši praktisku pieredzi un zinātību un tāpēc var ne tikai palīdzēt gan problēmu risināšanā, gan vajadzību apmierināšanā, bet arī ierosināt iespējamus risinājumus. ES uzņēmumi visās nozarēs un neatkarīgi no to lieluma dara visu iespējamo, lai izkļūtu no krīzes. Kopīgiem spēkiem mums izdosies!

Ja vēlaties vairāk informācijas par Darba devēju grupas priekšlikumiem, kā pārvarēt krīzi, izlasiet mūsu nostājas dokumentu: https://europa.eu/!Dp99Um (lj)

EESK Darba ņēmēju grupa

“Eiropas atjaunošanas plānā pēc Covid-19 galvenais būs sociālie jautājumi Mums jākoncentrējas uz dziļu Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu un jāievieš "zelta likums", kas valstīm dos iespēju ieguldīt sociālajā infrastruktūrā,” norāda Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke.

O. Röpke ievadīja EESK un Darba ņēmēju grupas tīmekļsemināru par to, kā no jauna veidot taisnīgāku Eiropu, lai pārvarētu koronavīrusa pandēmijas sekas; tīmekļsemināra organizēšanu atbalstīja EESK priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos Isabel Caño. Oliver Röpke uzsvēra, ka atveseļošanas plāns jebkurā gadījumā jāorientē uz tādiem principiem kā solidaritāte, ilgtspēja, darba ņēmēju aizsardzība un viņu līdzdalība.

Tīmekļsemināra dalībnieki — viņu vidū arī Eiropas darba lietu komisārs Nicolas Schmit, Eiropas Parlamenta S&D grupas priekšsēdētāja Iratxe García un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretārs Luca Visentini — norādīja, ka bibliskā apmēra krīze, kuras dēļ tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši iztikas līdzekļus, liecina: vecā kārtība ir jāmaina.

Komisārs Nicolas Schmit uzsvēra, ka par atveseļošanas plāna mērķi jāizvirza ekonomiskā un sociālā konverģence līdzās tādiem pamatmērķiem kā zaļais kurss un digitalizācijas programma, un tajā jāiekļauj nabadzības un bezdarba riska mazināšanas instrumenti, piemēram, SURE mehānisms, kas ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ES līmenī ar aizdevumiem nodrošināja atbalstu nacionālajām īstermiņa nodarbinātības shēmām, kā arī garantija jauniešiem un minimālās darba algas iniciatīvas.

S&D grupas priekšsēdētāja Iratxe García uzsvēra, ka vairāk nekā jebkad ir nepieciešama vērienīga vienošanās par DFS, lai varētu izstrādāt plašu atveseļošanas plānu, kura pamatā būtu sociālais pīlārs un ilgtspējīgas attīstības mērķi. Grupas priekšsēdētāja aicināja nostiprināt ES pilnvaras veselības politikas jomā, lai nākotnē varētu uzlabot Eiropas noturību pret līdzīgām pandēmijām. “Mums ir vajadzīga Eiropas veselības savienība," viņa uzsvēra.

ETUC ģenerālsekretārs Luca Visentini brīdināja: ja, sekojot uzņēmēju un finanšu sektora aicinājumiem “koncentrēties uz svarīgāko”, tiks atliktas nozīmīgās iniciatīvas, ko Komisija ierosināja pirms pandēmijas, piemēram, zaļais kurss, sociālais pīlārs un taisnīga digitālā pāreja, vai ja notiktu atgriešanās pie budžeta taupības, — tādā gadījumā atlabšana tiktu nopietni apdraudēta. (mg)

Sagatavojusi EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

Alain Coheur

Finanšu, ekonomikas, sabiedrības, pārtikas, migrācijas, drošības un vides aizsardzības krīze ... un visbeidzot ... krīze veselības jomā. Sējot mūsos bailes, tiekam grūsti no vienas krīzes otrā un pasauli apzināti paralizē nevēlēšanās pašos pamatos apšaubīt ekonomikas attīstības modeli, kurš gadiem ilgi prioritāri kalpojis finanšu interesēm, privatizējot sabiedriskos pakalpojumus un vājinot sociālo aizsardzību. Tas ir devis iespēju dažiem sagrābt visu bagātību, sagrāvis Valsti un vājākos ziedojis uz taupības altāra, paziņojot, ka “nav alternatīvas”. Mūsu ekonomikas sistēma ir novedusi pie tā, ka pareģojumi piepildās paši, un sekmējusi sadrumstalotas attiecības starp cilvēkiem, lai viņi kļūtu par kompulsīviem baudas patērētājiem.

Tie, kas tiek upurēti tagad, ir tie paši, kas tika upurēti arī pirms tam: visu to profesiju pārstāvji, kas vareno acīs bija kļuvuši nenozīmīgi, kas netika novērtēti, kas tika zemu vērtēti vai pat noniecināti, tagad ir nokļuvuši uzmanības centrā. Profesijas, par kurām bijām aizmirsuši, sociālajā kohēzijā ir ārkārtīgi svarīgas; tās ir profesijas, kuras gadiem ilgi, neraugoties uz protestiem un aicinājumiem, kas izskan nospiedošā politiskā vakuumā, uzklausa pārmetumus par nepietiekamu rentabilitāti, produktivitāti un ekonomisko efektivitāti. Mūsu veselības aprūpes sistēmu avangardā ir medmāsas, aprūpes darbinieki, aprūpes nodrošinātāji dzīvesvietā, ģimenes ārsti, pedagogi, psihologi, bērnu aprūpes darbinieki, sociālie darbinieki un visi tie, kas palīdz cilvēkiem, kuri ir slimi, atstumti vai ciešanu pārņemti, marginalizēti, atkarīgi, bez pajumtes, bez dokumentiem utt. Šī krīze veselības jomā atklāj visu mūsu sabiedrībā valdošo pārmērību un nevienlīdzību.

Esam aizmirsuši, ko nozīmē “sabiedrības labums” un cik svarīgas ir kopīgas vērtības, kas mūs vieno, savstarpēji tuvina un nosaka to, kādi esam mūsu cilvēciskajās attiecībās un mūsu dziļākajā būtībā. Mūsu sabiedrība attālinās no šīm vērtībām, jo tā jau bija novājināta, tīši sadrumstalota, dezorientēta un tumšu nacionālisma un populisma atdzimšanas ēnu apstāta.

Tagad politiķiem un uzņēmējiem būs jāveļ plecos smagā nasta, proti, jānosaka, kā mēs izkļūsim no krīzes. Un būs tikai divi iespējamie risinājumi: vai nu mēs uzskatīsim, ka šī krīze ir viens no apdraudējumiem, ar ko mums reizēm jāsaskaras, un palīdzam sabiedrībai labāk reaģēt uz šādiem notikumiem, vai arī, tiklīdz veselības krīze būs beigusies, mainīsim savu skatījumu un apzināsimies, ka “alternatīva ir”. Tā varētu būt jauns kurss, jauns sociāls un uz vides aizsardzību vērsts pakts, kura pamatā būtu tādas vērtības kā solidaritāte un vienlīdzība un kuru iedvesmotu arī sociālās ekonomikas panākumi, pakts, kas būtu jāīsteno, izlēmīgi rīkojoties, piemēram, pārceļot atpakaļ ražošanu, dodot priekšroku īsām, vietējām un drošām piegādes ķēdēm, kā arī radot darbvietas, kuras nodrošina pienācīgus ienākumus ikvienam no mums. Sabiedrisko pakalpojumu dzīvotspēja ir jāatjauno un jāatzīst to nozīmība, lai to sniedzēji var pienācīgi pildīt savus uzdevumus sociālas, tiesiskas un no finanšu tirgiem neatkarīgas valsts paspārnē.

Ja izdarīsim pareizo izvēli, iespējams, ka mums būs izdevība ne tikai piedzīvot “krīzi, kas izbeigs visas krīzes”, bet arī mainīt savu attieksmi pret sabiedrību un vidi.