Komunikācija ir izaicinājums, atbilde ir sociālie plašsaziņas līdzekļi

Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS) dalībnieki vēl ir pusaudži, bet viņu viedoklis par ES jautājumiem daudz neatšķiras no pieaugušo viedokļa: pusaudži — tāpat kā viņu vecāki — ir noraizējušies par populisma izplatību, draudiem demokrātijai un jaunākajām norisēm, kuras var apdraudēt ES projektu, — piemēram, Brexit. Pusaudži ir arī sapratuši, ka Eiropas Savienībai jāatgūst iedzīvotāju uzticēšanās, labāk ar viņiem komunicējot, un pat ir atraduši potenciālo risinājumu: sociālos plašsaziņas līdzekļus, kas ir nozīmīgs instruments, lai uzlabotu pārredzamību, informētību un līdzdalību ES jautājumos.

“Manā valstī trūkst informācijas par nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Personīgi es pirms atbraukšanas uz Briseli nezināju neko,” teica skolēns no Austrijas un piebilda: “Kad politiķi diskutē, viņi izmanto valodu, ko jauni cilvēki nesaprot.” Uz šo komunikācijas problēmu norādīja arī citi dalībnieki, uzsverot, ka galvenais veids, kā sasniegt gados jaunus vēlētājus, ir sociālie plašsaziņas līdzekļi: “ES sociālo plašsaziņas līdzekļu un to sekotāju mijiedarbības tikpat kā nav; īstenībā to saturs ir pat ļoti garlaicīgs!” teica kāds skolēns no Vācijas.

Debatēs tika norādīts arī uz risku, ka šis komunikācijas trūkums var izraisīt dažādu veidu populisma izplatību un apdraudēt demokrātiju un ES vērtības: “Tie, kas iesnaužas demokrātijas apstākļos, kādu dienu var atmosties diktatūrā,” teica diskusiju grupas dalībnieks. Daudzi citi dalībnieki runāja par ES vērtībām kā galveno saikni, kas vieno jauniešus no visām dalībvalstīm: “Mēs esam no dažādam valstīm, bet visi kopā cīnāmies par tām pašām vērtībām,” teica jauna meitene, kuru tūlīt atbalstīja cits dalībnieks, sakot, ka “Eiropai jābūt vienotai daudzveidībā un jācenšas saglabāt mieru un demokrātiju”.

Visas šīs bažas atspoguļojās skolēnu izstrādātajos desmit priekšlikumos, un tajos visos bija norādīts uz nepieciešamību ES komunikācijas politikā nodrošināt skaidrību un pārredzamību. Un šie jaunieši uzskata, ka risinājums burtiski ir mūsu rokās — proti, mobilo tālruņu veidā: atbilde ir sociālie plašsaziņas līdzekļi, jo tie dod iespēju izveidot tiešu saikni starp politiķiem un iedzīvotājiem. Viens no skolēniem teica: “Politiķi domā, ka jauniešiem politika neieinteresē, bet tā nav taisnība. Taču, ja viņi vēlas, lai jaunieši piedalītos, viņiem ir jāmācās gudri izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus!” (dgf)