EESK info

EESK ziņotāja par mākslīgo intelektu (AI) Catelijne Muller norāda, ka stratēģija, kuru EESK plenārsesijā 15. gada martā izklāstīja komisārs Andrus Ansip, pilnībā saskan ar Komitejas aicinājumu ES ieņemt pasaules līderpozīciju, nosakot satvaru mākslīgā intelekta atbildīgai attīstībai un ieviešanai.

Catelijne Muller norādīja, ka EESK ļoti atzinīgi novērtēja komisāru Ansip, Moedas un Gabriel 9. martā sniegto paziņojumu izveidot ekspertu grupu mākslīgā intelekta jautājumos, jo tajā ir pilnībā ņemtas vērā prasības, ko EESK izklāstīja savā pašiniciatīvas atzinumā, kurā aicināja:

• noteikt Eiropas ētikas kodeksu mākslīgā intelekta jomā, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta attīstība atbilst ES vērtībām un pamattiesībām;
• izveidot Eiropas mākslīgā intelekta infrastruktūru, lai veicinātu mākslīgā intelekta ilgtspējīgu attīstību;
• pārbaudīt tiesību aktus, lai noskaidrotu, vai tie atbilst savam mērķim mākslīgā intelekta laikmetā;
• veicināt inovāciju mākslīgā intelekta jomā, jo īpaši kopējo interešu labā.

“Domāju, ka Eiropa šobrīd patiešām ir ieņēmusi pasaules vadošo pozīciju,” norādīja Catelijne Muller.

Komisārs Ansip raksturoja pašreizējo digitālā vienotā tirgus stāvokli ES un sniedza pārskatu par Komisijas svarīgākajām iniciatīvām, lai tas kļūtu par realitāti: viesabonēšanas papildmaksas atcelšana, digitālā satura pārnesamība, nepamatotās ģeogrāfiskās bloķēšanas izbeigšana un vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stājas spēkā maijā.

Citi nozīmīgi pamatelementi vēl ir paredzēti tādās jomās kā telekomunikācijas, e-privātuma regulējums un kiberdrošība.

Komisārs Ansip uzsvēra, ka sadrumstalotība joprojām ir ievērojams šķērslis un ka Eiropas integrācijas trūkuma izmaksas digitālajā vienotajā tirgū ir milzīgas: saskaņā ar Eiropas Parlamenta pētījumu — 415 miljardi euro gadā.

“Ir svarīgi, lai visiem dalībniekiem būtu saskaņoti noteikumi, jo, lai gan lielie pasaules mēroga dalībnieki var pielāgoties šiem 28 dažādajiem noteikumu kopumiem, jaunuzņēmumiem un MVU ir praktiski neiespējami saprast šos 28 noteikumu kopumus, un, ja mēs turpināsim šo digitālās Eiropas sadrumstalotību, tas būs ļoti vienkāršs vēstījums mūsu iedzīvotājiem, jo īpaši mūsu jaunuzņēmumiem: palieciet mājās vai pārcelieties uz ASV, ja vēlaties izvērst darbību,” norādīja komisārs.

Debašu dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt taisnīgu pāreju darba ņēmējiem laikā, kad izzūd tradicionālās darbvietas un vēl nav izveidojušies jauni nodarbošanās veidi.

Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka mūžizglītībai tagad vairāk nekā jebkad jākļūst par realitāti, lai palīdzētu ikvienam atrast savu vietu rītdienas darba tirgū, izmantojot jaunas prasmes jaunām darbvietām. (dm)

Atzinumā par nodarbinātības nākotni, ko pieņēma marta plenārsesijā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina dalībvalstis pievērsties izglītībai un apmācībai un pielāgot savas izglītības sistēmas darba tirgus vajadzībām, kur pašlaik notiek straujas un dramatiskas pārmaiņas, ko ievieš jaunā digitālā un rūpnieciskā revolūcija.

Saskaņā ar vairākiem pētījumiem tehnoloģiskās pārmaiņas radīs būtiskus traucējumus dažu nozaru nodarbinātības un uzņēmējdarbības modeļos sakarā ar 9 % darbvietu pārvietošanu automatizācijas dēļ. Vēl 25 % darbvietu var tikt pārveidotas, automatizējot pusi no to darba uzdevumiem. Vienlaikus tiks radītas jaunas darbvietas, un paredzams, ka deviņās no desmit nākotnes darbvietām būs vajadzīgas digitālās prasmes.

Pēc EESK domām, instrumenti, kas nepieciešami, lai izmantotu nākotnes nodarbinātības iespējas, ir kvalitatīva pamatizglītība, augstiem standartiem atbilstoša apmācība, mūžizglītība, kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija visiem darba ņēmējiem.

EESK pauda bažas par neaizsargāto iedzīvotāju grupu, tostarp mazkvalificētu darba ņēmēju, nākotni Eiropā. Komiteja aicināja Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu viņu atstumtību saistībā ar nespēju turēties līdzi pārmaiņu tempam.

Iepazīstināšana ar atzinumu, kas izstrādāts pēc prezidentvalsts Bulgārijas pieprasījuma, notika konferencē “Prasmju trūkuma novēršana izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai — uzņēmumu perspektīva” 2018. gada 22. martā Sofijā. (ll)

Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir paredzēta, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu un līdzdalības demokrātiju, un tai ir potenciāls, lai palīdzētu pārvarēt demokrātijas deficītu ES. Tā ir arī instruments, kas var vienot eiropiešus kopējam mērķim un tādējādi stiprināt Eiropas identitātes apziņu. Tomēr, lai pilnībā īstenotu tās potenciālu, tā ir jāpapildina ar dialogu un jāpanāk atbilstoša ietekme.

Atzinumā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas pieņemts 14. martā, EESK sniedz vairākus priekšlikumus par to, kā to var panākt:

• atbilstoši turpmākie pasākumi sekmīgām iniciatīvām. Ir ļoti svarīgi, lai sekmīgās iniciatīvas tiktu apspriestas Eiropas Parlamenta plenārsesijās ar mērķi piešķirt tām nepieciešamo politisko dimensiju;
• dialogs ar EPI organizatoriem ir jāpilnveido gan kampaņas laikā, gan pēc tās;
• ir vajadzīgi skaidri, pārredzami noteikumi reģistrācijas posmā;
• institucionālā atbalstītāja funkcijas būtu jānodala no lēmuma par reģistrāciju pieņēmēja funkcijām — pašlaik abas funkcijas pilda Komisija.

“EESK uzskata, ka tai jādarbojas gan kā veicinātājai, gan kā institucionālajai atbalstītājai,” sacīja ziņotāja Kinga Joó, kura atkārtoti apliecināja EESK apņēmību arī turpmāk atbalstīt iniciatīvas.

EESK jau sākotnēji ir iesaistījusies debatēs par EPI. Rīkojot EPI dienu – kas notiks šā gada 10. aprīlī – EESK ir palīdzējusi EPI ierindoties ES iestāžu darba kārtības prioritāšu vidū.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē” kā pirmo soli, taču aicina Komisiju izstrādāt programmas un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu stabilu un konsekventu tiesisko regulējumu nelikumīga satura efektīvai izņemšanai. 

“Nelikumīgs saturs jāapkaro jau iedīglī,” norādīja Bernardo Hernández Bataller, ziņotājs atzinumam “Nelikumīgs saturs / tiešsaistes platformas”, kas pieņemts 2018. gada 14. martā.

Tāpēc EESK arī ierosina pievērst īpašu uzmanību tāda tīri informatīva satura izstrādāšanai, apstrādei un izplatīšanai, kurš pirmajā brīdī šķiet likumīgs, taču slēpj nelikumīgu saturu.

Uzmanība būtu jāpievērš arī visam, kas attiecas uz megadatiem, un priekšrocībām, ko tiešsaistes platformas gūst, izmantojot šos datus.

“Nelikumīga satura publicēšana, naida runa vai kūdīšana uz terorismu nav sīkums. Lai novērstu, apkarotu un dzēstu šādus materiālus, mums ir jāpastiprina pasākumi. Tas ir svarīgi arī, lai mēs varētu aizsargāt nepilngadīgos,” norādīja Bernardo Hernández Bataller.

EESK uzskata, ka pašām tiešsaistes platformām vajadzētu nodrošināt lietotājiem rīkus, ar ko atšķirt viltus ziņas, lai tādējādi informētu citus lietotājus, ka ir šaubas par satura patiesumu.

Ņemot vērā ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi un ar to saistīto risku, ko digitālās platformas rada jau tagad, ir svarīgi, lai būtu skaidri un saskaņoti tiesību akti visā Eiropā. (sma)

EESK aicina nekavējoties īstenot Eiropas Komisijas ierosinātos pasākumus banku savienības izveides pabeigšanai un EMS padziļināšanai.

Banku savienība ir ļoti svarīga EMS, jo tā stiprinās ES finanšu stabilitāti un teritoriālo integritāti un novērsīs tirgus sadrumstalotību un integrācijas zudumu turpmākās krīzes situācijās. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus.

“Mēs atbalstām jauno pieeju banku savienības trešā pīlāra — Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas — pakāpeniskākai īstenošanai. Tā var sniegt jaunu stimulu līdz šim neveiksmīgajām sarunām,” norādīja Daniel Mareels, līdzziņotājs EESK atzinumam par šo tematu. “Nevajadzētu zaudēt īstenošanas procesa tempu.”

EESK atbalsta pasākumus, kas paredzēti, lai nostiprinātu un konsolidētu banku savienības pirmos divus pīlārus. Komiteja uzskata, ka turpmāki centieni samazināt un dalīt riskus finanšu nozarē var sagatavot ceļu trešā pīlāra sasniegšanai, un tie ir jāturpina paralēli.

“Atlikušajiem ieņēmumus nenesošu kredītu krājumiem un to iespējamai uzkrāšanai ir jāpievēršas prioritārā kārtā,” sacīja ziņotājs Carlos Trias Pintó. “Mēs arī aicinām panākt, lai Eiropas Monetārais fonds, cik vien drīz iespējams, būtu pilnībā darbotiesspējīgs kā atbalsta mehānisms Vienotajam noregulējuma fondam.”

Turklāt EESK iesaka pievērst uzmanību valstu noguldījumu garantiju sistēmām pārapdrošināšanas posmā un pieņemt konkrētāku un oficiālu lēmumu, ar plašāko iespējamo konsensu, par pāreju uz kopapdrošināšanas posmu.

Visbeidzot, finanšu nozarei būtu jāapņemas īstenot IAM 2030. gadam un Parīzes saistības, un visiem finanšu tirgus dalībniekiem būtu uzticami un uz līdztiesības pamatiem jāpievēršas reālās ekonomikas finansēšanai. (jk)

Lai pārvarētu pieaugošo nevienlīdzību Eiropas sabiedrībā, visos ES politikas pasākumos būtu jāņem vērā sociālā ilgtspēja un vēlreiz jāapliecina Eiropas sociālais modelis kā sociālās aizsardzības garantija visiem iedzīvotājiem digitalizācijas un globalizācijas laikmetā, norādīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) savā marta plenārsesijā.

Iepazīstinot ar savu atzinumu “Sociāli ilgtspējīga koncepcija digitālajam laikmetam”, ziņotāja Giulia Barbucci skaidroja, ka “ir būtiski, lai sociālā ilgtspēja tiktu sasniegti tādā pašā veidā kā vides un ekonomikas ilgtspēja”.

EESK norādīja, ka tā pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta ieteikumu, ka Komisijai un sociālajiem partneriem vajadzētu strādāt kopā, lai iesniegtu priekšlikumu direktīvai par pienācīgiem darba apstākļiem visos nodarbinātības veidos, iekļaujot tajā jauna veida darba attiecības.

Komiteja arī ieteica pastiprināt centienus nodrošināt pienācīgu atalgojumu un vienmērīgu pāreju no vienas darbavietas uz citu, kā arī taisnīgas mūžizglītības iespējas, kuru mērķis ir mazināt digitālo analfabētismu.

Komiteja aicināja izveidot iekļaujošāku darba tirgu migrantiem un nodrošināt sievietēm labāku piekļuvi digitālajām darbvietām, kā arī ieteica pievērst īpašu uzmanību cilvēkiem ar invaliditāti.

Tā arī norādīja, ka būtu jāveic pasākumu ietekmes novērtējums, lai saprastu, kā attiecīgā politika ietekmē daudzu cilvēku dzīvi. (ll)

Kā vislabāk nodrošināt patērētāju aizsardzību tiešsaistē: šim jautājumam bija pievērsta galvenā uzmanība Eiropas 20. Patērētāju dienas pasākumā, kuru kopīgi rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Bulgārijas Ekonomikas un sociālo lietu padome 20. martā Sofijā. Konference bija iespēja ekspertiem un politikas veidotājiem apspriest digitalizācijas radītās jaunās problēmas patērētāju aizsardzības jomā gan Eiropas, gan valstu perspektīvā. Referenti bija vienisprātis par to, ka noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību ir labāk jāpiemēro un jāīsteno. Viena no jomām, kurā ir nepieciešami uzlabojumi, ir patērētāju informēšana par produktiem un pakalpojumiem. Tiek lēsts, ka aptuveni 1 % pasaules iedzīvotāju izlasa šādus noteikumus un nosacījumus, savukārt 72 % nezina, kādu informāciju par viņiem uzņēmumi vāc tiešsaistē. Tika paustas arī bažas par risku, ar ko var saskarties bērni digitālajā laikmetā. Eksperti brīdināja, ka sakarā ar pieaugošo nevienlīdzību ienākumu ziņā daudziem bērniem var nebūt iespējas iegūt prasmes, kas nepieciešamas, lai piekļūtu pārveidotam darba tirgum. Referenti arī vērsa uzmanību uz datu brīvu apriti, kas ir īpaši svarīga nākamās paaudzes digitālo pakalpojumu jomā. Tiek lēsts, ka publiskais sektors gūtu 1,4 miljardu EUR papildu ieņēmumus, ja tiktu novērsti datu lokalizācijas ierobežojumi. Patlaban vairāk nekā 44 % pasaules iedzīvotāju ir tiešsaistē salīdzinājumā ar 1 % pirms divdesmit gadiem. Pagājušajā gadā 87 % Eiropas iedzīvotāju bija piekļuve internetam. (ia)

2018. gada Eiropas Migrācijas forumā, ko kopīgi rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Komisija, galvenais temats bija problēmas un iespējas saistībā ar to, kā migrantus integrēt ES darba tirgū. Tas pulcēja vairāk nekā 120 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī pārstāvjus no pašvaldībām, valstu valdībām un ES iestādēm.

Atklājot forumu, migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopoulos sacīja: “Tagad pienācis laiks iet tālāk par “krīzes diskusiju” par migrāciju, ko mēs dzirdam ik dienu, un tā vietā pievērsties migrācijas pārvēršanai par reālu iespēju mums visiem.”

Savā atklāšanas uzrunā EESK priekšsēdētājs Georges Dassis uzsvēra, ka bēgļu uzņemšana ir ne tikai morāls, bet arī juridisks pienākums, ko katra valsts ir uzņēmusies kā ES dalībvalsts, un norādīja, ka dalībvalstis ir jāsauc pie atbildības. No otras puses, arī migrantiem ir jārespektē ES modelis attiecībā uz tādiem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība.

“Izmantojot pieejamos fondus, piemēram, ESIF un AMIF, var īstenot pasākumus, lai risinātu problēmas un veicinātu nodarbinātības iespējas migrantiem,” norādīja Georges Dassis.

Foruma laikā notikušajās diskusijās tika aplūkoti daudzi aspekti saistībā ar migrantu iekļaušanu darba tirgū, piemēram, nepieciešamība veicināt regulāru un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, novērst ekspluatāciju un apkarot diskrimināciju, un to, cik svarīga nozīme ir prasmju validēšanai. (ll)

No 2018. gada 3. aprīļa Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Preses nodaļas jaunā vadītāja ir Ewa Haczyk-Plumley. Viņa ir studējusi žurnālistiku, mākslas vēsturi, filoloģiju un poļu literatūru un strādājusi par preses un komunikāciju vecāko eksperti dažādās ES iestādēs, kā arī Polijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES.

Sagatavojusi EESK Darba devēju grupa

Prasmju pielāgošana ir daudzšķautņains uzdevums, kas ietver ne tikai darbu ar izglītības un apmācības sistēmām, bet arī cilvēku priekšstatu maiņu. Patlaban varam vērot straujas pārmaiņas, kuru dēļ nav viegli precīzi paredzēt, kādas prasmes turpmāk būs vajadzīgas. Mums visiem ir jāsaprot, ka nākotnē darbam būs nepieciešama mūžizglītība, lai savas prasmes mēs pastāvīgi varētu pielāgot mainīgajām vajadzībām. Tas bija viens no secinājumiem konferencē “Prasmju trūkuma novēršana izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai — uzņēmumu perspektīva”, kas 2018. gada 22. martā notika Sofijā, Bulgārijā.

Konferences noslēgumā Darba devēju grupa un Bulgārijas Darba devēju organizāciju apvienība pieņēma kopīgu deklarāciju. Tajā aicināts veikt vairākus praktiskus pasākumus, kuru mērķis būtu darba tirgu un izglītības sistēmu pielāgošana nākotnes vajadzībām, piemēram, likvidēt šķēršļus, kuri apgrūtina darbvietu radīšanu, motivēt cilvēkus pašiem pilnveidot prasmes un izstrādāt tādu pieeju, kuras pamatā būtu “elastdrošība”, lai darba tiesību aktus varētu pielāgot mūsdienu ekonomikas vajadzībām.

Izglītības sistēmās mums ir jārosina radošums, uzņēmēja domāšanas veids un mobilitāte visos izglītības un apmācības līmeņos, jāiegulda STEM prasmēs (zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā), jāstimulē mūžizglītība, vienlaikus veicinot gan mācīšanos darbavietā, gan PIA (profesionālo izglītību un apmācību), un jānostiprina saiknes starp uzņēmumiem un izglītības sniedzējiem, tādējādi gādājot par prasmju atbilstību. Pilns deklarācijas teksts lejupielādējams šeit.

Minētais pasākums, ko kopīgi rīkoja Darba devēju grupa un Bulgārijas Darba devēju organizāciju apvienība, bija viens no Bulgārijas — Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts — oficiālajiem sarīkojumiem. (lj)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Mums ir steidzami jāatjauno solidaritāte un jāaptur nacionālisms, rasisms un tuvredzīga politika Eiropā.

Eiropas sociālo tiesību pīlāram ir būtiska nozīme centienos uzlabot darba apstākļus un atalgojuma nosacījumus un sociālās aizsardzības sistēmas Eiropā, nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī uzlabot sociālos standartus un konverģenci starp ES dalībvalstīm, tostarp darba koplīguma slēgšanu un sociālo pakalpojumu pieejamību.

Tomēr bez finanšu līdzekļiem uzlabojumu nebūs: pīlāra efektīva īstenošana dalībvalstīs būs iespējama tikai tad, ja tām būs pietiekami finanšu līdzekļi, lai veiktu ieguldījumus sociālajā politikā, tādējādi pārvēršot tiesības un principus konkrētās politikas iniciatīvās.

Tādēļ svarīga loma ir jāpilda tādiem mehānismiem kā Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds u. c., kā arī taisnīgākai nodokļu sistēmai un “zelta likuma” iekļaušanai, kas izslēdz dažus sociālos ieguldījumus – piemēram, izglītību, infrastruktūru u. c. – no valsts budžeta deficīta, ļaujot īstenot lielākus sociālos ieguldījumus un nepārkāpjot fiskālos noteikumus. 

EESK patlaban izstrādā atzinumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējumu, lai nodrošinātu līdzsvarotu novērtējumu par to, kā to var un vajadzētu panākt, nodrošinot vairāk ieguldījumu, jo īpaši attiecībā uz finansējumu, kas daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada paredzēts ESF, ESIF un citiem ES fondiem. Šis atzinums papildina pašreizējās debates par nākamo finanšu shēmu, kas ietekmēs sociālās konverģences politikas panākumus. (prp/mg)

Sagatavojusi EESK Dažādu interešu grupa

Dažādu interešu grupa 6. martā Sofijā rīkoja ārpuskārtas sanāksmi, kas bija saistīta ar Bulgārijas prezidentūru ES Padomē. Tas bija pēdējais grupas pasākums priekšsēdētāja Luca Jahier vadībā.

Diskusija par tematu “Atbalsts mazāk aizsargātiem reģioniem un iedzīvotājiem. Ilgtspējīgas izaugsmes un kohēzijas veicināšana” pulcēja ap 120 dalībnieku — Bulgārijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju biedrus, valsts iestāžu pārstāvjus un III grupas locekļus.

Problēmas, kas raksturīgas kalnu apvidiem un attāliem apgabaliem (gan bezdarbs, gan sociālo pakalpojumu, transporta, komunikāciju un infrastruktūras trūkums), ir tiešs cēlonis iedzīvotāju skaita sarukumam un nesamērīgi ietekmē visneaizsargātākos un visnelabvēlīgākajā situācijā esošos iedzīvotājus.

Sanāksme, kuru atklāja deju grupas “Dance No Different than You” priekšnesums, tika organizēta trijās paneļdiskusiju grupās, ko vadīja III grupas locekļi no Bulgārijas:

• Investīcijas un stimuls mazāk aizsargātiem kalnu reģioniem (vadītāja — Dilyana Slavova)
• Iespēju radīšana un mazāk aizsargāto iedzīvotāju tiesību aizsardzība (vadītāja — Diana Indjova)
• Ekonomikas attīstības veicināšana un ārpuspilsētas reģionu depopulācijas mazināšana (vadītājs — Bogomil Nikolov)

Ar uzrunām uzstājās Bulgārijas nodarbinātības un sociālās politikas ministrs Bisser Petkov, Bulgārijas Republikas 44. Nacionālās Asamblejas Nodarbinātības, sociālo lietu un demogrāfijas komitejas priekšsēdētājs Hasan Ademov, Dažādu interešu grupas priekšsēdētājs Luca Jahier un Bulgārijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes priekšsēdētājs Lalko Dulevski, kurš vienlaikus ir arī III grupas loceklis.

Diskusiju centrā bija sabiedrības virzīta vietējā attīstība, jauniešu īpašā loma un sociālās iekļaušanas nozīme. (ih)

Sestdien, 2018. gada 5. maijā, par godu Eiropas dienai, EESK kopā ar citām ES iestādēm vērs durvis apmeklētājiem. Komiteja izmantos iespēju iepazīstināt interesentus ar savu darbu, par ko vēstīs informācijas stendi, kuri piedāvās plašu pasākumu klāstu (viktorīnas, aptaujas, apsekojumus utt.). Šā gada starpiestāžu tēma ir saistīta ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu, kam galvenā uzmanība būs pievērsta arī EESK priekšsēdētāja stendā, rubrikā “Kopīga kultūrtelpa un demokrātija”. Būs iespēja satikt divdesmit vienu no EESK locekļiem, kas labprāt pastāstīs par savu darbu un pieredzi. Sīkāka informācija: https://www.eesc.europa.eu/en/agenda/our-events/events/europe-day. (dv)