2019. gada izaugsmes pētījums: nav iemesla ieslīgt pašapmierinātībā

Ņemot vērā iepriekšējo reformu rīcībpolitikas dažādos rezultātus, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir būtiski veikt padziļinātu novērtējumu. Neraugoties uz līdzšinējiem uzlabojumiem, ir vajadzīgas turpmākas reformas un politiski pasākumi, lai veicinātu izaugsmi un stiprinātu kohēziju un rīcībpolitikas sociālo dimensiju — tā norādīts EESK atzinumā par 2019. gada izaugsmes pētījumu (GIP).

EESK pauž kritiku par to, ka Komisija gada izaugsmes pētījumā kopumā atzinīgi vērtē gan ekonomikas un sociālo progresu, kas sasniegts kopš 2014. gada, gan līdzšinējo reformu rīcībpolitiku. Ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā kopumā joprojām ir lēnāka nekā pirms krīzes, un ir jāņem vērā atšķirības pašos reģionos un starp tiem. Gada izaugsmes pētījums noteikti neliecina, ka varam būt apmierināti ar sasniegto.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atbalstīt reformas. Reformām un politikai vajadzētu būtu tādām, kas nostiprina ekonomiku un darba tirgus un tādējādi uzlabo ekonomikas izaugsmi un ražīgumu. Tām arī jāliecina par patiesu apņemšanos īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un starptautiskos mērķus klimata aizsardzības jomā. Diemžēl gada izaugsmes pētījumā nav attiecīgu priekšlikumu par to īstenošanu un finansēšanu.

Pētījumā nav arī priekšlikumu par to, kā novērst ārējos riskus, kas ietekmē izaugsmi. Būtu jāizstrādā stimulēšanas pasākumi izaugsmes un nodarbinātības līmeņa saglabāšanai, un tiem ir vajadzīgs attiecīgs finansējums. Šajos apstākļos būtu lietderīgi veikt augstas kvalitātes ieguldījumus izglītībā un apmācībā, kā ierosināts gada izaugsmes pētījumā.

Sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība varētu paātrināt darbu saistībā ar jauniem politikas priekšlikumiem un nodrošināt, ka reformas ir atbilstošas, piemērotas un realizējamas attiecīgajai valstij.

Visbeidzot EESK pauž gandarījumu, ka Komisija par prioritārām uzskata reformas, kuru mērķis ir palielināt privātā un publiskā sektora ieguldījumus. ES budžeta noteikumiem būtu jānodrošina iespēja no valsts budžeta finansēt sociālajā un ekonomiskajā ziņā produktīvus ieguldījumus, kas neapdraud turpmāko budžeta ilgtspēju. (jk)