EESK TEN specializētās nodaļas sanāksmē janvārī notika prezentācija par to, kā izmantot potenciālu, kas piemīt tā dēvētajām “kognitīvajām minoritātēm” — cilvēkiem, kuriem ir autisms ar izteikti augstu IQ, hiperaktivitāte, disleksija un dispraksija. Tas pavērtu iespēju apmierināt pieprasījumu pēc dažām trūkstošām tehniskām prasmēm, tādējādi palīdzot šiem cilvēkiem arī integrēties sabiedrībā.
Grāmatas “Autisme, j'accuse!” autors Hugo Horiot, kuram pašam ir autisms, norādīja uz “daudzām nišām, kurās ir vajadzīgas noteiktas augsti tehniskas prasmes un kurās cilvēkus ar šādām prasmēm atrast ir ļoti grūti, jo sistēma noraida kognitīvo grupu, kurai šīs prasmes ir,” uzsverot, ka “mums ir jārosina uzņēmumi un iestādes izstrādāt citas darbā pieņemšanas un novērtēšanas metodes, kas būtu savādākas nekā standarta modelis, kura pamatā ir sociālās prasmes”.
Vairākas aplēses liecina, ka apmēram 65 % pašreizējo skolēnu nākotnē saskarsies ar situāciju, kad tiks piedāvāti darbi, kuri pašreiz neeksistē, un uzņēmumiem cilvēkus ar vajadzīgajām prasmēm atrast būs aizvien grūtāk. Kognitīvo minoritāšu potenciāla izmantošana pavērtu iespēju ne tikai sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrībā, bet arī sociāli integrēties tiem cilvēkiem, kuriem ir atšķirīga veida inteliģence. Sabiedrības grupai, kurai ir atņemta jebkāda perspektīva, pavērtos iespēja inovatīvā veidā sniegt ieguldījumu sabiedrībā,” teica H. Horiot.
Ir būtiski atzīt, ka visi cilvēki viens otru papildina un dažādos veidos var sniegt ieguldījumu sabiedrībā. “Mēs visi esam atšķirīgi,” teica TEN specializētās nodaļas priekšsēdētājs Pierre Jean Coulon. “Tomēr pastāv atšķirības, kas tiek uzskatītas par pieņemamām, jo tās nevienu neapgrūtina un neietekmē, un, no otras puses, pastāv atšķirības, kuras mēs nepieņemam. Tas attiecas uz neirodiversitāti (neurodiversity),” viņš nobeigumā secināja.