EESK info

EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) rīkotajā augsta līmeņa diskusijā par Brexit ietekmi uz aeronautikas un ķīmijas rūpniecību dalībnieki vienojās, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāsaglabā saskaņotība ar ES tiesību aktiem un ka attiecībā uz ķīmiskajām vielām ļoti svarīga ir REACH regula. Attiecībā uz aeronautikas nozari būtu jānoslēdz nolīgumi par savstarpīgumu svarīgākajās jomās, un plānotais pārejas periods būtu jāpagarina vismaz uz pieciem gadiem.

“Ir ļoti svarīgi rast savstarpīguma risinājumus galvenajās nozarēs,” brīdināja Jan Pie, Eiropas Aeronautikas, kosmosa un aizsardzības nozaru asociācijas (ASD) ģenerālsekretārs, kurš aicināja pagarināt pārejas periodu. Vienošanās nepanākšana lielākoties ietekmētu piegādes ķēdi, jo savlaicīgai piegādei ir vajadzīga netraucēti funkcionējoša piegādes ķēde. Komponentiem bieži vien ir vairākkārt jāšķērso Lamanša šaurums, pirms notiek ražojuma galīgā montāža. Tikai vienas sastāvdaļas aizkavēšanās ir pietiekama, lai apstātos visa piegādes ķēde. Tas pats attiecas uz darba ņēmēju pārvietošanos: speciālistiem ir nepieciešams ātri nokļūt no Lielbritānijas Eiropas Savienībā un atpakaļ. Galvenās bažas uzņēmumiem ir saistītas ar atšķirībām starp ES un Apvienotās Karalistes regulējumu.

Vienošanās par Brexit ir nepieciešama arī ķīmiskajai rūpniecībai, uzsvēra Ian Cranshaw, Ķīmiskās rūpniecības apvienības (CIA) starptautiskās tirdzniecības nodaļas vadītājs. Ķīmiskā rūpniecība, kuras apgrozījums ir 18 miljardi GBP plus 150 000 tiešās un 500 000 netiešās darbvietas, Apvienotajai Karalistei ir ļoti svarīga. Nozarei visvairāk ir vajadzīga noteiktība. Ian Cranshaw vadītā organizācija ir veikusi tās pārstāvēto uzņēmumu aptauju, un neviens uzņēmums nav paudis, ka Brexit tam dotu kādu ieguvumu.

“No šīs situācijas mēs varam mācīties to, ka ir vajadzīga labāka komunikācija par vienotā tirgus sasniegumiem un daudzajām dalības ES sniegtajām priekšrocībām – gan rūpniecībai, gan iedzīvotājiem,” noslēgumā norādīja CCMI priekšsēdētāja Lucie Studničná.

Jautājums par to, kurš beigu beigās gūs labumu no Brexit, paliek neatbildēts. (sma)

Eiropā ieguldījums no filantropijas avotiem sasniedz gandrīz 90 miljardus EUR gadā, bet — atšķirībā no komercuzņēmumiem — filantropijas fondi vai privāti līdzekļu devēji nevar izmantot Eiropas vienotā tirgus priekšrocības un tāpēc tiem ir grūti savu labdarības darbību izvērst pāri robežām.

Tomēr filantropiskās darbības Eiropā ir kļuvušas aizvien nozīmīgākas, un tās varētu izmantot, lai papildinātu finansējumu daudzās jomās, kur trūkst publiskā finansējuma — šis secinājums tika uzsvērts uzklausīšanā Eiropas filantropija: neizmantots potenciāls, ko 16. janvārī organizēja EESK.

Uzklausīšana pulcēja vairākas filantropiskas organizācijas un individuālas personas, kuru viedoklis būs vērtīgs ieguldījums atzinumā par filantropiju Eiropā — šo atzinumu EESK izstrādās pēc ES prezidentvalsts Rumānijas pieprasījuma.

“Mēs aicināsim izstrādāt juridisku satvaru, lai varētu regulēt filantropisko darbību attīstību un filantropiskās organizācijas varētu iegūt tādu pašu statusu kā komercsabiedrības,” teica atzinuma ziņotājs Petru Dandea.

Eiropā darbojas apmēram 150 000 sabiedriskā labuma nodibinājumi, kuru ieguldījums sasniedz 87 miljardus EUR, un tas pārsniedz 15 dalībvalstu budžeta ieņēmumus.

EESK arī norādīs, ka filantropiskajām darbībām vajadzētu būt pārredzamām un skaidri noteiktām un ka filantropija nekādā ziņā nedrīkst aizstāt publiskās labklājības sistēmas vai atvieglot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā plenārsesijā 24. janvārī pieņēma atzinumu, kurā aicina veikt plašas reformas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai pārvarētu krīzi, un vienlaikus vērš uzmanību gan uz ES vērtībām, gan ES svarīgo nozīmi ilgtspējas jomā.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir globāla organizācija, kuras darbs saistīts ar starpvalstu tirdzniecības noteikumiem, taču jaunākās norises starptautiskajā tirdzniecībā šo darbu ir krietni sarežģījušas. Kā norādīja EESK ziņotāja Emmanuelle Butaud-Stubbs, kura sagatavojusi atzinumu, ierosinātajām reformām “ir jāatbilst gan ES vērtībām, gan lomai, ko ES var uzņemties starptautiskajā tirdzniecības arēnā, un attīstība ir jāsasaista ar ieguldījumiem".

Lai PTO Strīdu izšķiršanas padomes Apelācijas institūcija spētu darboties arī turpmāk, atzinumā kā situācijas pagaidu risinājums ir ierosināts pagarināt pašreizējo tiesnešu pilnvaru laiku, palielinot viņu skaitu no septiņiem līdz deviņiem, un ieviest noteikumu par neatkarīgu tiesnešu pieņemšanu darbā uz pilnu slodzi.

EESK plenārsesijas debatēs piedalījās arī PTO ģenerāldirektora vietnieks Karl Brauner; viņš piekrita, ka ir svarīgi saglabāt Apelācijas institūcijas darbaspējas: "Ja tā tiks paralizēta, starptautiskās tirdzniecības noteikumus vairs nebūs iespējams piemērot. Tiesiskumu aizstās šībrīža izdevīgums, un vara dominēs pār likumību."

EESK ierosina veikt arī papildu pasākumus tādās jomās kā datu aizsardzība, pārtikas nekaitīguma standarti un dzīvnieku labturības un vides standarti lauksaimnieciskajā ražošanā. Atzinumā pausts atbalsts arī plašākai pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai PTO darbā, piemēram, PTO Publisko forumu ieteikts izmantot kā līdzsvarotu asambleju, kurā būtu pārstāvētas visu dažādo nozaru un interešu grupu ieinteresētās personas gan no sociālās, gan ekonomikas jomas. (dgf)

EESK janvāra plenārsesijā tika pieņemts atzinums par vietējo konsultantu grupu (VKG) lomas stiprināšanu saistībā ar Eiropas Savienības parakstīto brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) īstenošanas uzraudzību. VKG jau atbild par BTN īstenošanas uzraudzību ilgtspējīgas attīstības un nodarbinātības standartu jomā, taču EESK vēlas paplašināt šo uzraudzības funkciju, to attiecinot uz visiem nolīgumu aspektiem, tostarp tirdzniecības pamatnoteikumiem.

EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība visu veidu nolīgumos ir svarīga ne tikai uzraudzības, bet arī to stratēģisko mērķu sasniegšanas nolūkā. Tas jādara, izmantojot pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai paredzētu vienu struktūru, kurā pārstāvētas abas nolīguma puses. Ziņotājs , kas izstrādājis atzinumu, uzsvēra, ka “Eiropas Savienībā pašlaik izpaužas aizvien lielāka vajadzība konstruktīvi apspriesties ar pilsonisko sabiedrību par tirdzniecību, kā liecina CETA un TTIP gadījums, un VKG dod lielisku iespēju iedzīvotājus iesaistīt tirdzniecības jautājumu risināšanā”.

Būtu ne tikai jānostiprina VKG loma, bet arī jāpieņem vēl citi noteikumi par pašreizējo un turpmāko VKG darbību. Vietējās konsultantu grupās būtu jānodrošina arī līdzsvarota pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvība, un tām jābūt iespējai iesaistīt trešās ieinteresētās puses un konsultēties ar tām.

Pašlaik darbojas astoņas VKG, kurās ir pārstāvēti 27 locekļi no EESK. Līdz 2021. gadam paredzēts izveidot vēl piecas, bet nākotnē varētu sekot vēl vairākas. EESK paredz, ka izmaksas saistībā ar tās dalību vietējās konsultantu grupās nākamajos trijos gados divkāršosies un, aptverot pašlaik apspriestos BTN, pat trīskāršosies. (dgf)

EESK janvāra plenārsesijas darba kārtībā bija debates, kurās piedalījās Rumānijas premjerministre Vasilica‑Viorica Dăncilă un kurās apsprieda ES prezidentvalsts Rumānijas prioritātes 2019. gada pirmajam pusgadam. EESK priekšsēdētājs Luca Jahier uzsvēra, cik svarīgi ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā atjaunot Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos politikai.

Jāpanāk, ka visnozīmīgākie procesa dalībnieki, proti, Eiropas iedzīvotāji, labāk izprot integrācijas procesu, ir ieinteresēti šajā procesā un to atbalsta. “Sibiu samitā paredzētās debates par Eiropas nākotni notiks simboliskā datumā — 2019. gada 9. maijā, kad atzīmējam Eiropas dienu. Tā būs pēdējā iespēja pirms vēlēšanām nodemonstrēt, ka vienota un stipra Eiropas Savienība izprot iedzīvotāju vajadzības un ir apņēmības pilna drosmīgi rīkoties savu iedzīvotāju interesēs,” sacīja L. Jahier. “Mums vajadzīgi ne tikai efektīvāki ES politikas pasākumi, bet arī jauns, pozitīvs naratīvs, lai varētu atjaunot iedzīvotāju un Eiropas projekta saikni un viņu uzticēšanos politikai, vienlaikus stiprinot kohēziju un vēršoties pret populisma izpausmēm,” viņš piebilda.

V.-V. Dăncilă pauda apņēmību panākt būtisku progresu visneatliekamāko ES uzdevumu jomā, lai stiprinātu vienotību, kohēziju, solidaritāti un vienlīdzību. Viņa arī vēlreiz uzsvēra, ka Rumānija, kas pašlaik ir ES prezidentvalsts, pilnībā respektē Eiropas vērtības un uzklausīs Eiropas iedzīvotāju viedokli par to, kādai vajadzētu būt Eiropas Savienības turpmākajai virzībai. “Tā ir prezidentvalsts Rumānijas prioritāte. Mēs nāksim klajā ar risinājumiem un pieņemsim lēmumus, kas ir iespējami tuvi iedzīvotājiem un reālajam stāvoklim mūsu sabiedrībā. Tikai ar iedzīvotāju pastāvīgu iesaistīšanu spēsim saglabāt Eiropas spēku un saliedētību,” viņa teica. Arī prezidentvalsts devīze tāpēc ir “Saliedētība — kopīga Eiropas vērtība”. (mp)

EESK TEN specializētās nodaļas sanāksmē janvārī notika prezentācija par to, kā izmantot potenciālu, kas piemīt tā dēvētajām “kognitīvajām minoritātēm” — cilvēkiem, kuriem ir autisms ar izteikti augstu IQ, hiperaktivitāte, disleksija un dispraksija. Tas pavērtu iespēju apmierināt pieprasījumu pēc dažām trūkstošām tehniskām prasmēm, tādējādi palīdzot šiem cilvēkiem arī integrēties sabiedrībā.

Grāmatas “Autisme, j'accuse!” autors Hugo Horiot, kuram pašam ir autisms, norādīja uz “daudzām nišām, kurās ir vajadzīgas noteiktas augsti tehniskas prasmes un kurās cilvēkus ar šādām prasmēm atrast ir ļoti grūti, jo sistēma noraida kognitīvo grupu, kurai šīs prasmes ir,” uzsverot, ka “mums ir jārosina uzņēmumi un iestādes izstrādāt citas darbā pieņemšanas un novērtēšanas metodes, kas būtu savādākas nekā standarta modelis, kura pamatā ir sociālās prasmes”.

Vairākas aplēses liecina, ka apmēram 65 % pašreizējo skolēnu nākotnē saskarsies ar situāciju, kad tiks piedāvāti darbi, kuri pašreiz neeksistē, un uzņēmumiem cilvēkus ar vajadzīgajām prasmēm atrast būs aizvien grūtāk. Kognitīvo minoritāšu potenciāla izmantošana pavērtu iespēju ne tikai sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrībā, bet arī sociāli integrēties tiem cilvēkiem, kuriem ir atšķirīga veida inteliģence. Sabiedrības grupai, kurai ir atņemta jebkāda perspektīva, pavērtos iespēja inovatīvā veidā sniegt ieguldījumu sabiedrībā,” teica H. Horiot.

Ir būtiski atzīt, ka visi cilvēki viens otru papildina un dažādos veidos var sniegt ieguldījumu sabiedrībā. “Mēs visi esam atšķirīgi,” teica TEN specializētās nodaļas priekšsēdētājs Pierre Jean Coulon. “Tomēr pastāv atšķirības, kas tiek uzskatītas par pieņemamām, jo tās nevienu neapgrūtina un neietekmē, un, no otras puses, pastāv atšķirības, kuras mēs nepieņemam. Tas attiecas uz neirodiversitāti (neurodiversity),” viņš nobeigumā secināja.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas rūpniecības, tehnoloģiju un pētniecības kompetences centru kiberdrošības jomā un valstu koordinācijas centru tīklu. Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienībai attīstīt tehnoloģiju un rūpniecības spējas kiberdrošības jomā un uzlabot ES kiberdrošības nozares konkurētspēju.

Janvāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā, ko izstrādājuši Antonio Longo un Alberto Mazzola, EESK uzsver, ka Komisijas priekšlikums ir svarīgs solis virzībā uz industriālu kiberdrošības stratēģiju un stratēģisks pasākums, kas paver iespēju panākt stabilu un visaptverošu digitālo autonomiju. Šie aspekti ir nepieciešami, lai notiekošajā kiberkarā, kas var apdraudēt politiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas, stiprinātu Eiropas aizsardzības mehānismus.

“Šie draudi ietekmē visu mūsu sabiedrību. Tikai desmit gadu laikā kiberuzbrukumu skaits pasaulē ir strauji pieaudzis — no 800 000 līdz 8 miljoniem,” uzsvēra A. Longo. “Mēs atbalstām Komisijas iniciatīvu izveidot kompetenču centru, kas koordinē valstu centrus un darbojas kā atsauces punkts kiberdrošības nozares pārstāvjiem,” viņš teica.

Šīs stratēģijas pamatelements ir publiskā un privātā sektora partnerība kiberdrošības jautājumos. “Mēs atbalstām partnerības paplašināšanu un rūpniecības nozares iekļaušanu tajā, pamatojoties uz stingru apņemšanos zinātnes un ieguldījumu jomās. Mēs atbalstām trīspusēju pieeju, kuras dalībnieki ir Eiropas Komisija, dalībvalstis un uzņēmumi,” piebilda A. Mazzola. “Mums ir arī jādod iespēja piedalīties trešo valstu uzņēmumiem, kuri ir gatavi izpildīt ES izvirzītos nosacījumus,” viņš noslēgumā piebilda. (mp)

2019. gadā viens no svarīgākajiem eurozonas valstu uzdevumiem ir, ņemot vērā pašreizējās ekonomikas tendences, veidot ekonomikas un darba tirgus noturību, — norāda EESK, izsakoties par Komisijas 2019. gada ekonomikas politikas ieteikumiem eurozonai.

Noturība ir jāveido, lai dalībvalstis nākamos satricinājumus varētu izturēt ar mazākām ekonomiskām un sociālām izmaksām. Tāpēc ir jāpadziļina EMS, un šajā nolūkā ir jāpabeidz banku savienība, jāpalielina ES pašu resursi un eurozonai jāizveido makroekonomikas stabilizēšanas funkcija, kā arī pienācīgi jāīsteno sociālais pīlārs.

EESK atzinumā pausts aicinājums ar efektīviem pasākumiem mazināt pārmērīgu tekošā konta bilances pārpalikumu, būtiski palielinot publiskos ieguldījumus un algas valstīs, kurās ir pārpalikums. Vidējā termiņā reālo algu kāpumam vajadzētu atbilst reālajai produktivitātes izaugsmei un inflācijas pieaugumam.

Dalībvalstis ar lielu valsts parādu un negatīvu vai nulles izlaides starpību nebūtu ieteicams mudināt veidot fiskālās rezerves, izmantojot ierobežojošas fiskālās nostājas. Rezultātā, visticamāk, tajās ilgstoši saglabātos zems izaugsmes līmenis, bet nemazinātos valsts parāda īpatsvars IKP.

EESK arī vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību pēc pamatnostādnēm un pasākumiem publisko ieguldījumu veicināšanai un privāto ieguldījumu atvieglošanai. Saistībā ar ES fiskālo noteikumu piemērošanu būtu jāapsver tā sauktā “zelta likuma” izmantošana.

Politikas maiņu nevajadzētu īstenot, tērējot ienākumus, kas paredzēti sociālo ieguldījumu un sociālās aizsardzības sistēmu finansēšanai, vai radot sociālo un darba tiesību degradācijas risku. Līdztekus būtu jāturpina ekonomikas un sociālo standartu augšupēja konverģence.

Noslēdzot jāpiebilst, ka EESK mudina dalībvalstis rīkoties pietiekami apņēmīgi, lai ātri pārvarētu atlikušās domstarpības šajā jomā. (jk)

EESK atzinumā par Komisijas priekšlikumu ir norādīts, ka jāpanāk, lai jaunā PVN sistēma, kas paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, sasniegtu pilnu potenciālu, un jānovērš jebkāda negatīva ietekme uz vienoto tirgu. Priekšlikuma veiksmīgu īstenošanu nodrošinās intensīvāka iestāžu sadarbība un plašāka komunikācija.

EESK uzskata, ka ierosinātā reforma ir ļoti svarīga, lai pabeigtu pāreju uz galīgu tādu PVN sistēmu, kurā uzņēmumu savstarpējos darījumos (B2B) nodokļi precēm tiek uzlikti, balstoties uz galamērķa principu. Komiteja uzskata, ka jaunais regulējums var sniegt taustāmu ieguvumu uzņēmumiem.

„Šī reforma var pozitīvi ietekmēt uzņēmumus un to izaugsmi, taču veiksmīgi rezultāti nav garantēti,“ norāda ziņotājs Krister Andersson. „Noteikumi ir pareizi jāpiemēro, un valstu nodokļu iestādēm ir jāpastiprina sadarbība ikdienā un jāiesaistās komunikācijas kampaņā,“ viņš skaidro.

Reforma mainīs nodokļu uzlikšanu preču pārrobežu tirdzniecībai starp uzņēmumiem (B2B), savukārt pakalpojumiem nodokļi joprojām tiks piemēroti atbilstoši citam režīmam. Tā kā tas varētu radīt problēmas, EESK aicina noskaidrot, kā pēc iespējas ātrāk būtu iespējams ieviest sistēmu, kas aptvertu abas jomas.

„Vienotai preču un pakalpojumu nodokļu sistēmai būtu lielākas iespējas radīt izaugsmi, un tā būtu efektīvāka pret krāpšanu,“ norādīja līdzziņotājs Giuseppe Guerini.

EESK savā atzinumā ir sniegusi praktiskus ieteikumus par to, kā būtu iespējams reformu īstenot. Tā aicina Komisiju skaidrot ierosinātos vienas pieturas aģentūras un sertificēta nodokļa maksātāja noteikumus. Atzinumā paustas bažas par jaunu šķēršļu radīšanu MVU un jaunuzņēmumiem. Noslēgumā EESK iesaka veikt atbilstošus ieguldījumus IT aparatūrā un programmatūrā, lai būtu iespējams veiksmīgi veidot stabilu un uzticamu vienas pieturas aģentūru. (jk)

EESK rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē, kas notika 29. janvārī, starptautiskie nodokļu eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji aicināja panākt efektīvu pasaules mēroga risinājumu uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem digitālajā ekonomikā, lai novērstu turpmāku vienpusēju rīcību un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, ieguldījumus, noteiktību nodokļu jomā un taisnīgumu.

Augsta līmeņa referenti bija vienisprātis par to, ka tikai pasaules mēroga risinājums var būt efektīvs gan regulējuma, gan pārvaldības ziņā, un viņi atzinīgi novērtēja pašreizējās debates, kas notiek saistībā ar ESAO iekļaujošo satvaru par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS).

Dalībnieki apsprieda iespējamās pieejas uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem digitalizētā ekonomikā, par kurām pašlaik notiek debates saistībā ar šo satvaru, to skaitā jaunas sistēmas starptautisko nodokļu tiesību piešķiršanai (piemēram, lietotāju līdzdalība, tirgvedības nemateriālie aktīvi un būtiska ekonomiskā klātbūtne) un valstu spēju īstenot nodokļu uzlikšanas tiesības BEPS kontekstā.

Tika ierosināts pilnībā izpētīt iespēju risināt nodokļu jautājumu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ietvaros un izstrādāt vērtības radīšanas jēdziena kopīgu definīciju. Turklāt tika nolemts, ka jāturpina izvērtēt, vai ienākuma nodokļa risinājums, kas vērsts uz nodokļu ieņēmumu sadali, būtu vēlamāks nekā uz patēriņa nodokli balstīts risinājums.

Diskusiju dalībnieki uzsvēra, ka jaunu noteikumu izstrādē jāievēro tādi pamatprincipi kā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, vienkāršība, noteiktība un vienlīdzība. Dažādajiem iesaistītajiem dalībniekiem īpaši svarīga būs vienkāršota metodoloģija, un ir jāizstrādā un jāievieš taisnīgi un efektīvi strīdu izšķiršanas mehānismi. Viņi arī ieteica veikt papildu ekonomisko analīzi par BEPS projekta ietekmi un potenciālajām sekām, ko varētu radīt iespējamu pasākumu īstenošana nākotnē.

Uzklausīšanas sanāksmē gūtie secinājumi tiks izmantoti pašiniciatīvas atzinumā, kuru izstrādā ziņotājs Krister Andersson un kuru paredzēts pieņemt jūlija plenārsesijā. (jk)

Eiropas radošajai industrijai ir liels potenciāls, bet tai ir vajadzīgs lielāks atbalsts, lai tā varētu patiešām uzplaukt un kļūt par nopietnu konkurentu pasaules tirgū. No kultūras un radošās industrijas aktivitātes labumu gūtu arī citas nozares, tostarp tekstilrūpniecība, tūrisms, autobūve, būvniecība un veselības nozares.

“Tā kā sektors sniedz būtisku ieguldījumu gan mūsu kultūras mantojuma saglabāšanā un vērtību popularizēšanā, gan revitalizācijā, inovācijā, izklaidē un ilgtspējīgā nodarbinātībā un izaugsmē, ierosinātais finansējums 1,85 miljardu eiro apmērā ir pārāk mazs,” apgalvo ziņotāja Butaud-Stubbs kdze, kas sagatavoja EESK atzinumu par Komisijas priekšlikumu izveidot programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027).

“Digitālā revolūcija paver jaunas iespējas, ja veltīsim laiku izglītībai, programmatūrai un iekārtām,” piebilst līdzziņotājs Zbigniew Kotowski. EESK aicina programmas “Apvārsnis 2020” budžetā paredzēt īpašu finansējumu, kas pavērtu iespēju atraisīt milzīgo inovācijas potenciālu, kurš piemīt radošās industrijas nozarēm.

Citi EESK ierosinājumi:

• skaidra ES stratēģija attiecībā uz radošo un kultūras industriju gan vienotā tirgus politikā, gan ārējās attiecībās, kuras mērķis ir paaugstinātu šo industriju konkurētspēju;
• neatkarīgs pētījums, kurā tiktu iegūti kvantitatīvi un kvalitatīvi dati par ASV audiovizuālajā nozarē nozarē notikušu lielāku apvienošanos ietekmi uz Eiropas tirgu;    
• papildu 80 miljoni eiro starpnozaru atzaram, lai palīdzētu “Radošās Eiropas” birojiem popularizēt programmu savā valstī un nodrošinātu brīvu, daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību. (sma)

Luca Jahier

Gatavojoties atzīmēt Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu, mums ir grūti saglabāt ārēju mieru mūsu sērās. Tā vietā, lai ievērotu klusumu, jo visdziļākās sēras izpaužas vientulībā, mēs jūtam vēlmi kliegt.

Kāpēc antisemītisms nav miris ne Eiropā un pat ne ASV? Kāpēc pagājušajā gadā Francijā holokaustā izdzīvojusī tika sadurta un sadedzināta savā dzīvoklī? Kāpēc gadu iepriekš Sarah Halimi, pensionēta bērnudārza audzinātāja, tika nogalināta un pēc tam nomesta no sava balkona Parīzē?

Parīze. Tulūza. Malme. Kopenhāgena. Berlīne, Brisele. Mūsu cilvēce ir aptraipīta ar nevainīgo asinīm. Tas, kas mums šķita neiedomājams, mūs vajā atkal.

Vācijas ebrejiem iespējamu uzbrukumu dēļ ir ieteikts nevalkāt tradicionālās galvassegas kipas. Francijas ebreju tautības skolēni ir brīdināti neapmeklēt vietējo skolu, kas tiek uzskatīta par antisemītisku. To visu papildina kapsētu apgānīšana, kāškrustu uzkrāsošana uz sinagogām un skolām, ebreju dēvēšana par “pērtiķiem” un “cūkām” pret Izraēlu vērstos masu pasākumos. Eiropa atkal rāda briesmīgu un necilvēcīgu seju.

Pirms vairākiem gadsimtiem ebreji tika vajāti kā reliģiska minoritāte. Pagājušajā gadsimtā ebrejus uzskatīja par apdraudējumu valstij, tāpēc radās vēlme tos iznīcināt holokaustā. Mūsdienās ebreji kļūst par uzbrukumu mērķi galvenokārt Tuvajos Austrumos vērojamo notikumu dēļ, lai gan dažas antisemītiska noskaņojuma izpausmes ir saistītas arī ar holokausta noliegšanu.

Daudzi ebreji piedzīvo saniknota pūļa dusmu izvirdumus un jūtas vīlušies, beztiesīgi un bezspēcīgi. Ebreju tautības iedzīvotāju skaits Eiropā samazinās. Saskaņā ar ES datiem tas samazinājās no aptuveni 1,12 miljoniem 2009. gadā līdz 1,08 miljoniem 2017. gadā. Francijas ebreju kopiena, kas bija vislielākā ES, samazinājās no aptuveni 500 000 (2002. gadā) līdz 456 000 (2017. gadā). Ebreji dodas projām naida noziegumu dēļ.

Gandrīz trešdaļa Eiropas ebreju izvairās no piedalīšanās pasākumos vai ebreju kultūras objektu apmeklējumiem, jo viņi nejūtas droši. Saskaņā ar aptauju, ko Eiropas Komisija publicēja pagājušā gada decembrī, deviņi no 10 Eiropas ebrejiem uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā antisemītisms ir palielinājies.

Kā norādīja 89 % no 16 300 respondentiem šajā aptaujā, ko veica Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Spānijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē – 12 valstīs, kurās dzīvo 96 % Eiropas ebreju, – vissmagākās un problemātiskākās antisemītisma izpausmes ir vērojamas internetā un sociālajos tīklos.

Mēs nedrīkstam ļaut šīm šausmām atgriezties. Mums jāapkaro naida noziegumi un naidīga, vardarbīga izturēšanās pret ebrejiem un minoritātēm. Jebkura ES dalībvalstu vai starptautiskās kopienas bezdarbība un nespēja ātri rīkoties draud ar risku, ka var notikt atgriešanās pie pagātnes zvērībām un mūsu sabiedrības saindēšana.

Kā tika plaši ziņots, tikai trīs dienas pirms Pawel Adamowicz slepkavības Gdaņskā televīzija labākajā raidlaikā pārraidīja antisemītisku satīru. Šajā satīriskajā raidījumā labdarības organizācija, kas uzaicināja Pawel Adamowicz piedalīties pasākumā, kurā viņš tika nogalināts, bija attēlota kā tāda, ko vada neskaidri spēki.

Pawel Adamowicz bija pārliecināts minoritāšu tiesību aizstāvis laikā, kad pieaug naida noziegumu skaits. Viņš bija arī dedzīgs liberālis, kurš kritizēja valdošās konservatīvās partijas politiku, kas vērsta pret imigrantiem. Viņa slepkavība ir atgādinājums tam, ka mums ir jāpārtrauc naida runa, ja nevēlamies kļūt par naida upuriem.

Mūsdienās holokausta upuru un nacistu zvērību atcere ir vēl jo svarīgāka. Holokausts ir Eiropas vēstures mantojuma zīmīga sastāvdaļa, un tā atcere ir svarīgs līdzeklis antisemītisma novēršanai.

Kā uzsvēruši daži vēsturnieki, ir pienācis laiks kritiskai Eiropas atceres kultūrai individuālu nacionālo atceres kultūru vietā. Ja mēs neveidojam kopīgu atceri kā eiropieši, mēs riskējam atkārtot pagātnes kļūdas.

Jo ilgāk mēs vilcināsimies ar naida runas apkarošanu un ar sava pagātnes mantojuma pārvarēšanu, jo grūtāk būs veidot patiesu jaunu kolektīvo Eiropas atmiņu un kaldināt jaunu identitāti, kuras pamatā ir daudzveidība, kopīgas vēstures apziņa, kopīga piederība un, visbeidzot, kopīgs liktenis.

Kā savā pēdējā grāmatā rakstīja Primo Levi, literārā darba “Ja šis ir cilvēks” un pēc nāves publicētās esejas “Aušvices melnais caurums” autors: “Tas notika, tātad tas var notikt vēlreiz.”