Otrās balvas ieguvēja — kustība “Polijas sieviešu streiks” — 2016. gadā Polijā aizsākās spontāni kā reakcija uz valdības mēģinājumu sievietēm atņemt tiesības uz abortu. Tā izplatījās visā valstī, un laika gaitā tās pasākumos ir iesaistījušās plašas sieviešu masas gan mazās, gan vidēja lieluma Polijas pilsētās. Kustības pārstāve Marta Lempart pauž viedokli par šīs kustības lielo nozīmi mūsdienu Polijā.
EESK Info: Lūdzu, pastāstiet, ko šī balva nozīmē jums un jūsu organizācijai?

Marta Lempart: “Mēs jūtam, ka esam kļuvušas redzamas. Sievietes, kas dara vissmagāko aktīvista darbu tad, kad apkārt nav televīzijas kameru, lielo masu mediju un ir zināms, ka nebūs māksliniecisku fotogrāfiju, pateicības vārdu, bet būs tikai naidīgi komentāri gan internetā, gan klātienē, vienkāršās sievietes — skolotājas, pārdevējas, mātes, medmāsas, pavāres un šoferes — viņas ir tās, kuras iemieso pārmaiņas mazās un vidējās Polijas pilsētās. Viņas beidzot ir pamanītas un novērtētas par pašaizliedzību, drosmi, idejās, pūlēm un panākumiem. Pasaules feminīnajā un maskulīnajā vēsturē atzinība pienākas nevis cilvēkiem, kas tiecas pēc slavas, bet tiem, kas pelnījuši tikt redzēti, dzirdēti un atbalstīti pat tad, ja nav nākuši no galvaspilsētas vai lielpilsētas.
Tas nozīmē arī to, ka pagātnē aiziet lielpilsētas feminisms, kuru pārstāv labi situētas, privileģētas un akadēmiski izglītotas sievietes, un ka šodien feminisma grožus pārņem vienkāršās sievietes, kas līdz šim apklusinātas, ignorētas un uzlūkotas “no augšas” kā nepietiekami izglītotas, daiļrunīgas, sagatavotas un atzītas, lai būtu feministes; sievietes, kurām par sevi ir jācīnās ik dienu, un viņas zina vislabāk, ka tā ir cīņa uz dzīvību un nāvi.
 

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?
1. Atbrīvoties no valdes — izveidot palīdzības dienestu projekta koordinēšanai un projekta interesēs. Nekad neradīt un neuzspiest projektus “no augšas”, vairīties no vertikālas dinamikas, radīt spēcīgu atbalsta tīklu. Jāsaprot, ka tad, ja ir jāuzņemas 100 % atbildība par rezultātiem, arī pieņemot lēmumus, ir jābūt 100 % brīvībai. Jebkādā iespējamā veidā finansēt un atbalstīt visu, kas varbūt tikai daļēji atbilst jūsu organizatoriskajai vīzijai — nemeklēt un neuzspiest 100 % atbilsmi savām idejām, viedoklim un darbībai. Ticiet cilvēku teiktajam, tam, kā viņi jūtas un ko viņi dara!
2. Cienīt un veicināt vietējo aktīvismu un to vienmēr paturēt uzmanības centrā, nekad nesamierināties ar mediju vienaldzību un augstprātību pret vietējo aktīvismu, kas parasti paliek ārpus nacionālo plašsaziņas līdzekļu uzmanības loka. Pārtraukt sanāksmju, semināru un konferenču rīkošanu valsts galvaspilsētā.
3. Runāt vienkāršā valodā.
4. Apzināties savas personiskās privilēģijas un padomāt par tām 5 minūtes katru rītu. Tad izmantot tās citu cilvēku iniciatīvu atbalstam. Katru dienu atbalstiet vismaz vienu cilvēku, kura stratēģijai, metodēm vai darbībai jūs nepiekrītat. Rūpēties, lai jūsu organizācija vienmēr uzklausa arī mazākumu — cilvēkus, kuri vienmēr atturas. Cilvēkus nevar piespiest iet pa vispareizāko un efektīvāko ceļu — viņiem ir nepieciešama izvēles brīvība un jāiet savs ceļš. Tā mēs visi nonākam pie mērķa.
5. Esiet labvēlīgi. Esiet iecietīgi.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai?
Finansējums tiks izmantots, lai aktīvi novērstu un cīnītos pret aktīvistu izdegšanu (izdegšanas novēršanas fonds). Lielākā daļa sieviešu, kas iesaistījušās kustībā, izjūt valsts un sabiedrības spiedienu (policijas izmeklēšana, kriminālvajāšana), daudzas ir piedzīvojušas aizskarošu attieksmi un kiberterorizēšanu, viņām ir problēmas darbā vai grūtības turpināt uzņēmējdarbību, cieš arī bērni un ģimene. Spiediens un pienākumu nasta ietekmē garīgo veselību un vispārējo veselības stāvokli.
Daļa līdzekļu tiks izmantota, lai atjaunotu saikni ar kustības pionieriem. Mēs gatavojamies sazināties ar pirmā streika rīkotājiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vairs nav saistīti ar Polijas sieviešu streika kustību. Dažiem tie ir personiski motīvi, citiem — pievienošanās citām organizācijām vai arī piedzīvotās personiskās nesaskaņas. Mēs gribētu rīkot nacionāla līmeņa tikšanos, atzīmējot streika 4. gadskārtu (2020. gada 3. oktobrī).

Polijas feministu darbībai ir sena vēsture, un Polija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kurā sievietes ieguva balsstiesības. Tomēr konservatīvie uzskati ir ietekmējuši arī Poliju. Ko šajā situācijā šī balva jums nozīmē?
Pirmkārt, tas ir lielisks atbalsts tiem, kuri cīnās pirmajās rindās un pretojas labējā spārna populistiem un reliģiskiem fanātiķiem. Tieši sievietes ir tās, kas stājas pretim finansiāli dāsni atbalstītajai, starptautiski organizētajai pret sievietēm vērstajai un antihumānajai “jaunajai pasaules kārtībai”, pret kuru līdzekļi, šķiet, nav zināmi nedz valdībām, nedz starptautiskajām organizācijām. Ar ideju par abortu pilnīgu aizliegšanu Polija 2016. gadā radīja piemērotus apstākļus reliģisku ekstrēmistu sagatavošanai. Šo kauju viņi zaudēja, un tas ir fakts. Viņi bija domājuši, ka pretestības nebūs vai tā būs niecīga, bet sievietes pretojas, un viņu cīņa ir īsta katru dienu.