Sievietes, kas lido ar gulbjiem — SWANS iniciatīva

“Organizācija, kas nelabvēlīgos apstākļos esošām talantīgām sievietēm palīdz piekļūt augstvērtīgai izglītībai, kas uzlabotu viņu izredzes veidot veiksmīgu karjeru, izmantos naudas balvu, lai atbalstītu vairāk sieviešu, kuras varētu sasniegt augstus mērķus,” saka SWANS pārstāve Martha Dudzinski.

EESK Info: Lūdzu, pastāstiet, ko šīs balvas saņemšana nozīmē jums un jūsu organizācijai?

SWANS: Mūsu veikuma novērtējums ar prestižo EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti nozīmīgs vēstījums visām sievietēm no imigrantu ģimenēm, it īpaši tām, kas piedalās mūsu semināros, un rada viņām sajūtu, ka viņas tiek atbalstītas un novērtētas, un mudina viņas turpināt izraudzīto ceļu.

Ko jūs ieteiktu citām organizācijām, kas vēlas panākt, ka šādas darbības un programmas nodrošina rezultātus?

Aizrautība un motivācija ir visbūtiskākie faktori, kas nosaka, vai darbs pilsoniskās sabiedrības labā būs sekmīgs. Jums ir vajadzīga ļoti stipra pārliecība, jo, piemēram, atšķirībā no privātā sektora, nav citu faktoru, tādu kā nauda, kas var būt jūsu dzinulis. Patiesums, kas pavada jūsu pārliecību, palīdzēs aizraut citus un virzīties uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Kā jūs izmantosiet šo īpašo finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai?

Naudas balva pavērs iespēju rīkot papildu seminārus un, iespējams, pat lielāku tīklošanas pasākumu šīm mūsu sabiedrības jaunajām sievietēm, kas varēs apmainīties ar iecerēm un pieredzi un veidot attiecības un sakarus.

Ja jums, proti, organizācijai, kuras mērķis ir migrantu integrācija, būtu iespēja Eiropas līmenī ieviest vienu konkrētu tiesību aktu, kāds tas būtu?

Daudzi zinātniski pētījumi skaidri liecina, ka šobrīd mūsu darba tirgus pozitīvi diskriminē vīriešus ar baltu ādas krāsu un ka tas notiek uz sieviešu, cilvēku ar citādu ādas krāsu un citu minoritāšu rēķina. Lai varētu labot šo kārtību un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, juridiski pasākumi var būt pagaidu atbalsts šajā procesā. Ja tiktu objektīvi piemērotas procedūras un kvotas, darba devēji būtu spiesti izraudzīties patiešām vispiemērotāko kandidātu; viņi iemācītos piesaistīt un pārliecināt dažādas izcelsmes darba ņēmējus, kurus viņi tik ilgi ignorējuši. Taču gan šādi pasākumi, gan pozitīva diskriminācija vienmēr ir saistīta ar leģitimācijas problēmu: neviens nevēlas, ka viņa kvalifikācija tiek ignorēta un ka viņu dēvē par “kvotu sievieti”, “kvotu migrantu” utt. Taču šos apgalvojumus par minoritāšu nepiemērotību varēsim atspēkot tikai tad, ja sāksim atzīt, ka pašlaik darba tirgū galvenais nav kvalifikācija, bet gan centieni atražot esošās struktūras, kurās dominē vīrieši ar baltu ādas krāsu. Jo drīzāk darba devēji atteiksies no saviem neapzinātajiem aizspriedumiem, jo drīzāk ikviens ticēs tam, ka smags darbs un iegūtas prasmes atmaksāsies.