EESK info

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Frans Timmermans EESK decembra plenārsesijā runāja par tiesiskumu un ilgtspējīgu Eiropu

"Mums jādomā par jaunu nākotni Eiropai vai, kā mēs to saucam, par renESansi. Lai iegūtu iedzīvotāju atbalstu, ir svarīgi koncentrēties nevis uz riskiem, bet iespējām,” debatēs norādīja EESK priekšsēdētājs Luca Jahier.

Savā uzrunā F. Timmermans piezīmēja, ka tiesiskums ir Eiropas Savienības pamats, un brīdināja par stāvokļa pasliktināšanos. "Ir vērojamas autoritāras tendences — demokrātijas vēršanās pret tiesiskumu, kā arī gadījumi, kad valdības nesenajās vēlēšanās iegūto vairākumu izmanto, lai mazinātu tiesu neatkarību," norādīja F. Timmermans. Viņš nosodīja nesen Ungārijā bez apspriešanās ar arodbiedrībām pieņemto likumu, ar kuru noteikts, ka darba ņēmējiem var prasīt strādāt līdz 400 virsstundām gadā. Viņš arī pauda dziļu satraukumu par Polijas mēģinājumu saviem juristiem liegt iespēju šaubu gadījumā vērsties pēc padoma Eiropas Savienības Tiesā.

Pilsoniskās sabiedrības iesaiste pārejā uz ilgtspējīgu Eiropu

Ilgtspējas saistībā Timmermans pateicās Komitejai par tās būtisko lomu daudzpusējā ieinteresēto personu platformā, kuru būtu iespējams izmantot par paraugu turpmākai pilsoniskās sabiedrības iesaistei, piemēram, platformās par enerģētikas pārkārtošanu, plastmasu, nodokļiem, sociālo aizsardzību, nevienlīdzību, kurās ir nepieciešams stiprināt dialogu. "Mēs esam panākuši konsensu un guvuši panākumus, tomēr darāmā vēl ir daudz,” noslēdza F. Timmermans.

Nodokļu sistēma un sociālais pīlārs — galvenie sociālās ilgtspējas instrumenti

Jaunajam Komisijas sastāvam būs jāizveido precīza programma, kas liktu lielajiem uzņēmumiem maksāt nodokļus tur, kur tie gūst peļņu, un tai būs arī jāmudina dalībvalstis strādāt ar sociālo pīlāru.

"Mums ir jāiekļauj sociālā ilgtspēja,” uzsvēra F. Timmermans. "Diemžēl, palielinoties nevienlīdzībai, pārāk daudzi cilvēki ilgojas pēc pagātnes, kura gan ir laba skolotāja, bet nevar būt nākotnes mērķis,” viņš piebilda un savas uzrunas noslēgumā citēja Jean Jaurès: "Tikai plūzdama uz jūru, upe paliek uzticīga savam avotam." (sma)

2018. gada 13. decembrī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieņēma pašiniciatīvas atzinumu “Imigrācijas un integrācijas neesamības izmaksas” Tā uzmanības centrā ir imigrācijas un migrantu integrācijas ietekme uz ES sabiedrības ikdienas dzīvi.

“Mums ir jāmaina ES vēstījums par migrāciju un jāizvirza reāli argumenti,” norāda atzinuma ziņotājs Pavel Trantina. Viņš apgalvo, ka mītus visvieglāk ir kliedēt, izmantojot zināšanas, kas balstītas uz faktiem.

Kā norādīts atzinumā — ja Eiropā tiktu pārtraukta migrācija, saruktu lauksaimniecības produktu ražošana, sagrūtu rūpniecība, rastos spriedze darba tirgū, mazinātos pensiju un veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja, pastiprinātos lauku teritoriju iedzīvotāju skaita samazināšanās un ciestu sociālā kohēzija.

Migrācija nevar pilnvērtīgi darboties, ja migranti netiek pienācīgi integrēti uzņemošajā sabiedrībā. Savā atzinumā EESK konstatē sekojošus riskus un izmaksas, ko radītu migrantu neintegrācija: netiktu validēta migrantu kvalifikācija un pieaugtu nedeklarēts darbs; vienlīdzības trūkums un nepilnvērtīga piekļuve pakalpojumiem; telpiskā segregācija, kas varētu novest pie geto veidošanās; noziedzības līmeņa pieaugums; rasisma, ksenofobijas un radikālu ideoloģiju atbalsta palielināšanās (gan migrantu kopienās, gan uzņēmējas valsts sabiedrībā).

EESK norāda, ka “ieguldījums migrantu integrācijā ir vislabākā apdrošināšanas polise pret iespējamām nākotnes izmaksām, problēmām un spriedzi”.

“Ir sociālās debates jāpapildina ar argumentiem un datiem, lai atspēkotu viltus ziņas un stereotipus par migrantiem,” piebilst līdzziņotājs José Antonio Moreno Diaz. “Parādīsim ES sabiedrībai, kāds ir migrantu tagadējais pienesums un ko viņi varētu sniegt mūsu sabiedrībai tuvākajā nākotnē. Šis ir kolektīvs un kopīgs uzdevums, kurā jāiesaista visi sabiedrības sektori.”

Ņemot vērā Marrākešā (Marokā) pieņemto Globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, EESK norāda dalībvalstīm, ka atgriezt migrācijai tās nozīmi un jēgu ir vēl svarīgāk nekā jebkad iepriekš. Nevajadzētu ļaut ekstrēmistu spēkiem migrāciju pārvērst par problēmu: migrācija ir resurss, un dalībvalstīm tā ir attiecīgi jāizmanto. (ddl)

Divpadsmit referenti no 12 ES dalībvalstīm, tostarp žurnālisti un akadēmiķi, piedalījās divpadsmitajā EESK rīkotajā pilsoniskās sabiedrības mediju seminārā “Aizstāvēt Eiropas vērtības”, kas notika Atēnās 22.-23. novembrī.

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier pasākuma dalībniekiem atgādināja par Eiropas vērtību nozīmīgumu tās iedzīvotājiem — darba devējiem un darba ņēmējiem, gados jauniem un veciem cilvēkiem, bezdarbniekiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, migrantiem un citām minoritātēm. “Acīmredzams ir tas, ka Eiropas vērtībām ir jādominē pār antiliberālismu un ikvienu destruktīvu faktoru, jo mūsu vērtības ir tās, kas palīdzējušas Eiropu izveidot par labāku vietu.” Luca Jahier savam pilnvaru termiņam ir izvēlējies moto “rEUnaissance”, jo “mums ir jāstiprina sava ticība Eiropai — nav labāka risinājuma kā strādāt kopā, lai veidotu ilgtspējīgu un labklājīgu Eiropu,” viņš secināja.

EESK priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos Isabel Cano, kas uzņēma šā pasākuma dalībniekus, atsaucās uz Eiropas vērtībām, kas ir nostiprinātas līgumos, uzsverot: “Savienības mērķis ir veicināt mieru, tās vērtības un tās iedzīvotāju labklājību. Taču jājautā, vai šīs saistības mēs esam uztvēruši pietiekami nopietni. Vai darām pietiekami daudz, lai veicinātu sociālo un Eiropas kohēziju? Vai darām pietiekami daudz, lai veicinātu vienlīdzību, nodrošinātu jauniešiem reālas izredzes nākotnē un atvieglotu cilvēku ikdienas dzīvi? Vai solidaritāte starp dalībvalstīm ir pietiekami spēcīga? Tā kā uz vairumu šo jautājumu nevar atbildēt ar skaidru “jā”, ir arī jājautā, vai politiskajās diskusijās un lēmumu pieņemšanā mēs vienmēr apzināmies un ņemam vērā šīs vērtības.”

Grieķijas ārlietu ministrs Eiropas lietās Georgios Katrougkalos atsaucās uz migrantiem, kas ir kļuvuši par mūsdienu “grēkāžiem” demagogu retorikā, kuras mērķis ir novērst uzmanību no reālajām problēmām, ar ko šodien saskaras Eiropas sabiedrība, proti, taupības politika un pieaugošā nevienlīdzība, kad bagātie kļūst vēl bagātāki un nabadzīgie — nabadzīgāki.

"Pagājušā gadsimta 60. gados vislielākā nodokļa likme ienākumiem 1 miljona EUR apmērā bija 60 %, taču tagad tā ir 30 %. Tas grauj labklājības valsts spēju uzturēt savas sociālās struktūras,” teica Georgios Katrougkalos.

Ziņojums ar galvenajiem secinājumiem tiks publicēts nākamajās nedēļās un būs pieejams EESK tīmekļa vietnē. (sma)

ES sniedz būtisku ieguldījumu, lai koordinētu un finansētu valsts un reģionālās iniciatīvas cīņā pret klimata pārmaiņām. Tā atbalsta “augšupējus” pasākumus klimata aizsardzībai visā pasaulē, bet Eiropā var darīt daudz vairāk. Atzinumā “Centieni atvieglot nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam”, ko izstrādājis Cillian Lohan, EESK norāda uz daudzveidīgajām problēmām, ar ko dažādās grupas saskaras, cenšoties iegūt finansējumu saviem projektiem klimata jomā, un piedāvā iespējamos risinājumus.

Cīņu pret klimata pārmaiņām, protams, nevar uzvarēt, ja, no vienas puses, tiek nodrošināts finansējums darbībām klimata jomā, bet, no otras puses, joprojām tiek veicinātas klimatam kaitīgas darbības, piemēram, subsīdijas fosilajiem enerģijas avotiem. Ir būtiski analizēt visus publiskos, kā arī privātos ieguldījumus, kas ietekmē klimatu.

Kā pirmo soli EESK ierosina izveidot forumu “Klimata aizsardzības finansēšana”, kas pulcētu galvenās ieinteresētās personas, kuras var noteikt šķēršļus, izstrādāt risinājumus un ierosināt visefektīvākos mehānismus, kas ļauj labāk izplatīt finansējumu maza mēroga augšupējiem projektiem. “Mums jānodrošina, ka finansējums klimata jomā tiek uztverts kā līdzeklis ar ko panākt, ka mazoglekļa risinājumi ir cenas ziņā pieņemami un pieejami parastiem iedzīvotājiem,” paskaidro Cillian Lohan.

“Vissvarīgāk ir nodrošināt, ka finansējums klimata jomā tiek izmantots, lai iedzīvotājiem dotu izvēles iespējas — lai viņi var izmantot mazoglekļa sabiedrības ieguvumus un nav spiesti segt pārejas izmaksas,” uzsver Cillian Lohan. EESK atkārtoti pauž aicinājumu vismaz 40 % no ES izdevumiem veltīt klimata mērķiem un pakāpeniski likvidēt fosilā kurināmā subsīdijas. (sma)

Nepietiekama, sadrumstalota un nevienmērīga ES vides tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs mazina cilvēku uzticēšanos to efektivitātei. To pienācīgai īstenošanai ir jākļūst par ES un dalībvalstu prioritāti.

Eiropas Parlamentam paredzētajā EESK sagatavotajā ziņojumā „ES vides tiesību aktu īstenošana gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā“ Komiteja sniedz ieteikumus kļūmju atrisināšanai reālajos apstākļos, kā arī to tiesību aktu nepilnību novēršanai, kuras var radīt īstenošanas problēmas.

EESK uzskata, ka Komisijai būtu ne tikai jāierosina tiesību akti, bet arī jāveicina un jāatbalsta to īstenošana, kā arī jāvēršas pret noteikumu neievērošanas cēloņiem, piemēram, pret oportūnismu vai politiskās gribas trūkumu. "Ieteikumi nevar būt vienīgā stratēģija vides tiesību aktu ievērošanas uzlabošanai," uzsver ziņotājs Arnaud Schwartz. "Nepieciešami arī stingrāki izpildes nodrošināšanas mehānismi."

Turklāt ES ir sistemātiski jārūpējas, lai arī ievestie produkti atbilstu tās sociālajiem un vides tiesību aktiem. "Tikai tad, ja ES uzturēs augstus standartus un to pašu prasīs no saviem tirdzniecības partneriem, iedzīvotāju — gan ražotāju, gan patērētāju — uzticēšanās palielināsies un turpinās pieaugt," noslēdz Schwartz

A. Schwartz savu ziņojumu prezentēs Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) sanāksmē 2019. gada 22. janvārī. (sma)

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozīt Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu ar mērķi uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošanu ES banku un finanšu sektorā, taču aicina šos pasākumus paplašināt.

Komiteja uzskata, ka šīs problēmas kļūst arvien bīstamākas un apdraud minēto iestāžu un visas nozares stabilitāti, drošību un reputāciju. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir veikt papildu pasākumus.

Beidzamā banku skandālu virkne ir atklājusi, ka iepriekšējie tiesiskā regulējuma uzlabojumi nav stiprinājuši sistēmu tik lielā mērā, lai tā atbilstu straujajām tehnoloģiskajām pārmaiņām un finanšu inovācijām, kuras noziedzniekiem nodrošina jaunus instrumentus sistēmas izmantošanai kriminālā nolūkā. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Komisijas prasmīgo risinājumu šai problēmai," norādīja Petr Zahradník, kurš sagatavojis atzinumu par šo tematu.

Priekšroka būtu dodama ierosinātajai pakāpeniskai jauno pasākumu īstenošanas metodei, bet Komisijas priekšlikums nav pietiekami tālejošs, un vairāki aspekti vēl ir jāprecizē, piemēram, Eiropas Banku iestādes (EBI) pilnvaras. Šīs problēmas efektīvai risināšanai būtu nepieciešami plašāki pasākumi.

EESK arī uzsver, ka koordinācija starp pārraudzības iestādēm būtu ne tikai jāstiprina un procedūras jāracionalizē, bet darbības būtu arī jākoordinē ar citām attiecīgajām pusēm.

Petr Zahradník norādīja: "Šī problēma attiecībās ar trešām valstīm kļūst arvien nozīmīgāka. Mēs mudinām Komisiju sīkāk precizēt jaunās attiecības starp EBI un pārējām ES uzraudzības iestādēm, dalībvalstu un jo īpaši trešo valstu uzraudzības iestādēm."

Visbeidzot iekšējai un ārējai komunikācijai ir jābūt efektīvākai. Ārējās komunikācijas uzlabošana varētu kalpot preventīvos nolūkos. (jk)

Lai gan rūpniecība 4.0 joprojām ir samērā jauns koncepcija, daudzi eksperti jau tagad paziņo par piekto rūpniecisko revolūciju, kas radīs jaunu paradigmu cilvēku un mašīnu sadarbībai un mijiedarbībai. Šis ir viens no galvenajiem secinājumiem konferencē par tematu “Rūpniecība 5.0”, ko 22. novembrī rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija.

Kā norādīja Francisco Jaime Quesado, speciālists inovāciju un konkurences jomā, atslēgas vārds būs “kooperence”, kas apvienos gan konkurenci, gan sadarbību starp cilvēkiem un robotiem un kas būs šā jaunā laikmeta iezīme. Šajā pašā sakarā Martin Ciupa, Mindmaze galvenais speciālists intelekta jomā, norādīja, ka visai cilvēcei būs sev jāatrod jauna loma: “Tas būs izaicinājums, bet tam nav jābūt negatīvam: roboti darīs robotu darbu, cilvēki — cilvēku darbu.”

Citi referenti minēja arī sociālos un ētiskos riskus, kas saistīti ar šo jauno rūpniecisko revolūciju, bet kopumā bija vienprātība par to, ka rūpniecība 5.0. ir laba iespēja, ja vien tiek ņemti vērā ētikas jautājumi. Ian Cronin, projekta vadītājs Pasaules Ekonomikas forumā, uzsvēra valdību lomu sociālās ietekmes novērtēšanā un norādīja, ka “Eiropai ir būtiska nozīme centienos piešķirt rūpniecībai 5.0 cilvēcisku izpausmi”.

Lucie Studničná, CCMI priekšsēdētāja, noslēdza konferenci, aicinot izveidot jaunu sabiedrisko līgumu, lai ierobežotu nevienlīdzības palielināšanās risku: “Būs gan ieguvēji, gan zaudētāji, bet mums ir jānodrošina, lai ikviens būtu iesaistīts centienos mazināt negatīvo ietekmi.” (dgf)

Rumānija pārņem prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2019. gada pirmajā pusgadā — laikā, kad ES darba kārtībā ir daudzi svarīgi jautājumi: debates par Eiropas nākotni (to kulminācija gaidāma Sibiu pilsētā paredzētajā samitā), jaunā daudzgadu finanšu shēma (DFS), Brexit un, protams, Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanas.

Turklāt Rumānijas ekspertiem būs jānoslēdz sarunas par desmitiem tiesību aktu, ko pašlaik apspriež Eiropas Parlaments un Padome, un tādējādi pirms pilnvaru termiņa beigām jātiek galā ar visiem neizlemtajiem jautājumiem. Tas būs jāpaveic ļoti īsā laikā, jo Parlaments darbību pārtrauks 18. aprīlī.

Rumānijas prezidentūras devīze ir “Saliedētība — kopīga Eiropas vērtība”.

Rumānijas prezidentūras prioritātes, kas tika pieņemtas pēc plašas sabiedriskās apspriešanas, būs šādas:

• konverģences Eiropa: izaugsme, kohēzija, konkurētspēja un savienojamība
• drošāka Eiropa
• Eiropa — spēcīgāks globālais dalībnieks
• kopīgu vērtību Eiropa.

EESK atbalstīs prezidentvalsts darbu un debates, izstrādājot vairākus atzinumus. Prezidentūru sevišķi interesē pilsoniskās sabiedrības uzskati un ieguldījums šādos jautājumos:

• ES nākotne: sniegt eiropiešiem labumu un veicināt Eiropas vērtības
• Sociālās ekonomikas uzņēmumu ieguldījums saliedētākas un demokrātiskākas Eiropas veidošanā
• Eiropas filantropijas potenciāla izmantošana
• Ieguvumi, ko sniedz cilvēku izglītošana par Eiropas Savienību
• Kohēzijas politikas nākotne
• Makroreģionu un transnacionālo kopu nozīme ekonomiskās konverģences un konkurētspējas veicināšanā

Iepriekš minētie temati liecina, ka prezidentūras laikā Rumānija ir iecerējusi galveno uzmanību pievērst iedzīvotājiem, un EESK, būdama starpniece starp ES iestādēm un pilsonisko sabiedrību, neapšaubāmi atbalsta šādu pieeju. (ad)

EESK Darba devēju grupa

Eiropa ik gadu zaudē 370 miljardus euro, un tas notiek dzimumu nodarbinātības līmeņa atšķirību dēļ Vēl vairāk: statistikas dati ir pierādījuši, ka tie uzņēmumi, kuru vadības līmenī ir lielāka dzimumu daudzveidība, gūst arī labākus rezultātus. Tad kāpēc dzimumu ekonomisko atšķirību izlīdzināšana var prasīt vēl 217 gadus, kā aplēsis Pasaules Ekonomikas forums? Šī gada 17. decembrī Darba devēju grupas locekļi tikās ar augsta līmeņa referentiem no uzņēmējdarbības, politikas un NVO aprindām, lai spriestu, kā atbrīvot milzīgo potenciālu, ko Eiropas ekonomikai var dot sievietes.

Divu diskusiju grupu dalībnieki sprieda, kā paplašināt Eiropas sieviešu iespējas uzņēmējdarbībā un politikā, un nonāca pie šādiem secinājumiem:

• Ir vajadzīgi pozitīvi piemēri, kas sievietēm parādītu ceļu uz panākumiem vadošos amatos, — arī tradicionāli par vīrišķīgām uzskatītās jomās.
• Tā sauktie “caur dzimuma prizmu veiktie ieguldījumi" nozīmē, ka ieguldījumu mērķis ir radīt finansiālu atdevi, vienlaikus veicinot dzimumu līdztiesību. Atbalstot šāda veida ieguldījumus, varētu palielināt sieviešu ietekmi uzņēmējdarbībā. Turklāt būtu jāstimulē ieguldītāju-sieviešu loma.
• Ir vajadzīga lielāka pārredzamība un vairāk datu par dzimumu līdztiesību. Šo problēmu risināt palīdz “Equileap” — globālais ziņojums par dzimumu līdztiesību — un European Women on Boards un Ethics & Boards izstrādātais Eiropas dzimumu pārstāvības indekss.
• Patlaban fondu projektos sieviešu nav daudz. Palīdzēt varētu īpaša, sievietēm domāta, ieguldījumu fonda izveide vai līdzšinējo fondu orientēšana uz sieviešu iekļaušanu.
• Ir ļoti jūtams, ka cilvēki vēlētos dibināt kontaktus un dalīties pieredzē. Tomēr vietējā līmenī pašreizējo ES iniciatīvu ietvaros to dažkārt ir grūti panākt.

Konferences vadītāja Violeta Jelic sanāksmes kopsavilkumā norādīja, ka apspriežamā vēl ir daudz; par to liecina lielais secinājumu skaits un to dažādība. Tomēr mērķis ir skaidrs: likt lietā pārveidojošo spēku, kas piemīt sievietēm, lai tādējādi Eiropas ekonomiku darītu stiprāku. Kā norādīja viens no galvenajiem pasākuma referentiem Rick Zednik, “dzimumu prizma mums pārāk ilgi ir liegusi izmantot visu mūsu rīcībā esošo potenciālu. Nesaredzēt dzimumu nozīmē nesaredzēt iespējas.” (lj)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Starptautiskā migrantu diena, kas tiek atzīmēta 18. decembrī, dod iespēju paraudzīties uz migrāciju citādi — kā uz jebkurā sabiedrībā normālu faktoru.

Saskaņā ar SDO neseno ziņojumu pasaulē ir 164 miljoni strādājošu migrantu, un aptuveni 87 % no viņiem pieder visražīgākajai vecuma grupai. Tas nozīmē, ka dažas viņu izcelsmes valstis zaudē visproduktīvāko sava darbaspēka daļu.

Darba ņēmēju grupa piekrīt SDO uzskatam, ka starptautiskā darbaspēka migrācija ir politiska prioritāte — migrantu izcelsmes valstu, galamērķa valstu un jo īpaši pašu migrējošo darba ņēmēju interesēs ir nepieciešami globāli pasākumi. Tāpēc tā atzinīgi vērtē nesen parakstīto ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju.

Darba ņēmēju grupa pauž bažas par augošo naidīgumu pret migrantiem. Pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kas bieži ir bijuši galvenie valdību pieļauto nepilnību novērsēji, atbalsta sniedzēji un migrantu integrācijas veicinātāji, šobrīd saskaras ar pieaugošu pretdarbību arvien lielākā skaitā dalībvalstu.

Darba devēju grupu satrauc fakts, ka vēlēšanās arvien lielāku atbalstu gūst galēji labēji politiskie spēki. Viņi pauž pret migrantiem naidīgu nostāju, kas bieži vien ir balstīta uz demagoģisku, rasistisku un ksenofobisku valodu.

Mēs aicinām ES un valstu politiķus risināt īstās iedzīvotāju problēmas — novērst nevienlīdzību ar politiku, kas veido kvalitatīvas darbvietas, pienācīgas algas un palielina sociālo taisnīgumu. Mums jābūt gataviem vērsties pret naida runas izplatīšanos gaidāmajās valstu un Eiropas vēlēšanās un šajā nolūkā izmantot dialogu, kas balstīts uz mūsu pamatvērtībām.

Decembra plenārsesijas laikā EESK pieņēma ar šo problēmu cieši saistītu atzinumu "Imigrācijas neesamības izmaksas”, kurā uzsvērts, ka bez migrācijas nebūtu ekonomiskās un sociālās izaugsmes un tādēļ ciestu dalībvalstu ekonomika. (. (mg)

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā” nesen tikās ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eurostat pārstāvjiem nolūkā iegūt pārbaudītus faktus un informāciju, kas vajadzīga, lai valstu un reģionālajām organizācijām, kā arī Eiropas iedzīvotājiem skaidrotu ieguvumus no dalības ES. Nodrošinot, ka gan iedzīvotājiem, gan mūsu demokrātiskajām iestādēm ir pieejama uzticama un kvalitatīva informācija, ir iespējams veidot uz informētību balstītu politiku, prognozēt nākotnes sabiedrības problēmas un ieviest jauninājumus.

Sanāksme, kas notika EIB ēkā, galvenokārt pievērsās šādiem jautājumiem:

• Investīciju plāns Eiropai un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF);
• programmas InvestEU (2021-2027) galvenie principi un mērķi;
• EIB darbības ārpus ES, tostarp Āfrikā;
• diskusijas ar Eurostat pārstāvjiem, jo īpaši saistībā ar viņu darbu lielo datu un dzīves kvalitātes (“IKP un ne tikai”) rādītāju jomā.

Ar ievadrunām citu starpā uzstājās Werner Hoyer, EIB prezidents, un Wilhelm Molterer, ESIF grupas rīkotājdirektors, Eva Rømer no Daudzgadu finanšu shēmas darba grupas, EIB eksperts Yohann Chaigneau un Eurostat direktors Barredo Capelot.

Diskusijās tika uzsvērts potenciāls turpmākai konstruktīvai sadarbībai starp EIB un Eurostat, kā arī grupu “Daudzveidība Eiropā”. (cl)

Nākamā gada martā Briselē ieradīsies skolēni no trīsdesmit trim Eiropas skolām, lai paustu savu viedokli, cerības un vēlmes saistībā ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Skolēni nāks klajā ar trim priekšlikumiem par viņu paaudzei būtiskām prioritātēm, kas Eiropas Parlamentam būtu jāīsteno. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) nodrošinās, ka šie priekšlikumi nonāk pie likumdevējiem.

21. un 22. martā Briselē ieradīsies 16 līdz 18 gadus veci vidusskolēni no visas Eiropas, lai dalītos ar viedokļiem un idejām par 2019. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kopīgi piedalītos pasākumā “#YEYSturns10: balsojiet par nākotni”! Tajā iesaistīsies pa vienai skolai no 28 ES dalībvalstīm un piecām kandidātvalstīm (Albānijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes, Serbijas un Turcijas). Iniciatīvai atzīmējot 10. gadskārtu, tika saņemts līdz šim vislielākais pieteikumu skaits, proti,1038 pieteikumi.

Skolēni apspriedīs šādus konkrētus jautājumus:

• Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai palielinātu vēlētāju līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
• Kā mēs turpmāk varam stiprināt pārstāvības demokrātiju?
• Kādi politiskās aktivitātes veidi pastāv līdztekus Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kā jūs tajos iesaistītos?
   

Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” plenārsesijā jaunieši balsos par trim priekšlikumiem, ko Eiropas Parlaments varētu ņemt vērā savā Eiropas vēlēšanu kampaņā.

Ar šo iniciatīvu EESK cenšas nodrošināt, ka jaunās paaudzes domas, pieredze un idejas tiek ņemtas vērā ES politikas veidošanā. (ks)

EESK 2018. gada kultūras programma noslēdzās ar fotoizstādi “Kopā par iekļaušanu”, kurā izstādītas 10 godalgotas fotogrāfijas, kurās pozitīvā perspektīvā parādīti cilvēki ar invaliditāti kā aktīvi savas dzīves veidotāji.

Izstādē, ko 18. decembrī atklāja EESK priekšsēdētājs Luca Jahier, bija iekļautas 10 fotogrāfijas no Eiropas Invaliditātes un attīstības nedēļas fotokonkursa, ko rīkoja Starptautiskais invaliditātes un attīstības konsorcijs (IDDC).

Konkursa mērķis ir mainīt ar attieksmi saistītus ierobežojumus attiecībā uz personām ar invaliditāti un pozitīvā perspektīvā, ievērojot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, izcelt izaicinājumus, ar kuriem viņi saskaras.

Izstādes atklāšanā uzstājās Cycloceza – ratiņkrēslos dejojošu dejotāju ar invaliditāti trupa, kura darbojas Beļģijā.

Pasākums tika rīkots sadarbībā ar Starptautisko invaliditātes un attīstības konsorciju. (ck)