“Vietējais skatījums” - 2. sērija: Vai Eiropas pilsoņu iniciatīva veicina demokrātiju?

Laikā, kad atzīmējam Lisabonas līguma 10. gadskārtu, mēs diskutējam par to, vai Eiropas pilsoņu iniciatīva kā demokrātijas instruments ir guvusi panākumus. Kopā ar mums ir Pablo Sanchez — viens no pirmās sekmīgās EPI (Right2Water) virzītājiem, EESK loceklis Antonio Longo, kurš stāsta par ilgstošajiem EESK centieniem padarīt EPI vienkāršāku un pārredzamāku, un profesors Alberto Alemanno, kurš runā par EPI problemātiku un aicina radikāli pārskatīt pilsoņu iesaisti ES lietās. (dm)

Pieejamās valodas:

Redaktora sleja

Cienījamie lasītāji!

Mēs esam piedzīvojuši lielu neveiksmi. COP25 dalībnieki neizmantoja nozīmīgu iespēju pavirzīt uz priekšu Parīzes nolīguma noteikumu kopumu par emisiju samazināšanu, kas liecina tikai par remdenu apņēmību risināt jautājumus, kuri saistīti ar migrāciju, pielāgošanos klimata pārmaiņām un finansējumu klimata krīzes risināšanai.

Tika gaidīts, ka Madrides sarunās valdības skaidri paudīs gatavību divkāršot centienus risināt ārkārtas situāciju klimata jomā. Tomēr, neraugoties uz zinātnes satraucošajām atziņām un miljoniem jauniešu iknedēļas protestiem visā pasaulē, lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji bloķēja progresu ANO sarunās.

Mūsu bērnu aicinājumi steidzami rīkoties klimata jomā netika uzklausīti. Vilšanās ir liela, taču mēs nedrīkstam padoties: Eiropai jābūt priekšgājējai un jāuzņemas vadošā loma klimata politikas un ilgtspējīgas attīstības jomā.

Īsumā

ES prezidentvalsts Horvātija: sākums daudziem jauninājumiem un solījums stiprināt Eiropu

2020. gada 1. janvārī Horvātija pirmo reizi kopš tās pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gadā uzņemsies Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts funkcijas.

Horvātijas debija uz Eiropas skatuves notiek laikā, kas nevar būt vēl interesantāks.

Horvātijas prezidentūra sakrīt ar jaunā ES iestāžu darba cikla un jaunās, Ursula von der Leyen vadītās, Eiropas Komisijas darbības sākumu, un šī valsts vadīs Eiropas Savienību arī Brexit pašā pēdējā posmā, jo paredzēts, ka Apvienotā Karaliste pametīs Savienību pēc Horvātijas prezidentūras pirmajām 30 dienām.

“Uz redzēšanos, nevis ardievu”

Intervija ar grupas “Daudzveidība Eiropā” locekli no Apvienotās Karalistes Jane Morrice,

bijušo žurnālisti, EESK locekli no 2006. līdz 2020. gadam

“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2020” — EESK rīkos jaunatnes samitu par klimatu

Skolēni no 33 skolām visā Eiropā 2020. gada 19. un 20. martā pulcēsies Briselē, lai piedalītos pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS), kas ir svarīgākais jauniešiem paredzētais EESK pasākums. Šoreiz pasākums notiks pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferences (COP) parauga.

EESK izveidojusi savu Instagram kontu!

Esam nolēmuši pavērt gados jaunākajai Instagram auditorijai iespēju iepazīt EESK no cita skatupunkta. Stāstot gan par Komitejas locekļiem, viņu sapņiem un aizraušanos, gan par EESK darbību, sniegsim jums ieskatu mūsu darba “aizkulisēs”.

Sekojiet @eu_civilsociety, lai ielūkotos #InsideEESC!

www.eesc.europa.eu/instagram/

EESK jaunumi

Andrew Caruana Galizia: “Lai nosargātu Eiropas vērtības, mums jāstrādā visiem kopā.”

2017. gadā tika nogalināta Maltas žurnāliste Daphne Caruana Galizia, kura ziņoja par korupciju valdībā, un viņas dēls, uzstādamies EESK decembra plenārsesijā, uzsvēra, ka Eiropas tiesiskuma uzraudzības mehānisms varētu palīdzēt žurnālistiku aizsargāt pret visu veidu spiedienu.

Luca Jahier: “Āfrikas nākotne ir Eiropas nākotne”

EESK decembra plenārsesijā norisinājās debates par attīstības sadarbības politiku. Tajās tika uzsvērts, ka ir būtiski uzlabot attiecības starp ES un Āfrikas pilsonisko sabiedrību, lai virzītos no attīstībai paredzētas palīdzības sniegšanas uz partnerību.

 

Mums ir vajadzīga ES stratēģija attiecībā uz sociālajiem mājokļiem un mājokļiem par pieņemamu cenu

EESK aicina veidot noteiktāku ES politiku attiecībā uz mājokļiem, un publiskā konferencē, kas notika 2019. gada 4. decembrī Briselē, tā mudināja ES pieņemt steidzamus kopīgus pasākumus šajā jomā. Reālais risks, ko rada pārmērīgas mājokļu izmaksas, skar ne tikai visnelabvēlīgākajā situācijā esošos, bet arī aizvien vairāk pārējo iedzīvotāju. Tāpēc mājokļu politika Eiropas līmenī nedrīkst aprobežoties tikai ar palīdzību neaizsargātām personām un grūtībās nonākušiem cilvēkiem, bet tā ir jāpaplašina, lai visiem eiropiešiem nodrošinātu mājokļus par pieņemamu cenu.

EESK pauž bažas par COP 25 rezultātiem

Tāpat kā iepriekšējos gados, EESK piedalījās ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu gadskārtējā konferencē COP 25, kas šogad notika Spānijas galvaspilsētā Madridē un noslēdzās 2019. gada 15. decembrī. Diemžēl valstis nespēja vienoties par daudziem gaidītajiem rezultātiem, tostarp par pasaules mēroga emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi un par sistēmu jauna finansējuma novirzīšanai uz klimata pārmaiņu skartām valstīm.

Ilgtspējīga attīstība: EESK ierosina pasākumus, ar kuriem palielināt privātā sektora ieguldījumu

Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai nepietiek tikai ar politisku apņemšanos. Lai risinātu problēmas, ar kurām šobrīd saskaras sabiedrība, ir nepieciešami lielāki ieguldījumi, it īpaši no privātā sektora.

EESK mudina Komisiju izvērst daudz vērienīgāku jauno stratēģiju par personu ar invaliditāti tiesībām

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēmusi pašiniciatīvas atzinumu, kurā tā izklāsta ieteikumus attiecībā uz ES personu ar invaliditāti tiesību programmu nākamajai desmitgadei. Komiteja mudina Eiropas Komisiju ņemt tos vērā, izstrādājot stratēģiju, kas ietekmēs dzīvi vairāk nekā simt miljoniem cilvēku ar invaliditāti, kuri dzīvo Eiropā.

Digitalizācija — viens no lielākajiem izaicinājumiem Vidusjūras reģiona mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Decembra plenārsesijā pieņemtā informatīvā ziņojumā EESK uzsver, ka MVU digitālā pārveide jāatbalsta ar pasākumiem, kas ir pielāgoti dažādu veidu uzņēmumu konkrētajām vajadzībām.

Sociālā ekonomika var būt piemērots ekonomikas modelis gan klimata, gan sociālās krīzes pārvarēšanai

Šādu vēstījumu Eiropas iestādēm pauda sociālās ekonomikas dalībnieki, kas tikās Strasbūrā — Eiropas sociālās ekonomikas galvaspilsētā 2019. gadā saistībā ar ceturto Eiropas Sociālās ekonomikas uzņēmumu dienu, uzreiz pēc tam, kad Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu Ursula von der Leyen vadītajai jaunajai komandai.

Pienācis laiks pastiprināt vides krimināltiesisko aizsardzību

EESK uzskata, ka Direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību ir jāīsteno efektīvāk, lai cik vien iespējams uzlabotu vides aizsardzību Eiropas Savienībā. Galvenais iemesls, kāpēc 2008. gadā tika pieņemta Direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību, bija nodrošināt efektīvus, samērīgus un atturošus kriminālsodus visās ES valstīs.

Spēcīgs Eiropas zīmols produktiem un pakalpojumiem virzībā uz Eiropas konkurētspējas uzlabošanu

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka turpmākajos gados Eiropas produktiem un pakalpojumiem pavērsies jaunas perspektīvas un tie saskarsies ar jauniem izaicinājumiem. EESK norāda, ka inovatīvi, augsti specializēti produkti un pakalpojumi ar vispāratzītām un sertificētām svarīgākajām īpašībām var veicināt Eiropas konkurētspēju.

Grupu jaunumi

Eiropas nākotne: turpmāk risināmie problēmjautājumi

EESK Darba devēju grupa

Seminārā “Eiropas nākotne — turpmāk risināmie problēmjautājumi”, kas 2019. gada 3. decembrī notika Maltā, tika apspriesti turpmāk risināmie problēmjautājumi, kuri saistīti ar globalizāciju, digitalizāciju, klimata pārmaiņām, Brexit un citām aktuālām norisēm. Konferenci organizēja EESK Darba devēju grupa sadarbībā ar Maltas Tirdzniecības, uzņēmējdarbības un rūpniecības kameru.

Sociālā pīlāra īstenošana: bezdarba apdrošināšanas obligātie standarti

EESK Darba ņēmēju grupa

Tuvākajā nākotnē Eiropas darba tirgos gaidāmas lielas pārmaiņas, ko radīs pāreja uz klimatneitrālu, globalizētu un digitālu ekonomiku. Eiropas atbilde varētu ietvert obligātos standartus valstu bezdarba apdrošināšanas shēmām, kas varētu būt efektīvs un pragmatisks instruments sociālās konverģences panākšanai Eiropas Savienībā. Šā priekšlikuma būtība ir nodrošināt taisnīgu finansiālā atbalsta summu kopā ar pietiekamu tiesīguma periodu pēc iespējas lielākam skaitam darba ņēmēju Eiropas Savienībā.

Grupa “Daudzveidība Eiropā” apspriež programmu Eiropai līdz 2025. gadam

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

Grupa “Daudzveidība Eiropā” 2019. gada 6. decembrī rīkoja tematiskas debates, kurās piedalījās augsta līmeņa runātāji no Eiropas Komisijas un kuras bija veltītas tematam “Programma Eiropai līdz 2025. gadam”. Tā kā 1. decembrī darbu sāka jaunā Eiropas Komisija, pasākums deva iespēju savlaicīgi iepazīties ar tās piecu gadu darba programmu un tās pārstāvjiem izteikties par EESK oktobra plenārsesijā pieņemto rezolūciju par Komisijas 2020. gada darba programmu.