Koncepcijas apraksts

KONCEPCIJA

Piekļuve kvalitatīviem mājokļiem par pieņemamu cenu ir Eiropas iedzīvotāju pamatvajadzība; tā ir svarīga, lai sasniegtu vairākus ekonomikas, vides un sociālās politikas mērķus un veicinātu vienlīdzīgas iespējas, sociālo iekļaušanu un mobilitāti.

Pašreizējā energoapgādes krīze, ko izraisījis Ukrainā notiekošais karš, un nepieredzētais enerģijas cenu kāpums – līdztekus Covid-19 krīzes ekonomiskajām un sociālajām sekām – ir saasinājis cenas ziņā pieejamu mājokļu krīzi, ar kuru ES dalībvalstis saskaras jau gadiem ilgi.

Mājokļu politika joprojām ir dalībvalstu kompetencē, tomēr, lai risinātu problēmas saistībā ar kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu Eiropas Savienībā, ir vajadzīgs Eiropas rīcības plāns mājokļu jomā. Visaptverošs un viegli saprotams pasākumu kopums palīdzētu dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām Eiropā ilgtspējīgi veicināt sociālo kohēziju. Svarīga nozīme ir ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ministru konferencē par mājokļiem un būvniecību, kas notika Nicā 2022. gada 7. un 8. martā, ES dalībvalstis vienprātīgi pieņēma deklarāciju, kurā ietverts Eiropas konsenss par nepieciešamību atzīt spēcīgo politisko izaicinājumu veicināt ilgtspējīgu, cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un noturīgu mājokļu – kas nodrošina dzīves kvalitāti – būvniecību un ieguldījumus tajos. Nicas deklarācijā ir izklāstītas saistības, ko uzņēmušās ES dalībvalstis, kā arī tām pieejamie rīcības mehānismi. Tādējādi šī deklarācija iezīmē sākumu jaunai sadarbībai starp ES dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un citām Eiropas iestādēm.

Cenas ziņā pieejamu mājokļu iniciatīva – kas ir renovācijas viļņa stratēģijas daļa – ir vērsta uz to, lai vismaz divkāršotu renovācijas rādītājus ES, likvidējot ilglaicīgos šķēršļus energoefektīvai un resursefektīvai renovācijai, kā arī uzlabojot atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu. Līdz 2030. gadam būvniecības nozarē varētu tikt renovēti 35 miljoni ēku un radīti līdz 160 000 papildu zaļo darbvietu. Sociālo mājokļu iezīmes, kas attiecas uz galvenajiem labumguvējiem. 

Eiropas Savienības līmenī iniciatīva atbilst Eiropas sociālo tiesību pīlāram un tā 19. principam “Mājokļi un palīdzība bezpajumtniekiem”, kohēzijas politikas mērķiem 2021.–2027. gadam, ar kuriem atbalsta vietējās stratēģijas, Eiropas Reģionālās attīstības fonda nostādnēm un Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektam, kura mērķis ir apvienot dizainu, ilgtspēju, pieejamību, pieņemamību cenas ziņā un ieguldījumus, lai palīdzētu īstenot Eiropas zaļo kursu.

KONFERENCES MĒRĶI

Konferenci kopīgi rīkos Latvijas Ekonomikas ministrija un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, un tajā pulcēsies vietējie, valsts un Eiropas līmeņa dalībnieki, lai apspriestu problēmas un risinājumus ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu jomā.

Konferencē tiks analizēti šādi trīs galvenie jautājumi:

1. Kādām sabiedrības grupām būtu jāgūst labums no cenas ziņā pieejamu mājokļu iniciatīvas? – Noskaidrot mājsaimniecības, kurām vajadzīga palīdzība

  • Pasākumā tiks mēģināts apzināt dažādas pieejas, kā noskaidrot mājsaimniecības, kurām nepieciešams atbalsts piekļuvē mājokļiem. Jāatzīmē, ka pirktspēja, ko veido mājsaimniecību ienākumu līmenis, dalībvalstīs ievērojami atšķiras, tāpēc vajadzība pēc atbalsta ievērojami atšķiras; tomēr pašreizējais ES valsts atbalsta regulējums šajā jomā nenodrošina pietiekamu elastību un ievērojami ierobežo dalībvalstu spēju sniegt vajadzīgo atbalstu.
  • Jaunatnes/ dzimumu līdztiesības perspektīva.
  • Pilsoniskās sabiedrības pasākumi vietējā līmenī.

2. Kādi finanšu instrumenti? – Apzināt labāko finansēšanas praksi

  • Mājokļu pieejamības izaicinājumu risināšanā vēsturiski ir tikušas plaši izmantotas dotācijas, kas laika gaitā dažādās dalībvalstīs ir pakāpeniski pārveidojušās par ilgtspējīgāku risinājumu – ilgtermiņa aizdevumiem. Tādās ES dalībvalstis kā Austrija, Nīderlande, Dānija ir izveidoti un darbojas efektīvi finanšu instrumenti, kas paredzēti mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai.  Latvijā Eiropas Atveseļošanas fonda ietvaros ir paredzēts finansējums 42,9 miljonu eiro apmērā Ilgtermiņa mājokļu pieejamības fonda izveidei, kas finansēs zemu izmaksu īres mājokļu būvniecību reģionos. Konferencē arī tiks apzinātas dažādas prakses, kā nodrošināt finansējumu mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai, un apspriests, ko dalībvalstis var darīt, lai no dotācijām un subsīdijām mājokļu pieejamības jomā pārietu uz ilgtspējīgu finansēšanas modeli.
  • EIB ir ievērojama pieredze un resursi, lai finansētu cenas ziņā pieejamus un sociālus mājokļus, tomēr pastāv vairāki ierobežojumi attiecībā uz to, kāpēc pieejamie instrumenti netiek plaši izmantoti. Kādiem vajadzētu būt nākotnes instrumentiem, un vai pieeja būtu jāmaina, lai veicinātu ieguldījumus sociālos un cenas ziņā pieejamos mājokļos?
  • Pašreizējā Ēku energoefektivitātes direktīvas (ĒEED) pārstrādātajā redakcijā ir ierosināti visaptveroši pasākumi, lai paātrinātu dzīvojamo ēku energoefektīvu renovāciju. Tomēr renovācijas viļņa finansēšana joprojām ir sarežģīts uzdevums. Komisija prognozē, ka līdz 2030. gadam finansējuma deficīts būs aptuveni 275 miljardi EUR gadā. Publiskā finansējuma izmantošana renovācijas mērķiem bieži vien ir pārāk lēna un birokrātiska turklāt finansējums nav pietiekami aplēšams, ņemot vērā problēmas mērogu. ECB pētījumā lēsts, ka no nepieciešamā papildu finansējuma aptuveni 214 miljardi EUR gadā būtu jāsedz ar banku aizdevumiem. Komisijas pārskatītajā tekstā ir pareizi uzsvērta energoefektivitātes mērķiem paredzēto aizdevumu un hipotekāro kredītu nozīme renovācijas vilnī, ieviešot jēdzienu “hipotekāro portfeļu standarti”. Tomēr bankām trūkst stimulu piedāvāt lētus aizdevumu produktus.
  • Kāda var būt banku sektora loma renovācijas vilnī? Kā Eiropas Centrālā banka var atraisīt iespējas piešķirt cenas ziņā pieejamus zaļos aizdevumus un zaļos hipotekāros kredītus?
  • Kā varētu radīt un attīstīt turpmākas sinerģijas, lai ēku renovācijā, kas orientēta uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, kombinētu publiskās un privātās investīcijas un finansēšanas shēmas?
  • Kā organizēta pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistīta finansēšanas projektu izstrādē vai īstenošanā?

3. Kā palielināt ieguldījumus ēku energoefektivitātē? – Kā labāk iesaistīt ES, valsts un vietējo līmeni?

  • Kā pārskatītā Ēku energoefektivitātes direktīva (ĒEED) paātrinās ēku renovāciju?
  • Kā pārskatītā Energoefektivitātes direktīva (EED) palielinās energoefektivitāti un it īpaši palīdzēs visneaizsargātākajām mājsaimniecībām?
  • Vai valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģijas (ITRS) atbilst ĒEED prasībām un vai tās ir pietiekami vērienīgas attiecībā uz renovācijas mērķiem?
  • Kā vēl vairāk palielināt sinerģiju starp nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem (NANP), ITRS un citiem atveseļošanas pasākumiem?
  • Jaunais Eiropas “Bauhaus”, kas Eiropas zaļo kursu sasaista ar mūsu ikdienas dzīvi un dzīves telpu, ir svarīga iespēja izmantot reģionu un pašvaldību radošo potenciālu, nodrošināt darbvietas vietējā līmenī un radīt pieņemamus un ilgtspējīgus risinājumus. Kā nodrošināt, ka pilsētas un reģioni ir šīs iniciatīvas centrā un saņem tehnisko palīdzību un atbilstošu finansējumu?
  • Kā notiek apspriešanās ar organizētu pilsonisko sabiedrību un kā tā tiek iesaistīta ES līmeņa pasākumu noteikšanā?