Kā norāda politikas veidotāji, Eiropas Savienība, attīstīdama mākslīgo intelektu, nedrīkst aizmirst par savām vērtībām

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Eiropas Komisijas 18. jūnijā Briselē rīkotajā pirmajā ieinteresēto personu augstākā līmeņa sanāksmē par mākslīgo intelektu tika uzsvērts, ka ES ir jānodrošina, lai mākslīgais intelekts būtu drošs, objektīvs un atbilstošs Eiropas vērtībām.

“Mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kurai nav mūs jāpārvar un jāpārņem,” norādīja Catelijne Muller, EESK tematiskās izpētes grupas “Mākslīgais intelekts” priekšsēdētāja, piebilstot, ka cilvēkiem būtu jāsaglabā vadība pār mākslīgo intelektu. 

Mariya Gabriel, ES digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre, pievērsās Komisijas centieniem uzsākt saskaņotu rīcību mākslīgā intelekta jomā, raksturojot to kā “stingru politisko prioritāti”. Komisijas mērķis ir mākslīgā intelekta jomai līdz 2020. gadam piesaistīt publiskā un privātā sektora ieguldījumus 20 miljardu EUR apmērā un nākamajā desmitgadē — 20 miljardus EUR ik gadu.

Mady Delvaux, EP referente mākslīgā intelekta jautājumos, vērsa uzmanību uz pieejamības problēmu, norādot, ka Eiropai ir sekmīgi jākopīgo bagātība, kas radīta ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Mākslīgais intelekts ir viena no EESK pašreizējā prezidija galvenajām politiskajām prioritātēm. Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas priekšsēdētāja Ariane Rodert uzsvēra, ka EESK patlaban izstrādā divus jaunus atzinumus, kas veltīti mākslīgā intelekta jautājumiem. (ia)