You are here

Ekonomiskā un monetārā savienība

Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides uzsākšana un euro radīšana bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas integrācijas notikumiem. Eurozonas valstīm EMS nozīmē vienotu monetāro politiku un decentralizētu atbildību par vairumu ekonomikas politikas jomu, lai arī uz valstu budžeta stratēģijām joprojām attiecas daži ierobežojumi.

Starptautiskā finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, atklāja EMS struktūrā pastāvošos ierobežojumus un pretrunas, kuras bija viens no makroekonomiskās nestabilitātes palielināšanās cēloņiem un kuru rezultātā dažas ES valstis saglabāja lielāku ekonomikas stabilitāti nekā citas. Kopš tā laika Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ieviesusi vairākus nestandarta monetārās politikas pasākumus, savukārt citas Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis ir uzsākušas iniciatīvas, lai izveidotu banku savienību un stiprinātu ekonomikas un budžeta koordināciju, jo īpaši eurozonā.

Šis līdzsvara atjaunošanas process vēl nav beidzies. Joprojām notiek ļoti spraigas diskusijas gan par piemērotu makroekonomikas un monetāro politiku, instrumentiem un iestādēm, kas nepieciešami to īstenošanai, gan arī par eurozonā neietilpstošo valstu statusu.

EESK nostāja attiecībā uz EMS

EESK uzskata, ka vienotā valūta var būt ilgtspējīga tikai tad, ja būs spēcīga, līdzsvarota un iekļaujoša izaugsme, ko nodrošina, veicot lielākus publiskos un privātos ieguldījumus, sekmējot augšupejošu ekonomisko konverģenci starp eurozonas valstīm un labāku vispārējo konkurētspēju. Lai sasniegtu šos mērķus, būs jāuzņemas gan ekonomiskas, gan politiskas saistības ES līmenī. Šajā ziņā pasākumiem, kuru mērķis ir padziļināt un pabeigt EMS izveidi, ir būtiska nozīme visas ES nākotnes veidošanā.